Sadaļas Sadaļas

Pētniece: Ķīna ES noteiktās sankcijas uztvērusi personīgi

Ķīna uzskatīja, ka ar Eiropas Savienību (ES) iespējams dialogs vismaz ekonomikas jomā, tāpēc Briseles lēmumu noteikt sankcijas Ķīnas personām par uiguru cilvēktiesību neievērošanu Pekina uztvēra personīgi un reaģēja ar neatbilstošām pretsankcijām, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas vadītāja un Ķīnas pētniece  Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.

Eiropas Savienība un ASV ir daļa no kolektīvajiem Rietumiem attiecībā pret Ķīnu un Ķīnas acīs, bet, no otras puses, Ķīna uzskatīja, ka ar Eiropas Savienību ir iespējams pragmatisks dialogs vismaz par ekonomiku, un investīciju līguma noslēgšana ar ES Ķīnas acīs bija tam apliecinājums, skaidroja pētniece.

Intervija ar Ārpolitikas institūta Āzijas programmas vadītāju Unu Aleksandru Bērziņu - Čerenkovu.Uģis Lībietis

Tas Eiropas Savienībai faktiski bija tāda vērtību mini krīze, jo uiguru minoritātes tiesību jautājums un tas, ka Honkongā pieeja “viena valsts divas sistēmas” tiek paātrinātā formātā saīsināta, nekur nepazuda, ES ir vērtību orientēts spēlētājs, tāpēc bija nepieciešams kaut kādā veidā parādīt arī šo Eiropas Savienības vērtību pozīciju, tāpēc bija noteiktas sankcijas pret Ķīnas personām, skaidroja Bērziņa-Čerenkova.

“Savukārt Ķīna uztvēra to personīgi – "lūk, tātad ar jums tomēr strādāt nevar",” sacīja pētniece, norādot, ka tas izskaidro asu un nesimetrisku Ķīnas atbildi.

Tas izskaidro, kāpēc Ķīnas atbildes sankcijas bija daudz spēcīgākas un skāra divus virzienus – gan politisko, gan arī akadēmisko, arī domnīcu līmenī, jo sankcijām pakļauti arī pētnieki, stāstīja Bērziņa-Čerenkova.

“Protams, tas ir bēdīgi, tas ir skumji, ka pat pētnieku darbs tiek tik ļoti lielā mērā politizēts, bet tas ir pierādījums tam, cik ļoti ir vajadzīgi Ķīnas speciālisti Eiropā,” viņa piebilda.

Viņa norādīja, ka Ķīnā pašlaik par draudiem tiek uzskatīts terorisms, bet tiek vilkta vienādības zīme starp uiguru un aizdomās turamo un potenciālo noziedznieku, un tie ir cilvēktiesību pārkāpumi.

Turklāt pašas Ķīnas paziņojumos ir divas pretrunīgas aizstāvības līnijas – pārmetumu noliegšana un saukšana par apmelojumiem, jo “cilvēki labprāt strādā politiskajās nometnēs, tur viss ir labi, viņi visi apmierināti, vienkārši viņus pamāca par valsts uzbūves teoriju”. Un otrā aizsardzības līnija faktiski atzīst, ka tā situācija nav ideāla, bet saka – “paskatieties uz sevi, amerikāņiem, uz robežas bērni sēž būros, Eiropas Savienībā migrantu krīze, cilvēki slīkst Vidusjūrā”.  

“Tātad patiesībā ir divas pilnīgi pretējas aizsardzības stratēģijas,” norādīja pētniece.

KONTEKSTS:

ES noteica sankcijas pret četrām Ķīnas amatpersonām par islāmticīgo uiguru apspiešanu autonomajā Siņdzjanas reģionā.  Šis ir pirmais mēģinājumos sodīt Ķīnu par cilvēktiesību pārkāpumiem kopš slaktiņa Tjaņaņmiņa laukumā 1989. gadā.  

Ķīna noliedz jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus un jau ir noteikusi pretsankcijas pret 10 ES amatpersonām, šajā sarakstā ir arī pētnieki un deputāti, piemēram, eiroparlamentārietis no Vācijas un bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kurš tagad vada domnīcu, un Eiropas Parlamenta deputāts Reinhards Butikofers, kurš ir asi kritizējis Ķīnas represijas pret uiguriem.

Aktīvisti un ANO tiesību eksperti saka, ka nometnēs Siņdzjanas apgabalā tiek turēts vismaz miljons musulmaņu. Daži rietumu politiķi Ķīnu apsūdz spīdzināšanā, piespiedu darba un sterilizācijas izmantošanā. Nīderlandes parlaments pat – līdzīgi kā Kanāda un ASV - Ķīnas rīcību pret uiguriem nosauca par genocīdu.  

Uiguri ir Ķīnas ziemeļrietumu reģiona Siņdzjanas pamatiedzīvotāji, tjurku tauta un galvenokārt musulmaņi. Jau gadiem komunistiskā Ķīnas valdība apsūdzēta par uiguru apspiešanu, taču Pekina savu rīcību pamato ar terorisma draudu un separātisma novēršanu. Pēdējās desmitgadēs Siņdzjanā uz dzīvi apmetušies daudz etnisko ķīniešu no citiem Ķīnas reģioniem, un uiguri vairs nav Siņdzjanas iedzīvotāju vairākums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt