Eiropas Zāļu aģentūras paziņojums
"Ziņotie neparastie asins recekļu veidošanās gadījumi pēc vakcinācijas ar "AstraZeneca" vakcīnu ir jāuzskata kā iespējamā vakcīnas blakusparādība. Balstoties uz pašreiz pieejamiem pierādījumiem, specifiskus riska faktorus, piemēram, vecumu, dzimumu vai iepriekšējus asinsreces traucējumus, nav izdevies apstiprināt, jo reti sastopamie gadījumi tiek novēroti visos vecumos, kā arī vīriešiem un sievietēm," paziņoja EZA vadītāja Emera Kuka, kuras vadītā iestāde šonedēļ publicēja jaunus secinājumus par "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.
Bažas par vakcīnas drošumu izraisīja vairāku valstu lēmums apturēt "AstraZeneca" izmantošanu saistībā ar asins trombu veidošanos. Pēc padziļinātas analīzes EZA eksperti secinājuši, ka trombu veidošanās ir novērojama ļoti reti. Ticamākais iemesls šīm retajām blaknēm esot imūnreakcija uz vakcīnu.
Aģentūra uzsvēra, ka Covid-19 ir bīstams vīruss, kas joprojām ik dienu Eiropā izraisa vairāku tūkstošu cilvēku nāvi. Tāpēc kopējie ieguvumi, ko sniedz “AstraZeneca” vakcīna, novēršot Covid-19 infekciju, atsverot blakņu risku.
Tuvākās nedēļas rādīs, vai šie EZA ekspertu secinājumi būs mainījuši daudzu eiropiešu ļoti skeptisko attieksmi pret "AstraZeneca" vakcīnu.
Turcija un ES cenšas uzlabot attiecības
“Cilvēktiesības nav apspriežamas. Tās bez šaubām ir absolūta prioritāte. Mēs ļoti skaidri likām saprast, ka tā ir mūsu nostāja. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai Turcija kā Eiropas Padomes dibinātājvalsts cienītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus. Runājot par Turcijas lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas, mēs aicinājām Turciju mainīt savu nostāju, jo tas ir pirmais starptautiski saistošais instruments, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un bērniem. Mums ir nepieciešami sabiedrotie globālajā cīņā pret vardarbību pret sievietēm un bērniem," Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena šonedēļ pēc tikšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu uzsvēra, ka Turcijai ir jāievēro cilvēktiesības un likuma vara, ja tā vēlas ciešākas attiecības ar ES.
Briseles un Ankaras attiecības pēdējos gados ir piedzīvojušas atsalumu, jo Erdogana vadībā Turcija kļūst arvien nedemokrātiskāka.
Tām par labu nenāk arī Turcijas teritoriālie strīdi ar ES dalībvalstīm Grieķiju un Kipru. ES ir ieinteresēta attiecību normalizēšanā, lai saglabātu ar Turciju 2016. gadā noslēgto migrācijas vienošanos. Parakstot to, Ankara apņēmās apturēt migrantu plūsmu uz ES, bet Brisele Turcijai piešķīra finansējumu migrācijas regulēšanai. Arī Turcijai attiecību uzlabošana būtu izdevīga, ņemot vērā tās nopietnās ekonomiskās grūtības.
Sūdzas par gauso plāna ieviešanu
ES pērn jūlijā apstiprināja 750 miljardu eiro vērtu Eiropas atveseļošanas plānu, kura mērķis ir palīdzēt bloka dalībvalstīm atkopties no Covid-19 pandēmijas radītajām ekonomiskajām un sociālajām sekām, kā arī sekmēt pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku. 27 ES dalībvalstīm līdz 30.aprīlim EK ir jāiesniedz nacionālie plāni, lai pretendētu uz līdzekļiem no atveseļošanas fonda. Taču atsevišķu dalībvalstu parlamenti vēl nav ratificējuši atveseļošanas plānu.
“Ja mēs vēlamies spēcīgu ekonomiku, kas spēj stāties pretī Ķīnas un ASV radītajiem izaicinājumiem, un saglabāt konkurētspēju tehnoloģiskajā sacensībā, tad mums ir jāinvestē un jāinvestē tūlīt. Tāpēc pēc iespējas drīzāk ir jāievieš Eiropas atkopšanās plāns. Mēs neesam redzējuši ne centu no 750 miljardiem eiro, par kuriem lēma 2020. gada vasarā. Esmu dziļi noraizējies par kavēšanos ieviest Eiropas atkopšanās plānu," par pārāk lēno plāna ieviešanu šonedēļ sūdzējās Francijas finanšu un ekonomikas ministrs Bruno Lemērs.
Viņš brīdināja, ka kavēšanās dēļ ES no pandēmijas izraisītās krīzes var iziet ekonomiski daudz vājāka nekā ASV.
Arī Eiropas Centrālā banka neslēpj bažas par ES ekonomikas stimulācijas plāna ieviešanas iespējamo kavēšanos.
