Visai līdzīgi kā uzņēmumu gadījumā, arī eiropieši pandēmijas sākumā visai krasi samazināja savus ieguldījumus un tā vietā līdzekļus nolēma pieturēt nebaltai dienai, audzējot uzkrājumus. Taču jau tālākās norises liecina, ka kaut arī piesardzīgi, bet Eiropas Savienības iedzīvotāji ir atsākuši ieguldīt.
Uzkrājumi aug
Eiropas statistikas biroja “Eurostat” dati par iedzīvotāju uzkrājumiem un ieguldījumiem pandēmijas sākuma posmā rāda visai interesantu ainu. Pandēmijai izplatoties visā kontinentā, eiropiešu uzkrājumu rādītājs palēcās līdz augstākajam līmenim kopš 1999. gada, kad šādus datus vispār sāka apkopot. Pagājušā gada otrajā ceturksnī Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju sezonāli izlīdzinātais uzkrājumu rādītājs sasniedza 23,4%, kas nozīmē, ka
eiropieši teju ceturtdaļu savu ienākumu nevis tērēja, bet gan noglabāja, tostarp pensiju fondos.
Dažādu krīžu situācijās iedzīvotāju uzkrājumi vienmēr palielinās, jo cilvēki baidās veikt lielākus pirkumus un tā vietā naudu pietaupa situācijām, ja strauji saruks viņu ienākumi.
To, kādēļ tieši pērn bija redzams tik liels “lēciens” uzkrājumos, eksperti skaidro ar virkni faktoru. Pirmkārt, pandēmija mainīja dzīvi teju visās dzīves jomās un tādēļ nebija nevienas nozares, kurās strādājošie pandēmijas sākumā varēja būt droši, ka viņu ienākumi netiks skarti. Tādēļ tas radīja augstu trauksmes līmeni, tostarp finansiālo, praktiski visā sabiedrībā.
Otrkārt, samazinājās iedzīvotāju izdevumi. Ne mazums eiropiešu pandēmijas sākumā naudu tērēja tikai pārtikai, komunālajiem maksājumiem un citām ikdienā nepieciešamām lietām. Turklāt arī iespējas tērēties saruka – praktiski apstājās tūrisms, nenotika izklaides pasākumi, slēgti tika daudzi veikali, kuri netirgoja pirmās nepieciešamības preces. “Eurostat” aplēsis, ka mājsaimniecību patēriņš pērn otrajā ceturksnī, kas ekonomikā līdz šim bijis sāpīgākais pandēmijas punkts, kritās par vairāk nekā 12%.
Savukārt bažas par ienākumu samazināšanos izrādījās lielākas nekā patiesais kritums.
Atšķirībā no finanšu krīzes laika teju visas ES dalībvalstis iedarbināja dīkstāves pabalstus un citus atbalsta pasākumus, kuri palīdzēja pārlaist pandēmijas sākuma periodu.
Savukārt pēc tam izrādījās, ka visai daudzas nozares spēj sekmīgi darboties arī pandēmijas apstākļos un to uzņēmumi nesamazināja ne darba vietu skaitu, ne savu darbinieku atalgojumu. “Eurostat” aplēsis, ka pērn otrajā ceturksnī iedzīvotāju ienākumi samazinājās par vairāk nekā 3%. Tas kombinācijā ar daudzkārt lielāko izdevumu kritumu arī ļāvis krietni audzēt to līdzekļu dalu, kas ir nolikta uzkrājumos.
Trešajā ceturksnī ES iedzīvotāju uzkrājumu rādītājs jau samazinājās un noslīdēja līdz 16%. Tas gan joprojām ir vairāk nekā iepriekšējos gados ierastie 11%.
Arī Latvijā ir vērojamas līdzīgas tendences. Latvijas Bankas apkopotie dati liecina, ka februārī mājsaimniecību noguldījumi banku kontos bija par 15% lielāki nekā pirms gada jeb pirms pandēmijas sākuma Latvijā. Turklāt kāpināt noguldījumus Latvijas iedzīvotāji turpina, jo februārī, salīdzinot ar decembri, tie auguši par 5,6%.
Iegulda mazāk
ES iedzīvotāju veikto ieguldījumu rādītājs gan neuzrāda tik krasas izmaiņas kā uzkrājumi, tomēr arī tajā ir redzams, ka eiropieši pandēmijas sākuma posmā ar lieliem izdevumiem ir piebremzējuši. Pagājušā gada otrajā ceturksnī tas bija vien nepilni 8%, liecina “Eurostat” dati. Galvenie privātpersonu ieguldījumi Eiropā ir saistīti ar mājokļu iegādi un remontiem, tādēļ
lielākais cietējs šajā gadījumā ir izrādījies uz privātpersonu segmentu orientētais nekustamo īpašumu sektors.
Jau pagājušā gada trešajā ceturksnī iedzīvotāju ieguldījumu rādītājs ir atgriezies ierastajā līmenī, kurš visus iepriekšējos gadus ES svārstās starp 8 un 9%.
Vienlaikus vismaz pagaidām nav nekāda pamata optimismam par to, ka eiropieši jau visai drīz būs gatavi atvēzēties lielākiem ieguldījumiem, jo aptaujas liecina, ka iedzīvotāji joprojām ir piesardzīgi un uz nākotni vēl raugās salīdzinoši tumšās krāsās.
“Eurobarometer” sabiedriskās domas aptaujās iepriekš jautājumā par to, kas ir galvenie ES risināmie jautājumi, dominēja atbildes par migrāciju un klimata izmaiņām, bet tagad stabilā pirmajā vietā ir ekonomiskā situācija. Turklāt 64% eiropiešu uzskata, ka ekonomiskā situācija ir slikta, un tikai 34%, ka laba. Latvijā šī attiecība ir 68% un 28%.
Visai piesardzīgs ir arī iedzīvotāju viedoklis par atgūšanos no pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes.
Vairums jeb 42% domā, ka viņu valsts no krīzes radītajām sekām atgūsies vien 2023. gadā vai vēl vēlāk, bet 29% cer jau uz nākamo gadu.
Te gan jāpiebilst, ka aptauja tika veikta pērn, kad vēl bija cerības uz strauju vakcinēšanās procesa sākumu Eiropā. Visdrīzāk pašlaik, kad vakcinēšana buksē, bet kā sēnes pēc lietus vairojas Covid-19 dažādi paveidi, iedzīvotāju skats uz nākotni ir vēl drūmāks, nekā rāda “Eurobarometer” aptauja.
