Sadaļas Sadaļas

Skaitļi un fakti: Uzņēmumu pirkšana un pārdošana uzņem apgriezienus

Covid-19 pandēmija ir radījusi izmaiņas daudzās nozarēs un darbības jomās, arī tajā, kur un cik daudz tiek investēts. Uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumi veido redzamāko un bieži arī finansiāli apjomīgāko investīciju daļu. Pērn pavasarī šajā jomā iestājās pauze, bet visai drīz darījumi atsākās, un daudzi eksperti norāda, ka pēc pandēmijas ir gaidāms pat sava veida aktīvu iegādes bums.

ĪSUMĀ:

  • 2020. gada pirmajā pusē samazinājās uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu skaits.
  • 2020. gada otrajā pusē darījumu aktivitāte atgriezās.
  • Covid-19 krīze nesamazināja investoru finanses; viņi ieguldīja perspektīvajās nozarēs.
  • Eksperti prognozē aktīvu iegādes bumu nākotnē.
  • Baltijas valstīs – līdzīgas tendences kā pasaulē.
  • “Oaklins”: lielākais drauds investīciju piesaistei nākotnē ir gausā vakcinācija.

Skaitļi un fakti: Uzņēmumu pirkšana un pārdošana uzņem apgriezienusInguna Ukenābele

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2020. gada pirmajā pusē attīstītajās ekonomikās noslēgto uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu skaits saruka par 16%, bet to vērtība par 12%, ja salīdzina ar 2019. gada otro pusi. Savukārt attīstības ekonomikās noslēgto darījumu skaits kritās par 22%, bet to vērtība – par 18%. Kaut gan dati par gadu kopumā OECD vēl nav apkopoti, norises uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas jomā liecina, ka, tāpat kā investīcijās kopumā, arī šajā jomā gada otrajā pusē visi ar situāciju aprada un aktivitāte atsākās.

Uzņēmumu iegāde no dīvāna

To, ka pandēmija šajā jomā ir radījusi tikai pauzi, apliecina arī Eiropas Komisijas darba kārtība, jo uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumiem, kuru vērtība pārsniedz noteiktu summu un var ietekmēt Eiropas tirgu kopumā, ir jāsaņem Eiropas Komisijas piekrišana. Tikai šā gada sākumā vien ir pieņemti lēmumi par sešiem liela mēroga darījumiem. Bet pagājuša gada noslēgumā Eiropas Komisija deva piekrišanu vienam no pēdējā laika skaļākajiem darījumiem, kura rezultātā, apvienojoties “Fiat” un “Peugeot” grupām, izveidosies pasaulē ceturtais lielākais autoražotājs.

Konsultāciju un audita kompānijas “PricewaterhouseCoopers” (''PwC'') apkopotie dati par uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumiem visā pasaulē liecina, ka lielākā pauze iestājās otrajā ceturksnī, kad pandēmijas dēļ tika ieviesti ierobežojumi un valdīja liela neziņa, kā tas ietekmēs dažādas industrijas.

Tomēr jau gada otrajā pusē darījumu aktivitāte atgriezās.

Turklāt “Fiat” un “Peugeot” grupu apvienošanās darījums nebūt nav uzskatāms par izņēmumu. ''PwC'' aplēsis, ka gada otrajā pusē pasaulē notika 57 tā saucamie “mega” darījumi, kuru vērtība pārsniedz piecus miljardus ASV dolāru.

Arī Baltijas valstīs investori visai drīz pierada pie jaunajiem darba apstākļiem. “Protams, pirmos divus mēnešus bija šoks un nebija skaidrs, kā vispār var pirkt uzņēmumu, sēžot mājās? Taču mums bija klienti, kuri pēc tam visas sarunas veica “Zoom” un darījumi notika,” intervijā aģentūrai LETA pastāstīja investīciju konsultāciju kompānijas "Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe.

Galvenais iemesls, kādēļ investīcijas uzņēmumu iegādē atkopās tik ātri, meklējams faktā, ka Covid-19 izraisītā krīze radīja lielu nestabilitāti un sagrāva daudzas līdz šim ierastas lietas, taču, atšķirībā no iepriekš piedzīvotajām finanšu krīzēm, tā virknei potenciālo investoru nesamazināja rīcībā esošo līdzekļu apjomu.

Tādēļ, tikko kļuva skaidrs, kuras nozares un uzņēmumi ir dzīvotspējīgi arī pandēmijas apstākļos, aktivizējās arī investīciju darījumi.

Prognozē pieaugumu

Virkne ekspertu turklāt prognozē, ka šogad uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumi notiks ar vēl lielāku sparu nekā pagājušā gada otrajā pusē.

“Covid-19 deva uzņēmumiem retu iespēju ielūkoties savā nākotnē, un daudziem nepatika tas, ko viņi ieraudzīja. Savas uzņēmējdarbības digitalizācijas un pārveidošanas paātrināšana nekavējoties kļuva par “top” prioritāti. Apvienošanās un iegāde ir ātrākais veids, kā to sasniegt. Tas rada augstas konkurences apstākļus pareizajiem darījumiem,” uzsvēris “PwC US” partneris Braiens Levijs.

Ņemot vērā, ka Covid-19 izraisītās pārmaiņas visai skaidri parādīja, kādu prasmju, resursu vai tehnoloģiju trūkst, lai uzņēmumi spētu sekmīgi darboties daudz digitalizētākā vidē, kurā attālināts darbs, iepirkšanās un pakalpojumi ir uz palikšanu, ''PwC'' prognozē, ka lielākais pieprasījums būs tieši pēc tehnoloģiju kompānijām un aktīviem. To iegāde un pievienošana ļaus “caurumus” daudziem uzņēmumiem aizpildīt daudz ātrāk nekā pakāpeniska savas kapacitātes audzēšana. Konkurence par šādu aktīvi iegādi savukārt varētu ievērojami dzīt uz augšu cenas.

Savukārt “mazāk iekāroti” aktīvi tādēļ var piedzīvot cenu lejupslīdi.

Īpaši tas var attiekties uz uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ir ietekmējusi pandēmija vai arī kuru pārstāvētais biznesa modelis vairs neizskatās īpaši dzīvotspējīgs nākotnē.

Baltijā līdzīgas tendences

Arī Baltijas valstīs uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu jomā ir valdījušas tādas pašas tendences kā citur pasaulē. “Oaklins” veidotais apskats liecina, ka pērn Baltijā ir noslēgti 148 darījumi, kas liecina par augstu aktivitāti. Pandēmijas radītie ierobežojumi gan gada vidū darījumu skaitu samazināja par 30%, bet rudenī un ziemā darījumu skaits pieauga, tāpēc gadā kopumā darījumu skaita samazinājums bija tikai 13%. Kopējā darījumu vērtība Baltijas valstīs pērn pārsniedza 1,4 miljardus eiro. Turklāt lielākais noslēgto darījumu skaits ir bijis informācijas tehnoloģiju nozarē.

“Protams, ir skaidrs, ka darījumi tādās nozarēs kā viesnīcas, sabiedriskā ēdināšana vienkārši apstājās, jo joprojām nav skaidrs pat tas, kā šajās nozarēs situācija attīstīsies pēc pandēmijas, jo nav zināms, kā mainīsies cilvēku paradumi. Tādēļ, jā, ir industrijas, kur darījumi ir apstājušies vispār, bet daudzās citās pēc pirmajos pandēmijas mēnešos piedzīvotā krituma darbība ir normalizējusies un atgriezusies arī darījumu aktivitāte,” atzina Valērija Lieģe.

Viņa turklāt uzsvēra, ka ir ļoti maz tādu darījumu, kurus varētu raksturot kā “glābšanu” pandēmijas izraisītās krīzes dēļ. Tipisks piemērs šādam darījumam bija Latvijas valsts veiktais ieguldījums aviokompānijas “airBaltic” kapitālā, taču nebūt nav tā, ka šāda palīdzība no akcionāru vai jaunu investoru puses būtu bijusi nepieciešama daudziem uzņēmumiem. Vienlaikus tiem uzņēmumiem, kuru situācija ir ļoti slikta, nākotnē visdrīzāk tiks uzsākta nevis pārdošana, bet gan maksātnespējas process.

Savukārt par lielāko draudu investīciju piesaistei nākotnē “Oaklins” pārstāve sauc gauso vakcinēšanas procesu.

“Ja pandēmijas sākumā Baltijas valstis uz pārējās Eiropas fona izskatījās ļoti labi, tad tagad vakcinācijas kavēšanās dēļ mēs savukārt izskatāmies daudz sliktāk par citiem. Tā ir slikta zīme, jo tas nozīmē, ka mēs būsim vieni no pēdējiem, kuri izies ārā no ierobežojumiem. Arī investoru skatījumā šobrīd daudz labāk ir investēt Polijā nekā Latvijā. Tādēļ tas, ka mēs nespējam tikt galā ar vakcinācijas programmu un esam nokavējuši visu, ko varējām nokavēt, mums ir liels mīnuss. Protams, ka tie, kuri jau šeit strādā, ar situāciju ir apraduši un turpinās strādāt, bet uz jaunu investīciju bumu šīs kavēšanās dēļ ir grūti cerēt,” secina Valērija Lieģe.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt