Piecos gados no Latvijas iedzīvotājiem internetā izkrāpti vismaz 14,5 miljoni eiro

Kopš 2017. gada dažādās starptautiskās krāpniecības shēmās internetā no 1500 Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro. Tā liecina Valsts policijas apkopotā statistika. Bet realitātē cipari varētu būt vēl lielāki, jo ne visi cietušie ziņo par krāpšanu tiesībsargājošām iestādēm. Uzņēmums "Tet" prezentējis "Digitālās drošības ceļvedi", kurā stāsta par kiberdrošības nozīmi ikdienā, mācību procesā, privātajā komunikācijā, biznesā un darbā.

Piecos gados no Latvijas iedzīvotājiem internetā izkrāpti vismaz 14,5 miljoni eiro
00:00 / 05:06
Lejuplādēt

Krāpnieki naudu cenšas izmānīt arī no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. "Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka ne tikai veido TV raidījumus, bet arī iesaista sabiedrību ziedojumu vākšanā slimiem un nelaimē nonākušiem bērniem. Krāpnieki kādai ziņai par ziedojumu sociālajos tīklos pievienoja savu bankas kontu.

"Caur šiem sociālajiem tīkliem tika postēts un pārpublicēts šis stāsts, uz ko arī ļoti daudzi ziedotāji atsaucās, bet "Māmiņu kluba" labdarības fonda labdarības konta vietā vienkārši tika ievietots cits konts," stāsta Sandija Salaka. "Izrādījās, kas tas ir Lietuvā reģistrēts konts, un labi, ka arī ģimene to pamanīja un mēs iesaistījām policiju. Tā ka ziedotājiem jābūt ļoti uzmanīgiem. Ja mēs skaitām kādu naudiņu, mēs pārliecināmies, vai šī tiešām ir šīs konkrētās labdarības konta īstā versija."

Uzņēmums "Tet" izveidojis "Digitālās drošības ceļvedi", kas sniedz ieteikumus, kā sargāt savu sociālo tīklu kontu, atpazīt aizdomīgus e-pastus un "Whatsapp" ziņas. Uzņēmuma informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis skaidro, ka kiberuzbrukuma riskam ir pakļauts ikviens, kurš lieto dažādas ierīces un internetu, tai skaitā bezvadu interneta rūteri, lai skatītos televīziju. Lai gan "Tet" veiktā aptauja liecina – katrs trešais uzskata, ka par digitālo drošību ir jārūpējas valstij un interneta pakalpojumu sniedzējiem, viņš uzsver, ka digitālā drošība ir arī katra lietotāja atbildība.

"Tur [ceļvedī] ir par drošu bezvada tīkla lietošanu. Nevajadzētu veikt banku maksājumus un autentificēties visādās lietotnēs, webos un bankās, sociālajos tīklos, esot ārpus droša mājas tīkla vai iestādes zināmā tīkla, tātad kaut kādā brīvajā "wifi" tīklā, kur tu nezini, kas var pārtvert tavu savienojumu," uzsver Lībietis. "Jāskatās, kas ir rakstīts linkos, vai tiešām tā ziņa ir tev, un jāspēj atpazīt tā saucamā pikšķerēšana, e–pasti, "Whatsapp", "Instagram" un "Facebook" ziņas. Jauniešiem, kas ir viena no riskantākajām grupām, jo jauniešiem patīk klikot un šērot, mums ir video rullīšu sērija, viņi varēs noskatīties dažādās vidēs, tai skaitā Tet.lv mājaslapā."

Cert.lv kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis stāsta, ka pēdējā laikā ļoti aktīvi darbojas krāpnieki, kas cenšas nozagt internetbankas datus: "Pēdējā laikā mēs redzam "Luminor" un "Swedbank" klientu apkrāpšanas mēģinājumus. Bankas šobrīd tiek aktīvi izmantotas, lai klientiem mēģinātu kaut ko nozagt. Zaudējumi, kas rodas, izkrāpjot internetbanku piekļuvi, ir relatīvi mazāki par to, ko mēs redzam, ko cilvēki zaudējuši, iesaistoties dažādās fiktīvās finanšu līdzekļu spekulāciju tirdzniecībā, dažādu viltus akciju vai viltus kriptovalūtu tirdzniecības shēmās.

Cilvēki šajās shēmās ieskaita paši savu naudu labprātīgi un daudz vairāk, nekā dažreiz viņiem nozog internetbankas transakcijās."

Gints Mālkalnietis no Cert.lv uzsver, ka kiberuzbrukuma riskus varam mazināt, izvēloties drošas paroles un divu faktoru autentifikāciju: "Pirmkārt, paroles nevajag lietot visur vienas, bet dažādas paroles un atjauninājumus. Otrs ir divu faktoru autentifikācija. Ir, teiksim, šādi rīki kā "Google" autentifikators, kas lieto vienreiz lietojamos kodus. Ir iespēja šos kodus saņemt uz savu tālruni, bet visas šīs lietas strādā tanī brīdī, kad mēs viņas ieslēdzam. Ja mēs šīs lietas, ko piedāvā dažādu servisu uzturētāji, vienkārši neieslēdzam, tad mūsu konts ar viņām nav aizsargāts. Un atceraties, ja jūs lietojat vienu datoru kopā ar saviem bērniem, katram lietotājam ir jāstrādā no sava konta. Lai nav tā, ka bērns, mēģinot uzlikt kādu spēlīti datoram, uzliek datorvīrusu, kas pēc tam no datora nozog mātes naudu, tad kad viņa aiziet uz internetbanku. Protams, eksistē arī uzbrukumi uzņēmumiem, īsteno dažādus viltus rēķinu uzbrukumus, kad cilvēkiem atsūta rēķinus ar izmainītiem rekvizītiem, ko uzņēmumi apmaksā, šī krāpšana tiek efektīvi izmantota."

Ja izkrāpta nauda, par to vispirms jāinformē sava banka, pēc tam jāvēršas tuvākajā Valsts policijas iecirknī. Par aizdomīgām saitēm un pikšķerēšanas vietnēm var ziņot arī Cert.lv, kas krāpnieciskās saites bloķēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt