Sadaļas Sadaļas

Eiropā sūdzības, ka «TikTok» neievēro ES patērētāju un privātuma prasības

„TikTok” pašlaik ir viena no straujāk augošajām sociālo mediju platformām pasaulē. Tomēr ķīniešu radītā platforma diezgan brīvi interpretē Eiropas datu aizsardzības noteikumus. Tas pamatīgi satrauc gan patērētāju sargus Eiropā, gan arī vairākus Eiropas Parlamenta (EP) deputātus. Viņi uzstāj, ka ir pienācis laiks stingrāk kontrolēt platformu darbību.

ĪSUMĀ:

  • Vairāki EP deputāti uzskata, ka „TikTok” jāatbild par tajā esošo saturu.
  • Patērētāju sargi noskaidroja, ka 15 gadus vecs jaunietis var redzēt nepiemērotu saturu.
  • „TikTok” ir arī citi pārkāpumi, piemēram, virtuālu priekšmetu dāvināšana.
  • „TikTok” saka, ka dara daudz, lai dzēstu nepiemērotus video.
  • EP liek cerības uz Digitālo pakalpojumu aktu.

Eiropā sūdzības, ka «TikTok» neievēro ES patērētāju un privātuma prasībasArtjoms Konohovs

Pirms dažiem mēnešiem Itālijas pilsētā Palermo bojā gāja 10 gadus veca meitene, kura piedalījās kāda „TikTok” lietotāja organizētajā žņaugšanas sacensībā. Tajā cilvēkiem tika prasīts žņaugt sevi, kamēr viņi zaudē samaņu. Šis traģiskais notikums pievērsa lielu uzmanību gan ķīniešu platformai kā tādai, gan arī tam, ka tā ne pārāk efektīvi kontrolē tās lietotāju vecumu. Noteikumi paredz, ka „TikTok” lietotāji nevar būt jaunāki par 13 gadiem.

Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Eiropas Parlamenta dāņu deputāte no grupas „Renew Europe” Kārena Melkiora uzskata, ka ir pienācis laiks stingrākiem noteikumiem.

„Es uzskatu, ka traģiskā bērna nāve Itālijā apliecina, ka platformu darbību ir nepieciešams regulēt un ka pašregulācijas laiks ir beidzies.

Es ceru, ka Digitālo pakalpojumu akts ļaus mums panākt, ka platformas atbild par savu saturu, nevis tikai izsūta glancētas brošūras,” sacīja Melkiora.

Trauksmi zvana arī patērētāju sargi no organizācijas BEUC. Nesen tās pārstāvji iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai un patērētāju organizāciju tīklam dažādās Eiropas valstīs. Pēc BEUC eksperta Stīvena Beržē domām, „TikTok” nepietiekami rūpīgi ievēro patērētāju un datu aizsardzības noteikumus.

„Mēs veicām eksperimentu, lai saprastu, kādu saturu redz 15 gadus veci lietotāji. Jau pēc pāris minūtēm mēs ieraudzījām ārkārtīgi atklātus video, ļoti seksuālus un tā tālāk. 

Mūsu izpratnē, tā ir nopietna profesionālo pienākumu nepildīšana,” norādīja Beržē.

„TikTok” ļauj viegli radīt, publicēt un dalīties ar izklaidējošiem video, kas ilgst no 15 līdz 60 sekundēm. Daudzos no šiem video lietotāji piedalās deju sacensībās, dzied līdzi dziesmām, rāda trikus un stāsta jokus. Pašlaik „TikTok” ir aptuveni 800 miljonu aktīvu lietotāju visā pasaulē.

„''TikTok'' atgādina citu platformu paātrināto versiju. Viņu algoritms rada vēl lielāku atkarību nekā citām platformām, un viņu mērķauditorija ir ļoti jauni cilvēki. Turklāt viņi diskriminē, jo resnu cilvēku video tiek dzēsti. Es uzskatu, ka tas viss ir ārkārtīgi satraucoši,” izteicās deputāte Melkiora.

Patērētāju sargi ir atklājuši arī daudzus citus nopietnus pārkāpumus „TikTok” darbībā. Kā vienu no piemēriem Beržē minēja platformas virtuālo priekšmetu politiku. Tā ļauj lietotājiem iegādāties virtuālas monētas, ko viņi pēc tam var dāvināt saviem mīļākajiem izpildītājiem. Tomēr patērētāju aizstāvji uzskata, ka lietotājiem ir pieejams pārāk maz informācijas par šo pakalpojumu.

„Kad lietotāji dāvina virtuālus priekšmetus influenceriem, viņi var tos pārvērst īstā naudā.

Tātad tas maksā naudu arī lietotājam. „TikTok” ietur no tā komisiju, kuras apmērs nav zināms. Tādēļ „TikTok” ļoti veicina šādu praksi,” norādīja Beržē.

Platformas pārstāvji apgalvo, ka viņi jau tagad dara daudz, lai pasargātu bērnus un pusaudžus. Pērn gandrīz 90 miljoni video tika dzēsti, un 92% no tiem platforma identificēja pati. Turklāt visi pusaudžu konti esot privāti.

Tomēr Eiropas Parlamenta politiķi uzskata, ka ir pienācis laiks panākt, ka platformas atbild par tajos ievietoto saturu. Tādēļ daži liek cerību uz jau pieminēto Digitālo pakalpojumu aktu, kas šobrīd tiek izskatīts parlamentā. Bet Zaļo grupas eiroparlamentāriete Aleksandra Gēze no Vācijas uzskata, ka galvenā problēma slēpjas platformu biznesa modelī, kas balstās lietotāju izsekošanā:

„Mums ir jātiek vaļā no pašreizējā reklāmas biznesa modeļa, kas balstās uz ārkārtīgi plašu un vispusīgu lietotāju izsekošanu gan internetā, gan reālajā dzīvē. Tam ir ļoti daudz negatīvu seku mūsu Eiropas demokrātijai, Eiropas tirgum un Eiropas izdevējiem.”

Sagaidāms, ka diskusijas par jauniem platformu noteikumiem būs smagas. Tādēļ reforma varētu stāties spēkā tikai ap aiznākamo gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt