EK politiķe demogrāfijas jautājumos: Ja laukos būs labāks internets, aizbraucēji tur atgriezīsies labprātāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Ja tiks radīti pienācīgi priekšnosacījumi, balstoties uz zaļiem un digitāliem principiem, Eiropas valstu, tostarp Latvijas, laukos, tad cilvēki, kas savulaik aizbraukuši uz Rietumeiropu, varētu atgriezties Austrumeiropas valstīs. Šādu viedokli paudusi Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica.

Šomēnes Eiropas iestādes beidzot vienojās par to, kā notiks Eiropas nākotnes konference. Tiek solīts, ka šī būs vērienīga diskusiju sērija, kas ļaus iesaistīt un uzklausīt eiropiešu domas un pārvērst tās jaunos likumos. Lai apspriestu, kā notiks šis process, Latvijas Radio korespondents Briselē Artjoms Konohovs sarunājās ar EK speciālisti demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravku Šuicu. Sarunā EK pārstāve iztirzāja arī demogrāfijas jautājumus mūsu reģionā un bērnu tiesības.

Saruna ar Dubravku Šuicu
00:00 / 11:25
Lejuplādēt

Artjoms Konohovs: Sāksim mūsu sarunu ar Eiropas nākotnes konferenci. Tas ir diezgan nozīmīgs temats, bet daudzi no mūsu klausītājiem Latvijā vēl neko daudz par to nezina. Tādēļ raksturojiet, lūdzu, kādi ir šīs konferences mērķi un kā tā izskatīsies?

Dubravka Šuica: Eiropas nākotnes konference ir viens no lielākajiem šīs Eiropas Komisijas uzdevumiem. Es komisijā atbildu par demokrātiju un demogrāfiju, un tādēļ mans uzdevums ir koordinēt šīs konferences norisi no Eiropas Komisijas puses. Iespējams, ka nosaukums ir nedaudz mulsinošs, jo mēs nerunājam par vienu konferenci, bet gan par pasākumu sēriju, kas tiks organizēti visā Eiropā, lai tuvinātos mūsu pilsoņiem.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā mēs redzējām augstu vēlētāju aktivitāti. Tas liecina, ka cilvēki vēlas būt vairāk iesaistīti Eiropas nākotnes veidošanā. Tādēļ Urzula fon der Leiena pieņēma lēmumu organizēt šo konferenci, lai mazinātu plaisu starp mums un iedzīvotājiem.

Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji spēlēs visnozīmīgāko lomu. Tāpat tiks iesaistīta Reģionu komiteja, jo tajā ir pārstāvēti reģioni un vietējās pašvaldības. Piedalīsies arī dalībvalstu parlamentārieši, jo viņi pārstāv pilsoņus katrā valstī, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti. Tāpat mēs plānojam arī iesaistīt nejauši izvēlētos pilsoņus ar mērķi bagātināt tiešo demokrātiju. Mēs nevēlamies atteikties no pārstāvniecības demokrātijas, bet gan to papildināt. Ir daži Eiropas un nacionālo parlamentu deputāti, kuri saka, ka viņi ir īstie pilsoņu pārstāvji. Jā, deputāti tiek ievēlēti tieši vai caur sarakstiem. Bet mēs uzskatām, ka nepastarpināta pilsoņu iesaiste padarīs šo konferenci nozīmīgāku un parādīs, ka mēs esam atvērti ierosinājumiem un ka šajā pasākumā idejas nāk no apakšas nevis no augšas. Tas būs ļoti sarežģīts uzdevums.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Dubravka Šuica
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Dubravka Šuica

Ja runājam par tematiem, tad ir svarīgi norādīt, ka mēs neplānojam runāt tikai par dažādu varas iestāžu lomu un pilnvaru sadalījumu. Tā būs tikai daļa no šīs konferences. Milzīga uzmanība tiks veltīta ikdienas jautājumiem, kas ir svarīgi mūsu iedzīvotājiem, piemēram, veselībai. Vēl nesen neviens nevarēja iedomāties, ka veselības aprūpe kļūs par tik nozīmīgu tematu. Tādēļ man liekas, ka cilvēki gribēs runāt par veselības aprūpi un par pienākumu pārdali starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību šajā jomā. Iespējams, ka tiks runāts arī par pamatlīgumu izmaiņām, lai gan es negribētu skriet notikumiem pa priekšu.

Katrs iedzīvotājs varēs pieteikt īpašajā digitālajā platformā savu pasākumu, norādot tā nosaukumu, datumu un norises vietu. Bet atšķirībā no citām sanāksmēm un dialogiem šoreiz organizatoriem būs pienākums iesniegt atskaiti par apspriesto. Tas ļaus mums iegūt atgriezenisko saiti, idejas, priekšlikumus un problēmas. Tad mēs to visu pamazām apkoposim un vēlāk pārvērtīsim par likumdošanas priekšlikumiem. Tāds ir mans galvenais uzdevums Eiropas Komisijas vārdā.

Par šo konferenci izskan divu veidu kritika. Daži kritiķi saka, ka tā būs tikai tukša pļāpāšana vai tvaika nolaišana bez jebkādām būtiskām sekām vai pārmaiņām Eiropā. Citi kritiķi saka, ka iznākums jau tāpat ir skaidrs, jo konferences veidotāji mēģinās panākt, ka atbilde uz visām problēmām ir lielāka Eiropas federalizācija, proti, pilnvaru nodošana no dalībvalstīm Briselei. Ko jūs atbildētu uz šiem pārmetumiem?

Es varu atbildēm uz abiem punktiem. Pirmkārt, tā nav tikai runāšana runāšanas pēc. Tās būs diskusijas ar secinājumiem. Kā jau es norādīju, pat reģionālo un vietējo diskusiju secinājumi tiks iesniegti vienotajā platformā un tiks analizēti Eiropas Komisijā, lai vēlāk tos pārvērstu par likumiem.

Otrkārt, nekas nav iepriekš noteikts. Mēs nezinām, par ko iedzīvotāji gribēs runāt. Varbūt viņi gribēs apspriest arī pamatlīgumu izmaiņas. Mēs esam atvērti pat tam, kaut arī mēs negribam skriet notikumiem pa priekšu. Mums nav nekādu citu mērķu šajā procesā kā pilsoņu uzklausīšana. Tā kā abi šie pārmetumi ir nevietā.

Šo konferenci bija paredzēts sākt pirms gada, 2020. gada 9. maijā, manā dzimtajā pilsētā Dubrovnikā. Bet zināmu iemeslu dēļ to nācās atlikt. Tagad mēs esam sapratuši, ka ilgāk vairs nevar gaidīt, un esam sākuši darbu attālināti caur internetu. Mēs plānojam, ka oficiālais atklāšanas pasākums būs šā gada 9. maijā, Eiropas dienā, vai nu Strasbūrā, vai Porto. Portugāles prezidentūra ir ļoti ieinteresēta šīs konferences norisē, tā kā tā varētu tikt atklāta tur.

Konference noslēgsies pēc nedaudz vairāk kā gada Francijas prezidentūras laikā. Tas nav tādēļ, ka prezidents Makrons tā vēlētos, bet gan tādēļ, ka mums šajā komisijas sasaukumā ir nepieciešams laiks, lai īstenotu iesniegtās idejas.

Tagad pāriesim pie citas jūsu atbildības jomas, proti, pie demogrāfijas. Te ir daudz līdzību starp Latviju un Horvātiju, no kurienes jūs nākat. Abās valstīs ir reģioni, kurus iedzīvotāji pamet un pārceļas uz Rietumeiropu, kur ir augstākas algas un labāki dzīves standarti. Līdz ar to strādājošo skaits samazinās, kas saasina ar sabiedrības novecošanu saistītās problēmas. Lietuvas prezidents Eiropas Savienības daudzgadu budžeta apspriešanas laikā diezgan atklāti teica, ka Rietumeiropas valstīm vienkārši vajadzētu maksāt kompensāciju Austrumeiropai par zaudēto darbaspēku. Kāda ir jūsu pieeja atsevišķu reģionu populācijas samazinājumam? Ko, jūsuprāt, Eiropas Savienībai vajadzētu darīt, lai izlīdzinātu pašreizējo situāciju?

Jums ir taisnība, ka Austrumeiropā darbaspēka apjoms samazinās. Bet, ja agrāk starp Rietumiem un Austrumiem bija milzīga atšķirība, tad šobrīd vēl lielāka atšķirība ir starp laukiem un pilsētu. Cilvēki no laukiem pārceļas uz pilsētām, un lauki paliek tukši. Tur paliek dzīvot tikai vecāki cilvēki. Tur nav pakalpojumu, nav skolu, nav bērnudārzu. Un tā ir nopietna problēma.

Bet šīs pandēmijas laikā sākās pretēja kustība. Cilvēki sāka pārcelties no pilsētām uz laukiem, jo tur vīruss izplatās mazāk. Arī mēs mēģinām padarīt Eiropas lauku apvidus pievilcīgākus.

Aptuveni pusi no Eiropas teritorijas veido lauki, un ap 100 miljoniem iedzīvotāju tajos dzīvo.

Tā ir vērā ņemama iedzīvotāju grupa, jo pēc Lielbritānijas izstāšanās Eiropā kopumā ir palikuši 445 miljoni cilvēku.

Jūnijā es gatavojos nākt klajā ar vairākām idejām, kas var palīdzēt padarīt lauku apvidus pievilcīgākus. Kaut arī tā nav demogrāfija tiešā izpratnē, šie jautājumi ir saistīti. Ir nepieciešams tur atgriezt pakalpojumus, un ir svarīgi padarīt šos reģionus digitāli pievilcīgus.

Katrā Eiropas nostūrī ir jābūt ātrgaitas internetam: uz katras salas un uz katra kalna. Tas palīdzēs radīt jaunas darbavietas. Tāpat ir skaidrs, ka ir nepieciešami ne tikai digitālie savienojumi, bet arī digitālās prasmes.

Līdz ar to mēs mēģinām atdzīvināt Eiropu, balstoties uz zaļiem un digitāliem principiem. Pašreizējā pandēmija ir padarījusi šos jautājumus ļoti aktuālus. Mēs mēģināsim pārvērst smadzeņu aizplūšanu par smadzeņu cirkulāciju. Ja tiks radīti pienācīgi priekšnosacījumi, cilvēki, kas savulaik ir aizbraukuši uz Rietumeiropu, varētu atgriezties Austrumos. Jo kāpēc gan cilvēki izvēlētos palikt, piemēram, Briselē, ja viņiem būtu pieejami tikpat labi dzīves apstākļi Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas laukos?

Šis ir ilgs process, kura ietvaros es cieši sadarbojos arī ar maniem kolēģiem, kuri atbild par reģionālo attīstību un lauksaimniecību. [Eiropas Komisijas] priekšsēdētāja fon der Leiena man nesen sacīja: “Ak, demogrāfija. Labi, ka tu pie tās strādā, bet dažreiz no šī darba ir tik grūti redzēt kādus rezultātus savas politiskās karjeras laikā.” Bet es tomēr ceru, ka man izdosies redzēt rezultātus vēl savas karjeras laikā.

Visbeidzot, es zinu, ka jūs gatavojaties nākt klajā ar priekšlikumiem bērnu tiesību jomā. Covid-19 pandēmija atstāja ievērojamu ietekmi arī uz bērniem un izgaismoja jau iepriekš pastāvējušās problēmas. Runa ir gan par vardarbību ģimenē, gan par ienākumu un digitālo plaisu, kas ietekmē bērnu spējas attālināti mācīties. Tādēļ es gribētu jūs lūgt sniegt ieskatu tajā, ko jūs piedāvāsiet šajā bērnu tiesību dokumentā?

Manā pārziņā ir pilns dzīves cikls: no bērnības līdz vecumdienām. Es dažreiz saku, ka novecošana sākas jau no dzimšanas, nevis tikai pēc zināma vecuma. Tagad es strādāju pie bērnu tiesību stratēģijas un pie bērnu garantijas, kas tiks publicētas trešdien. Bērnus šī pandēmija pamatīgi ietekmēja. Tik tiešām, ģimenes ir ļoti atšķirīgas. Ne visiem ir digitālās zināšanas vai arī gluži vienkārši datori.

Viens no mūsu mērķiem ir mēģināt mācīt bērniem jau no mazotnes, kā būt par atbildīgiem pilsoņiem.

Mēs gribētu, lai bērni jau kopš bērnudārza zinātu par savām tiesībām un spētu piedalīties demokrātiskos procesos.

Tāpat mēs runājam par bērniem visā pasaulē. Kā jūs zināt, pasaulē pastāv gan piespiedu bērnu darbs, gan bērnu izmantošana dažādos karos un citas nopietnas problēmas. Vēl mūsu stratēģija runā par bērnu apdraudējumu internetā, jo vardarbība var būt gan fiziska, gan emocionāla.

Ja runājam par bērnu garantiju, tad ar tās palīdzību mēs gribam palīdzēt bērniem, kuri nāk no nelabvēlīgiem apstākļiem. Mēs gribam, lai viņiem būtu tādas pašas iespējas iegūt izglītību, saņemt veselības pakalpojumus un daudz ko citu. Ir svarīgi šos bērnus pasargāt, jo mūsdienu pasaule ne vienmēr ir bērniem draudzīga. Runa ir arī par bērniem imigrantiem, kuri palikuši bez pieaugušo gādības. Tā kā šeit ir daudz aspektu un mēs ceram, ka tas viss palīdzēs valstīm uzlabot bērnu stāvokli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti