Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Beļģijā piemin terorakta upurus

ES izvērš sankcijas pret Ķīnu

Eiropas Savienība apstiprina sankcijas pret Krieviju un Ķīnu par cilvēktiesību pārkāpumiem

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojās par sankcijām pret 11 personām un četrām organizācijām par līdzdalību smagos cilvēktiesību pārkāpumos Krievijā, Ķīnā un vēl vairākās valstīs.

ES sankciju sarakstos iekļaus arī 11 personas, kuras uzskata par atbildīgām militārā apvērsuma rīkošanā Mjanmā un tam sekojošajām represijām pret iedzīvotājiem.

Ārlietu ministri atbalstīja sankcijas pret četrām Ķīnas amatpersonām par islāmticīgo uiguru apspiešanu autonomajā Siņdzjanas reģionā.  

Šis ir pirmais mēģinājumos sodīt Ķīnu par cilvēktiesību pārkāpumiem kopš  slaktiņa Tjaņaņmiņa laukumā 1989. gadā. Eiropa šajā savā nosodījumā nav viena – organizējas plašāka starptautiska kustība, kas vēršas pret Ķīnas vardarbību, kas vērsta pret etniskām un reliģiskām minoritātēm.

Eiropas sarakstā, atšķirībā no ASV saraksta, nav iekļauts šī apgabala komunistu partijas nodaļas vadītājs Čens Kvanguo. Eiropas sarakstā ir apgabala partijas vadības cilvēki un sabiedriskās drošības biroja direktors. Šīm personām tiks iesaldēti aktīvi un aizliegta ieceļošana Eiropā.

Ķīna noliedz jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus un  jau ir noteikusi pretsankcijas pret 10 ES amatpersonām, šajā sarakstā ir arī pētnieki un deputāti, piemēram, eiroparlamentārietis no Vācijas un bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kurš tagad vada domnīcu, un Eiropas Parlamenta deputāts Reinhards Butikofers, kurš ir asi kritizējis Ķīnas represijas pret uiguriem.

ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels savukārt sacīja, ka uzskata to par nepieņemamu, “tā nav atbilde uz mūsu pamatotajām bažām. Mēs vēlamies, lai Ķīna iesaistās dialogā par cilvēktiesībām, nevis uzvedas konfrontējoši.”

Ķīna ir ES otrais lielākais tirdzniecības partneris aiz ASV un ievērojams investors arī Austrumeiropas valstīs. Ungārijas ārlietu ministrs šīs sankcijas nosauca par kaitīgām un bezjēdzīgām. Tas labi parāda domstarpības Eiropā – kā reaģēt uz Ķīnas ietekmes pieaugumu un aizsargāt savas biznesa intereses.

Decembra beigās ES panāca vienošanos ar Ķīnu par investīciju līgumu un Eiropa ir ilgstoši mēģinājusi izvairīties no konfrontācijas ar Ķīnu, atšķirībā no ASV, kas Ķīnu ir kritizējusi daudz asāk.

Aktīvisti un ANO tiesību eksperti saka, ka nometnēs Siņdzjanas apgabalā tiek turēts vismaz miljons musulmaņu. Daži rietumu politiķi Ķīnu apsūdz spīdzināšanā, piespiedu darba un sterilizācijas izmantošanā. Nīderlandes parlaments pat – līdzīgi kā Kanāda un ASV - Ķīnas rīcību pret uiguriem nosauca par genocīdu.   

Savukārt Krievijas sankciju sarakstā iekļuvušas divas amatpersonas, kuras tiek vainotas par seksuālo minoritāšu vajāšanu un ieslodzīšanu Čečenijā.

Sankcijām pakļaus arī personas, kuras vaino cilvēktiesību pārkāpumos Ziemeļkorejā, Lībijā, Eritrejā un Dienvidsudānā.

Šīs personas nedrīkstēs ieceļot Eiropas Savienības valstīs; paredzēts arī iesaldēt viņu aktīvus ES.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) paudis gandarījumu par sankciju ieviešanu pret cilvēktiesību pārkāpējiem un solījis, ka Latvija līdz ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm arī turpmāk iestāsies par cilvēktiesību ievērošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt