Ārlietu ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par sadarbības padziļināšanu reģionā. Ministri arī uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Zviedrija un Somija kļūtu par NATO dalībvalstīm.
Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministri pārrunā aktuālos drošības un aizsardzības politikas jautājumus reģionā, atbalstu Ukrainai 🇺🇦, kā arī paraksta deklarāciju par sadarbības padziļināšanu reģionā.
— Ārlietu ministrija 🇱🇻 | #StandWithUkraine 🇺🇦 (@Arlietas) January 31, 2023
🇪🇪 🇱🇻 🇱🇹 🇵🇱 ārlietu ministru kopīgs paziņojums ➡️ https://t.co/ItUrHpXkR0 pic.twitter.com/qQzOsF5tOv
Ukrainai nepieciešams maksimāls atbalsts
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") pēc Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministru tikšanās skaidroja, ka šīs četras valstis ir tuvākās Ukrainas sabiedrotās, kas sniegušas visapjomīgāko palīdzību Ukrainai attiecībā pret ieksžemes kopproduktu.
"Mēs esam absolūti apņēmības pilni strādāt arī tālāk, lai atbalstītu mūsu ukraiņu draugus, un strādāt ar citiem sabiedrotajiem.
Mēs uzskatām, ka Ukrainai šobrīd ir jādod viss, kas ir nepieciešams, lai tā sevi varētu ne tikai aizsargāt, bet arī atbrīvot teritorijas. Un beigu beigās arī uzvarēt," uzsver Rinkēvičs.
Rīgā otrdien notika Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministru tikšanās, kuras laikā galvenā uzmanība tika pievērsta aktualitātēm drošības jomā, Krievijas izvērstajam karam Ukrainā un Ukrainas atbalstam.https://t.co/pr4GoQ5R3a pic.twitter.com/1gVQJs97QE
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) January 31, 2023
"Krievijas kara pret Ukrainu iznākums mūsu valstīm nav politiskas dabas jautājums. Mums tas ir eksistenciāls jautājums," atzina Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.
Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau atgādināja, ka Baltijas un Polijas valstu nostāja paredz atbalstīt Ukrainu cik vien daudz iespējams un cik vien ātri iespējams. Un tieši tas arī tiek darīts.
"Vēl jo vairāk – jebkad, kad vien mums ir iespēja kā diplomātiem izteikties publiski Eiropas Savienībā, NATO vai ANO, mēs norādām uz Krievijas draudiem, mēs norādām uz draudiem, ko Krievija rada NATO austrumu flanga valstīm. Un mēs visi runājam vienā balsī, kad runājam par šī flanga stiprināšanu."
Vienā balsī ministri runā arī par sankcijām, kas piemērojamas Krievijai. Ministri stingri uzsvēra, ka, nosakot nākamās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, ierobežojumi ir jāievieš tā, lai tos nevarētu apiet.
Polijai un Baltijas valstīm jārīkojas izlēmīgi
"Balstoties šajā pastiprinātas sadarbības vidē, ko mēs radām, dzimst jauna drošības vides arhitektūra Eiropas kontinentam. Jo ja ne šeit, tad kur gan citur tiks formalizēta Eiropas drošības nākotne, ja ne Baltijas valstīs, austrumu flangā, Ukrainā? Pēc tam, ka Ukraina uzvarēs karā, mums būs jāizlemj, kā mēs palīdzēsim Ukrainai aizsargāt sevi, kā nepieļaut, lai tas, kas notika pērn 24. februārī, vairs neatkārtotos," teica Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Polijas ārlietu ministrs Rau atminējās 2008. gadu, kad Krievija sāka karu pret Gruziju, un Gruzijas atbalstam vizītē Tbilisi ieradās Ukrainas, Baltijas valstu un Polijas līderi. Rau atgādināja tā brīža Polijas prezidenta Leha Kačiņska vārdus:
"Viņš teica – šodien Gruzija, rīt Ukraina, parīt Baltijas valstis, un vēlāk, iespējams, arī mana valsts Polija. Ja mēs atsaucamies uz viņa redzējumu par Krievijas imperiālisma ceļa karti, tad mums ir jāsaprot, ka tagad esam ceļa vidū."
Tādēļ ministri uzsvēra, ka Polijai un Baltijas valstīm jārīkojas izlēmīgi, gan stiprinot savu drošību, gan palīdzot Ukrainai, cik vien iespējams.
Sportu nav iespējams pilnībā nošķirt no politikas
Tāpat ministri runājuši par Starptautiskās Olimpiskās komitejas paziņojumu par Krievijas un Baltkrievijas sportistu iespējamo atgriešanos starptautisko sacensību apritē.
Ārlietu ministri bijuši vienisprātis, ka šo valstu sportisti nedrīkst atgriezties sacensību apritē, kamēr Krievija turpina karu Ukrainā.
"Es domāju, ka tā ir gļēvulības problēma, kad tiek teikts, ka sports un politika ir atsevišķas lietas, ka tās ir atdalītas. Nē. Ar sportu nodarbojas cilvēki, un cilvēki ir tie, kas tagad cieš. Tā nav tikai politikas vai tikai sporta lieta. Tas ir cilvēcības jautājums – par to, kas mēs esam," norāda Igaunijas ārlietu ministrs Reinsalu.
Tika uzsvērts, ka lēmumi par konkrētām lietām ir sporta pasaules pārziņā un tie nav politiski lēmumi. Tomēr ministri vienojās, ka palīdzēs sadarboties Baltijas valstu un Polijas olimpiskajām komitejām un sporta nozares vadībai, lai izstrādātu maksimāli vienotu nostāju.
