Igaunijas ārlietu ministrs komentēja arī nesen notikušo diplomātisko attiecību ar Krieviju vēl lielāku pasliktināšanos, tai izraidot Igaunijas vēstnieku un Tallinai atbildot ar to pašu.
Urmass Reinsalu: Krievijas lēmums daudz ko pasaka par mūsu mazaktīvajām diplomātiskajām attiecībām ar Krieviju. Un pieņemu, ka nebūs nekādu uzlabojumu, kamēr Ukraina neatbrīvos visu savu teritoriju un nebūs atrisināti atbildības un reparāciju jautājumi.
LTV: Protams, šobrīd par to grūti runāt, jo Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām turpinās. Bet vai jūs saredzat dienu, kad attiecības ar Krieviju varētu uzlaboties?
Domāju, ka visi mieru mīloši cilvēki visā pasaulē, jo īpaši tie, kas dzīvo Krievijas kaimiņos, vēlētos to redzēt. Bet, kā jau es teicu, priekšnoteikums tam ir Krievijas un Ukrainas kara iznākums, un tam ir jābūt Ukrainas pilnvērtīgai uzvarai. Es domāju, ka tas ir pamats. Mēs joprojām atceramies pagātnes notikumus, sākot no 1939. gada, vēl joprojām pieminam ļoti sāpīgo pieredzi. To nevar izraut no konteksta divpusējās attiecībās ar agresorvalsti, tas viss jāskata plašākā perspektīvā.
Igaunija ziedojusi Ukraini gan humāno, gan militāro palīdzību, kas līdzvērtīga 1% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Baltijas valstis un Polija šajā rādītajā pasaulē ir pirmajā četriniekā. Igaunija nesen paziņoja par lielāko palīdzības paketi Ukrainai kopš kara sākuma, arī nosūtot Ukrainai visas Igaunijas 155 mm haubices.
Jā. Bet tas nenozīmē, ka mums nav artilērijas spēju. Mums tādas joprojām ir, un bruņojums tiek nomainīts. Bet ļoti svarīgi ir tas, ka
šī kara iznākums mums nav politisks, bet gan eksistenciāls jautājums.
Un tāpēc arī šīs haubices vairāk noderēs cīņā par mūsu kopīgo brīvību Ukrainas kaujas laukos nekā mūsu krājumos. Šis apmērs, ko esam atvēlējuši palīdzībai Ukrainai, – 1% no mūsu IKP. To esmu teicis jau iepriekš un nepārtraukti atkārtoju – 1% no visu NATO dalībvalstu budžeta tikai un vienīgi militārajam atbalstam Ukrainai radīs milzīgu pavērsienu un būtiski mainīs situāciju.
Igaunija ne tikai sūta palīdzību Ukrainai, bet arī stiprina pati savu drošību. Tagad arī apzināt, cik vietu Igaunijā ir pieejamas, ko var izmantot kā bumbu patvertnes. Pašlaik apzināti vairāki desmiti šādu vietu, kur var izmitināt 50 tūkstošus cilvēku. Desmit gadu laikā plānoja šo skaitu palielināt līdz 730 tūkstošiem.
Mēs visi mācāmies no sāpīgajām pieredzēm no Krievijas kara pret Ukrainu, esam redzējuši Krievijas nežēlību, bombardējot civilos objektus. Mēs jau tagad izvietojam norādes uz šīm vietām, kuras var izmantot kā patvertnes – pazemes stāvvietas, pagrabi.
Mēs arī spriežam par noteiktu būvniecības noteikumu ieviešanu, ka jaunām lielām publiskām telpām arī jābūt nodrošinātām ar bumbu patvertni. Mēs arī tikko iesniedzām parlamentā jaunu valsts drošības politikas koncepciju, kurā teikts, ka
nākamajos gados aizsardzībai tērēsim vismaz 3% no IKP.
Pilnas intervijas audio ieraksts angļu valodā:
