ĪSUMĀ:
- ES plāno būtiski samazināt izmešu daudzumu un 2050. gadā kļūt klimātneitrāla.
- Polijai un citām valstīm atteikšanās no oglēm enerģētikā ir smags solis.
- Tāpēc Polija plāno 20 gados uzbūvēt 6 atomelektrostacijas (AES).
- Paplašināt atomenerģijas izmantošanu vēlas arī Čehija.
- Savukārt Francija neplāno atteikties no savām atomstacijām.
- Arī Igaunija apsver neliela atomreaktora celtniecību, lai atteiktos no degslānekļa.
- Tikmēr Vācija jau nākamgad plāno atteikties no atomenerģijas izmantošanas.
Eiropas Savienība (ES) ir nospraudusi ambiciozus mērķus cīņai ar klimata pārmaiņām. Jau pēc nepilniem desmit gadiem izmešiem ir jābūt par 55% zemākiem salīdzinājumā ar 1990. gadu. Bet 2050. gadā Eiropai ir jābūt klimatneitrālai.
Tādām valstīm kā Polija atteikšanās no ogļu izmantošanas enerģijas iegūšanai ir viens no smagākajiem soļiem šajā procesā.
Tādēļ Polija gatavojas aizstāt ogles ar atomenerģiju un jau pēc nedaudz vairāk kā 20 gadiem pabeigt sešu atomreaktoru būvniecību.
Eiropas Parlamenta deputāte no Polijas valdošās partijas „Likums un taisnīgums” Anna Zalevska ir pārliecināta, ka tas ir pareizais ceļš.
“Polijā ir sagatavota atomenerģijas stratēģija, kas paredz veikt būtiskas izmaiņas noteikumos jau šā gada otrajā pusē. Tas ir nepieciešams, lai varētu izvēlēties celtniecības vietas, sagatavot finansējumu un atlasīt investorus. Mēs vēlamies uzsākt pirmā reaktora celtniecību 2026. gadā un pabeigt visu sešu celtniecību līdz 2043. gadam,” stāstīja Zalevska,
Paplašināt atomenerģijas izmantošanu vēlas arī Čehija. Savukārt Francija jau sen pamatīgi paļaujas uz savām spēkstacijām un neplāno no tām atteikties.
Eiropas Parlamenta deputāts no Francijas Kristofs Gudlērs, kurš darbojas „Renew Europe” grupā, saka, ka katrai valstij vajadzētu ļaut brīvi izvēlēties, kā sasniegt klimata mērķus.
“Francija aizstāv Eiropas Komisijas mērķi sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā. Bet Francija, tāpat kā daudzi eiropieši un daudzi Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka kodolenerģija ir ārkārtīgi nepieciešama enerģijas resursu sastāvdaļa. Kodolenerģija nav vienīgais ceļš, bet tā ir daļa no risinājuma,” pauda Gudlērs.
Arī Igaunija apsver neliela atomreaktora celtniecību, lai kompensētu nepieciešamību slēgt degslānekļa elektrostacijas. Degslānekļa dedzināšana rada pamatīgu gaisa piesārņojumu.
Tomēr tādas valstis kā Vācija iet pretējo ceļu un jau nākamgad plāno atteikties no atomenerģijas izmantošanas.
Eiropas Parlamenta Zaļo grupas deputāte no Vācijas Juta Paulusa stāstīja, ka šo izvēli Vācijā atbalsta daudzi.
“Vācijā vienmēr ir bijusi ļoti spēcīga nepatika pret atomenerģiju. Tā neaprobežojas tikai ar kreiso studentu kustību. Tie bija arī zemnieki un tā dēvētie ierindas iedzīvotāji, kuri sacīja, ka viņi nevēlās uzņemties šādus riskus sev, saviem bērniem un mazbērniem. Tādēļ Vācijas lēmums atteikties no kodolenerģijas dziļi sakņojas sabiedrības noskaņojumā un neviens, kam ir izpratne par politiku, nemēģinās pagarināt sešu esošo reaktoru mūža ilgumu,” skaidroja Paulusa.
Deputāte Paulusa norādīja, ka atomenerģijas aizstāvji aizmirst par CO2 izmešiem, kas rodas, iegūstot urānu, un arī par izmaksām, kas ir saistītas ar kodolatkritumu uzglabāšanu daudzus simtus gadu.
Turpretī Zalevska no Polijas apgalvoja, ka vācieši vēlas padarīt visu Eiropu atkarīgu no Krievijas gāzes.
Tā vai citādi, daudz kas būs atkarīgs no izmaksām. Te lomu spēlēs arī topošie Eiropas Savienības noteikumi, kas izšķirs, vai investīcijas atomenerģijā var uzskatīt par zaļām.
Pēc Briseles domnīcas „Bruegel” pētnieka Simones Taljapjetras domām, kodolenerģijas iekļaušana zaļo investīciju sarakstā var atvieglot finansējuma piesaisti reaktoru celtniecībai un padarīt tos lētākus.
