Lētāk nopirkt jaunu, nevis labot. Aktīvisti cīnās par tiesībām uz ierīču remontu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

“Uz papīra” bojātu ierīču remonts atbilst gan aprites ekonomikas principiem, gan centieniem samazināt atkritumu daudzumu, vienlaikus it kā ietaupot arī patērētāju naudu. Tomēr realitātē elektronisko ierīču remonts mēdz būt dārgs, cilvēkiem labāk izvēloties iegādāties jaunu preci. Mazumtirgotāji tikmēr sūdzas, ka piekļuve ierīču oriģinālajām rezerves daļām ir ierobežota, tāpat kā informācija, kas nepieciešama, lai kvalitatīvi veiktu remontu. Vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas vēlas to mainīt, aktīvi mudinot Eiropas Savienību darīt vairāk, lai problēmas risinātu. Pagaidām pārmaiņu nav daudz, taču pozitīvas iezīmes ir vērojamas.

Lētāk nopirkt jaunu, nevis labot. Aktīvisti cīnās par tiesībām uz ierīču remontu
00:00 / 05:27
Lejuplādēt

Pirms diviem gadiem virkne aktīvistu uzsāka kampaņu “Tiesības uz remontu”. Tās mērķis ir piespiest uzņēmumus izstrādāt savus produktus pilnībā remontējamus, atvieglot piekļuvi remonta rokasgrāmatām un rezerves daļām un samazināt to izmaksas. Saskaņā ar Eirobarometra datiem 77% Eiropas iedzīvotāju dod priekšroku ierīču remontam, nevis nomaiņai. Šogad remonta tiesību aizstāvji bija priecīgi redzēt zināmu Eiropas Savienības progresu šajā jomā. Tomēr viņi uzskata, ka ir jādara daudz vairāk, it īpaši, ja bloks vēlas sasniegt savus mērķus vides jomā. Šobrīd kampaņai jau ir vairāk nekā 40 biedru 16 dalībvalstīs.

Kampaņas mērķi skaidro viena no tās dalībniecēm Hloja Mikolajčaka: “Mērķis ir virzīt un ietekmēt politiku gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī, lai tiktu atbalstītas tiesības uz vispārēju atjaunošanu. Ko mēs ar to domājam? Visiem produktiem, īpaši elektroniskajiem izstrādājumiem, vajadzētu būt salabojamiem. Bet arī

visiem lietotājiem vajadzētu būt iespējai salabot savu produktu, ne tikai profesionāļiem,

visiem gala patērētājiem vajadzētu būt piekļuvei rezerves daļām un informācijai par remontu, kā arī jāspēj pašiem labot savus produktus.”

Kampaņu atbalsta Eiropas Parlaments, kas nesen ir pieņēmis vairākas rezolūcijas ceļā uz pārmaiņām. Zaļo deputāte Anna Kavacini, kura vada iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju, uzsver: “Divos ziņojumos Eiropas Parlaments ir nolēmis, ka Komisijai jāierosina tiesības uz remontu. Mēs runājam, piemēram, par to, ka rezerves daļas vai programmatūras atjauninājumi uzņēmumiem jāuzglabā un ka ierīces jāprojektē tā, lai tās varētu viegli salabot. Protams, ir arī jautājums par garantijas taloniem.”

Eiropas Komisija ir apņēmusies līdz 2021. gadam Eiropas Savienības patērētāju un produktu politikā iekļaut “tiesības uz remontu”, un jaunumi esot gaidāmi šī gada otrajā pusē. Eiropas Patērētāju organizācijas ģenerāldirektore Monika Gojēna norāda, ka pārmaiņas jau notiek.

“Kopš šī gada 1. marta piecas sadzīves tehnikas vienības, kuras mēs visbiežāk lietojam mājās, ir vieglāk salabot. Tās ir lampas, ledusskapji, trauku mazgājamās mašīnas, veļas mazgājamās mašīnas un monitori. Tiem jābūt vieglāk demontējamiem. Kopš tā laika ražotājiem jānodrošina piekļuve remonta rokasgrāmatām.

Šī piekļuve remonta rokasgrāmatām ir reāla konkurences atvēršana remonta tirgū un arī padara remontu lētāku.

Ja pie izstrādājuma drīkst strādāt vairāk cilvēku, remonts būs lētāks un labāks ne tikai mūsu maciņam, bet arī videi un aprites ekonomikai,” uzsver Monika Gojēna.

Turklāt 2020. gadā izziņotajā aprites ekonomikas rīcības plānā Eiropas Komisija ir apņēmusies tiesību aktos iekļaut arī viedtālruņus, bet, pēc aktīvistu domām, ar to nepietiek. To ieskatā tiesības uz remontu ir daudz visaptverošākas un daudz plašākas nekā tikai ekodizaina noteikumu paplašināšana. Tādēļ ir ļoti svarīgi ņemt vērā visas produktu grupas. Lielāku progresu likumdošanas jomā traucējot iegūt nozares pretestība. Un pretestības iemesli neesot meklējami tikai naudā. Pedro Oliveira, lobiju grupas “BusinessEurope” juridiskais direktors, saka, ka pastāv arī loģistikas un juridiski iemesli: “Ir grūti paredzēt, cik bieži produkti salūzīs; grūti paredzēt, vai nebūs piekļuves visa veida izejvielām. Pastāv arī juridiski ierobežojumi, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības. Ne visi var pārdot rezerves daļas.

Sekas ir arī konkurences likumam un privātuma tiesībām. Maģiska risinājuma nav.”

Viņa ieskatā jaunais Eiropas Savienības regulējums arī palielinātu birokrātiju uzņēmumiem, kuri jau cieš no negodīgas konkurences.

“Tiesības uz remontu” kampaņas dalībnieki pozitīvi uzņēmuši progresu, ko veikusi Francija. Kopš februāra vairākiem elektronikas izstrādājumiem, tostarp viedtālruņiem,

Francijas lielveikalos ir piešķirts vērtējums skalā līdz desmit, kas norāda, cik viegli prece salabojama.

Tas ir balstīts uz vairākiem kritērijiem. Tomēr skaidrs, ka nepieciešams ieviest harmonizētu pieeju visā Eiropas Savienībā, saka Eiropas Patērētāju organizācijas ģenerāldirektore Monika Gojēna.

Viņa uzsver: “Ja šī "remonta indeksa" pirmie rezultāti ir labvēlīgi, tas ir labs pamats, lai to padarītu par saskaņotu Eiropas instrumentu. Tāpēc, ka mēs vairs nevaram atļauties Eiropas indeksa neesamību tirgū, kurā patērētāji iepērkas tiešsaistē, starp dažādām valstīm un kur ir daudz pārrobežu darījumu. Es domāju, ka ir svarīgi, lai Eiropa pārņem un transponē šo remonta indeksu Eiropas līmenī.”

Eiropas Parlamenta deputāte Kavacini tikmēr aicina izstrādāt digitālu produkta pasi, kas patērētājus informē par produkta ilgtspējību un vai to var viegli salabot, vai tas ir vienreiz lietojams produkts, vai tas ir ļoti kaitīgs videi. Tas ļautu patērētājiem pieņemt apzinātu lēmumu par pirkšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti