Ukrainā piemin Maidana gadadienu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ukrainā pirmdien atzīmē Debesu simtnieka varoņu piemiņas dienu. Šajā dienā tiek godināti Maidana jeb Pašcieņas revolūcijā kritušie. Pirms deviņiem gadiem ukraiņi izgāja ielās, lai protestētu pret toreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča centieniem valsti tuvināt Krievijai, nevis Eiropai.

Eiromaidana revolūcija sākās 2013. gada novembrī un kulmināciju sasniedza pēc pāris mēnešiem – 2014. gada februārī.

Sadursmēs ar toreizējās vadības spēkiem un no snaiperu lodēm gāja bojā vairāk nekā 100 protestētāju. Visasiņākais pirms deviņiem gadiem bija 20. februāris.

Janukovičs aizbēga no valsts un patvērās Krievijā. Taču vērtības, par kurām ukraiņi cīnījās Maidanā, īpaši aktuālas ir arī šodien, kad Ukraina cīnās par brīvību.

Pirmdien tika nodziedāta Ukrainas himna piemiņas vietā, kas izveidota pie ielas, kas nosaukta par Debesu simta varoņu aleju.

Cilvēki nolika ziedus pie piemiņas vietas. Arī Natālija, kas pirms pieciem gadiem no Donbasa pārcēlās uz dzīvi Kijivā.

"Smagi, ka viņi gāja bojā. Nācijas zieds. Tagad, kad pārcēlos uz Kijivu, varu nākt šeit – atdot cieņu. Viņi gāja bojā par mūsu dzīvēm."

Toreiz Pašcieņas revolūcijas protestos cilvēki gāja bojā arī Ukrainas austrumos.

"[Rādot uz bojā gājušo fotogrāfijām piemiņas vietā] Viņš bija no Doneckas. Viņu maidanā Doneckā nogalināja. [..] Un viņš arī no Doneckas apgabala, viņu nogalināja, spīdzināja. No Doneckas apgabala arī bija cilvēki, un man obligāti bija šeit jāatnāk. Atdot cieņu."

Cieņas revolūcijas mērķus un tās piemiņu dzīvu uztur Ukrainas Maidana muzejs, kura vadītājs arī bija ieradies uz piemiņas pasākumu.

"Daudz to, kas piedalījās Maidanā, šodien ir frontē. Zinām to vārdus, kas bija Maidanā, un kas šajos gados diemžēl gājuši bojā. Tās prasības, ka tika izvirzītas pirms deviņiem gadiem - par valsts neatkarību, par pilsoņu pamattiesībām un brīvībām, Ukrainas reformēšanu par taisnīgu un neatkarīgu valsti – šī cīņa diemžēl turpinās arī šodien. Un Ukraina par to maksā ļoti augstu cenu," atzīst Ukrainas Maidana muzeja ģenerāldirektors Ihors Pošivailo.

"Ukraiņi zina, ko nozīmē cīnīties par savu brīvību un aizstāvēt to. Laukumos. Uz barikādēm. Uz frontes līnijas. Grūtos un izšķirošos vēstures brīžos mēs nekad nepadodamies un vienmēr izrādām drosmi un nesavtību," uzsver Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ukraiņi iestājas par saviem brāļiem, un visi, kas ir ukraiņi, ir brāļi. Tas ir mūsu vienotības pamats. Vienotība, kas par spīti visam dod mūsu valstij un tautai nākotni. Vienotība, kas dod mums nepielūdzamību. Un tas ir pamats mūsu saiknei ar pasauli, ar visiem tiem, kas augstu vērtē brīvību un ir gatavi to aizstāvēt."

Zelenskis arī norādīja, ka deviņus gadus pēc Maidana turpinās cīņa par Ukrainas neatkarību, un pauda pārliecību par uzvaru, sakot: "Ukraiņu brīvības interpretācijas būtība ir, ka vergus paradīzē nelaiž, tādēļ uz Ukrainas zemes nepaliks neviens ienaidnieks."

Piemiņas pasākumā piedalījās arī Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.

"Mēs pieminam šī šausmīgā kara pirmos upurus, mūsu Debesu simtu. Viņi ir kā lukturīši mūsu dvēselēm.

Viņi pirmie signalizēja par tām šausmām, ko nes Krievijas Federācija. Un pērn 24. februārī jau nevienam pasaulē vairs nebija šaubu par to, kas ir Krievija, un ko tā nes pasaulei," teica Stefančuks.

Sarunā ar LTV viņš arīdzan pateicās Latvijas iedzīvotājiem par ukraiņiem sniegto atbalstu.

"Kara gadadienai es gatavoju uzrunu Latvija parlamentam. Vēlos pateikties visiem mūsu draugiem latviešiem par to palīdzību, kas mums tiek sniegta. Man bijusi iespēja ne reizi vien tikties ar saviem kolēģiem, man ir lieliskas attiecības ar jauno parlamenta priekšsēdētāju. Tādēļ vienīgais, ko vēlos teikt no ukraiņu puses – paldies!"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti