Sadaļas Sadaļas

ES notikumu TOP3: vienotā veselības politika, Klimata likums un investīcijas zaļajā ekonomikā

Laikā, kad tuvojas vasara un daudzas valstis joprojām cīnās par to, kā veiksmīgāk īstenot savas vakcinācijas kampaņas, Eiropas Savienība (ES) lūkojas vienotas veselības politikas virzienā. Vienlaicīgi panākta vienošanās par Eiropas Klimata aktu, kas paredz līdz 2050. gadam ES panākt klimata neitralitāti. Cīņā ar klimata pārmaiņām uzmanība tiek pievērsta arī ilgtspējīgām investīcijām zaļajā ekonomikā.

ES notikumu TOP3: vienotā veselības politika, klimata likums un investīcijas zaļajā ekonomikāUģis Lībietis

Vienotā Eiropas veselības politika 

“Šī krīze ir pierādījusi, ka šis ir globāls izaicinājums, bet Eiropas Savienība nebija pienācīgi sagatavota, lai uz to reaģētu. Veselības politika nebija Eiropas, bet gan dalībvalstu kompetencē. Kad mēs runājam ar Pasaules Veselības organizāciju, viņi vienmēr mums aizrāda, ka mēs neesam tikai vienots tirgus, bet gan ar tirgu ļoti cieši savstarpēji sasaistīts reģions. Nevar cerēt, ka vīruss ievēros kādas robežas. Ideālā gadījumā mums jau sen bija jābūt vienotai Eiropas pieejai karantīnu un citu ierobežojumu ieviešanā. Manuprāt, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir pareizi pateikusi, ka pārrobežu veselības draudu gadījumā ir nepieciešama veselības politika, kas tiek labāk koordinēta nacionālajā, starpvaldību un arī Eiropas līmenī,” tā izteicās Vācijas kanclere Angela Merkele. 

Viņa uzrunā Eiropas Tautas partijas rīkotā diskusijā norādīja, ka Eiropai būtu nepieciešams piešķirt daudz lielākas pilnvaras veselības jomā un, ja nepieciešams, viņa atbalstītu arī izmaiņas ES līgumos. Vācijas kanclere, kuras darbības pilnvaras tuvojas noslēgumam, atkārtoti aicinājusi reformēt ES līgumus arī konkurences politikas jautājumos, lai veicinātu tā dēvēto Eiropas čempionu rašanos, kas spētu konkurēt ar Ķīnas un ASV lielākajiem sāncenšiem. 

Merkele izteikusies, ka varētu reformēt arī lēmumu pieņemšanu dažādos jautājumos, kur pašreizējo vienprātību varētu aizstāt ar kvalificēto vairākumu. Kā piemērs tiek minēta ārpolitika vai nodokļu politika.

Taču galvenais, uz ko norādījusi Merkele, ka Eiropai tomēr būtu jābūt spējīgai runāt vienā balsī, jo tikai tā Eiropa spēj izrādīt savu spēku.

Jaunais Klimata likums

“Es tiešām uzskatu, ka mēs uzņemamies globālā līdera lomu. Un es zinu, ka Eiropas Parlaments ir palīdzējis Eiropas Savienībai izrādīt šo līderību ASV samitā. Jo mēs ne tikai pildām to, ko solījām pirms gada, bet arī uzlabojam to. Tagad mums ir likums, kas mums ļaus iet vēl tālāk un tālāk, un tālāk. ASV nav mūsu lielais brālis klimata jautājumos – mēs esam lielais brālis... vai lielā māsa. Šim likumam ir viņi jāiedrošina, jāizdara uz viņiem spiediens un jāpiespiež izpildīt savus solījumus, jo viņi tagad redz, ko esam sasnieguši mēs,” norādīja Eiropas Parlamenta ziņotāja Jutte Gutelanda.

Šīs nedēļas vidū tika panākta vienošanās par jauno Eiropas klimata aktu, kas faktiski nostiprina ar likumu ES apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti. Kā minēja Gutelanda, šajās dienās ES ar saviem jaunajiem un ambiciozajiem plāniem bija iespēja iepazīstināt arī citus globālos līderus, kurus Zemes dienā uz sarunām bija aicinājis ASV prezidents Džo Baidens. 

Vai nu ES motivēts, vai arī pildot priekšvēlēšanu solījumus, Baidens solīja

līdz 2030. gadam par 50% līdz 52% samazināt ASV kaitīgo izmešu apmērus, salīdzinot ar 2005. gadu.

Taču Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermanss šonedēļ atklāja, ka ES pasargās sevi no tām valstīm, kurās trūkst pienācīgu klimata aizsardzības likumu. Proti, ir plānots ieviest īpašu nodokli preču importam no šādām valstīm. Un, ja ASV prezidenta apņemšanās netiks iekļauta juridiski saistošos likumos, pie nodevām pakļautajām valstīm varēs pieskaitīt arī ASV.

Investīcijas zaļajā ekonomikā

“Tā palīdzēs kompānijām un investoriem identificēt un sarunāties par zaļajām aktivitātēm visos ekonomikas sektoros. Tā radīs vienotu izpratni par to, ko ir nepieciešams paveikt, lai sasniegtu mūsu klimata mērķus, un tā kalpos par uzticamu pamatu, nosakot uzticamus standartus finanšu produktiem. Taksonomijas sistēma aptver 13 sektorus, ieskaitot atjaunojamo enerģiju, transportu, mežizstrādi, ražošanu un celtniecību, kas kopā veido gandrīz 80% no Eiropas Savienības siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām,” skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Jebkāda cīņa ar klimata pārmaiņām un jaunas tehnoloģijas šo mērķu sasniegšanai ir dārgas. To atzīst Dombrovskis, iepazīstinot ar plašo un vērienīgo pasākumu paketi, kuras mērķis ir novirzīt naudas plūsmu uz ilgtspējīgām darbībām visā Savienībā. 

Pēc Dombrovska vārdiem,

lai sasniegtu kaut vai 2030. gada kaitīgo izmešu samazināšanas mērķus, katru gadu būs nepieciešamas papildu 350 miljardu eiro lielas investīcijas. 

ES taksonomijas deleģētā akta mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgas investīcijas, proti, padarīt uzskatāmāku to, kādas saimnieciskās darbības visvairāk sekmē ES vides mērķu sasniegšanu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt