“Konferenci par Eiropas nākotni” jau 2019. gadā ierosināja sarīkot Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. Tika nolemts, ka šāda konference varētu palīdzēt attīstīt bloka politiku īstermiņā un ilgtermiņā, lai savienība spētu efektīvāk risināt esošās problēmas un tās, kas radīsies nākotnē. Politiķi vēlas, lai visas iedzīvotāju grupas visdažādākajos līmeņos, piemēram, gan skolēns Grieķijā, gan ierēdnis Dānijā, tiktu iesaistīts ES prioritāšu noteikšanā.
Procesam bija jāsākas jau pērn maijā, tomēr Covid-19 pandēmija to aizkavēja. Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes un EK kopīgā deklarācija tika parakstīta vien šī gada martā. Konferences valdē vienādi pārstāvētas ir visas trīs iestādes, un valstu parlamentiem tajā ir novērotāja statuss. Darbs pie konferences atklāšanas pasākuma, kas plānots Eiropas dienā, 9. maijā, Strasbūrā, vēl turpinās, un pasākums notiks, ja to atļaus epidemioloģiskā situācija.
Tomēr jau pirmdien tika atklāta interaktīva daudzvalodu digitālā platforma. Tas būs konferences centrs, kas iedzīvotājiem dos iespēju iesaistīties konferences norisē. Iedzīvotāji platformā varēs nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, komentēt citu idejas, kā arī rīkot un piedalīties pasākumos.
Platformā būs pieejama arī informācija par konferences struktūru un darbu, kā arī materiāli pasākumu rīkotājiem, tostarp gaidāmo notikumu pārskats un to karte. Kā pirmdien preses konferencē sacīja EK priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica, diskusijas šajā platformā iespējams sākt jau tagad.
“Cilvēki un organizācijas varēs iesniegt savas idejas platformā, redzēt un komentēt arī citu iesniegtās idejas, mijiedarboties ar citiem eiropiešiem, redzēt notikumus tuvu savai atrašanās vietai vai organizēt savus notikumus. Esam nodrošinājuši, ka šis rīks ir pieejams visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās,” norādīja Šuica.
Cilvēki aicināti izteikties par dažādām jau piedāvātām tēmām, kā arī izveidot sev interesējošas tēmas, par tām diskutējot ar citiem.
Šuica skaidroja: “Jūs platformā atradīsiet deviņas galvenās diskusiju tēmas, sākot no klimata jautājumiem līdz tēmām par veselību, sociālajiem jautājumiem un tiesību jautājumiem. Bet esam izveidojuši vietu, kur pilsoņi var iesaistīties diskusijās par citām tēmām. Un tas ved mūs tuvāk mūsu mērķim par to, ka konference patiesi sasniedz visus sabiedrības līmeņus un cilvēki paši uzņemas vadību.”
Savukārt Eiropas Parlamentu pārstāvošais konferences valdes līdzpriekšsēdētājs Gijs Ferhofštats uzsvēra, ka platforma ir jauns iesaistes veids. Viņa vārdiem – iepriekš tika samaksāts organizācijai, lai tā dodas pie cilvēkiem un noskaidro viņu viedokļus, pēc tam tos saliekot “Excel” tabulās, apstrādājot un parādot sabiedrībai. Šoreiz esot citādāk.
“Tas nav Eirobarometrs, tā nav pilsoņu konsultācija, bet gan pilnīgi jauns un interaktīvs instruments. Tajā cilvēki var darboties dažādos veidos. Piemēram, pasīvi – pieņemot zināšanai platformas eksistenci un iegūt no tās informāciju. Vai arī aktīvi – ievietojot savu viedokli vai iesaistoties diskusijās. Un jūs pat varat būt aktīvists, radot savu pasākumu,” viņš atzīmēja.
Tieši vienā no Ferhofštata pieminētajām Eirobarometra aptaujām, kas tapusi vēl pirms konferences, secināts, ka
vairāk nekā 90% ES valstu pilsoņu arī tiešām vēlas, lai lēmumos, kas saistīti ar Eiropas nākotni, tiktu ņemts vērā viņu viedoklis.
Paredzams, ka platformā apkopotos viedokļus ņems vērā arī pēc tam notiekošajās iedzīvotāju diskusijās un konferences plenārsēdēs.
“Platformas rezultāti jeb tas, kas radīsies platformā, viss novedīs pie vairākiem secinājumiem, kas būs pamata materiāls otrai konferences fāzei jeb pilsoņu paneļdiskusijās. Tās notiks ne tikai reģionālā, lokālā, nacionālā līmenī, bet pirmo reizi arī Eiropas līmenī. Es zinu, šādi paneļi nav jaunums, esam tos redzējuši Īrijā, Francijā… bet pirmo reizi vēsturē darīsim to transnacionālā līmenī. Savukārt pēc tam platforma apkopos šos diskusiju secinājumus,” norādīja Ferhofštats.
Viņš gan neslēpa, ka skepticisms par šo konferenci ir klātesošs, tomēr tā tas esot ne pirmo reizi. Skepticisms bijis klātesošs arī ES pirmsākumos.
Pagaidām gan nav zināms, kā tieši tiks izmantots pašas konferences rezultāts, kādas paliekošas, ilgtermiņa sekas tā atstās un vai tā spēs satricināt ES pamatus pietiekami spēcīgi, lai radītu būtiskas reformas. To rādīs laiks un politiķu vēlme, jo diskusijas ir tikai sākušās.
Digitālā platforma latviešu valodā atrodama šeit.
