Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca pagaidām darbinieku skaitu samazinājusi par 30

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā līdz maija beigām, kā uzņēmums jau brīdinājis Nodarbinātības valsts aģentūru, tiks atlaisti plānotie 250 ražotnē nodarbinātie. Problēmas sakne – 9 miljonu eiro lielais parāds, ko uzņēmumam kara dēļ nespēj atgriezt partneri Ukrainā. Uzņēmumā neizslēdz, ka tam draud konservācija vai likvidācija un visu vairāk nekā 600 strādājošo atlaišana.

«Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca» pagaidām darbinieku skaitu samazinājusi par 30
00:00 / 05:02
Lejuplādēt

Jau vairākus mēnešus energoresursu sadārdzinājuma dēļ Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca pārgājusi uz jaunu darba grafiku – vairāk strādā brīvdienās, kad lētāka elektrība. Taču kopējo spriedzi uzņēmumā, kam Ukrainas kara dēļ ir nopietnas problēmas ar apgrozāmiem līdzekļiem, tas neatslābina.

Līdz 31. maijam darbu zaudēs aptuveni 250 strādājošie. “Pēc likuma – par kolektīvo atlaišanu ir jāpaziņo 60 dienas pirms, un mēs to esam arī izdarījuši. Un maija beigās šī kolektīvā atlaišana, ja nekas nemainīsies, arī notiks,” sacīja uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Pirmie 30 darbinieki jau atlaisti pēc abpusējas vienošanās. Viņus bezdarbnieku rindās reģistrē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). “Ir ļoti minimāli, ap 20 cilvēkiem pie mums vērsušies, masveidā tas nav,” pastāstīja NVA Daugavpils filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka.

Tie ir dažādu profesiju pārstāvji. “Tas ir administratīvais personāls, ekonomists, grāmatvedis, tehnologi, arī iepirkumu speciālisti, noliktavu darbinieki, ķīmijas inženieris, metalurģijas inženieris,” zināja stāstīt Daugavpils domes Attīstības nodaļas vadītāja Daina Krīviņa.

Darbinieku atlaišanas iemesls – apgrozāmo līdzekļu trūkums uzņēmumā un nespēja saņemt valsts garantu aizņēmuma ņemšanai. Finanšu institūcijā “Altum” tas lūgts vairākkārtīgi, bet bez rezultātiem. “Altum” vien skaidroja, ka lēmumus tiek pieņemts, vērtējot uzņēmuma biznesa iespēju ilgtspēju un potenciālu, arī komandu, pārvaldību un virkni citu aspektu.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ir neizpratnē par valsts nespēju palīdzēt tai smagā situācijā, ko ietekmējis karš Ukrainā. Partneriem Ukrainā radušies iespaidīgi parādi uzņēmumam. Tas uzņēmumu būtiski ietekmē, jo Ukrainā nonāk trešdaļa no eksporta apjoma.

“Uz doto brīdi parāds no ukraiņu puses ir gandrīz 9 miljoni eiro. Mēs ceram, ka līdz mēneša beigām mums pārskaitīs 600 000 eiro un izvietos pasūtījumu šī gada griezumā sava budžeta ietvaros. Cik es zinu, ka lielākais uzņēmums “Metinvest Group”, kas ir lielākais Ukrainas uzņēmums un kurā strādā 100 tūkstoši cilvēki, vērsīsies pie mūsu valdības ar vēstuli, kurā lūgs neiznīcināt mūsu rūpnīcu, lai pēc kara beigām Ukraina varētu rekonstruēt savu infrastruktūru. Mūsu rūpnīca viņiem ir vitāli nepieciešama. Arī ''Ukrainas dzelzceļš'' gatavo vēstuli mūsu premjeram. Ja mūs nedzird, varbūt ukraiņus viņi sadzirdēs,” pastāstīja Udalova.

Kopējais eksports gadā Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcai ir 95 %. Tās ir 12 valstis. Sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, kas uzņēmumam bija salīdzinoši neliela sadarbības portfeļa sastāvdaļa, ir pārtraukta. Parādi no šīm valstīm uzņēmumam nav iekrājušies.

“Ar Kazahstānu un Uzbekistānu viss ir kārtībā, tās nav ne zem sankcijām, nedz iegrožotas. Bet, ja runājam par Krieviju un Baltkrieviju, tad tie bija mūs portfelī tikai 15%, jo pēc 2014. gada mēs pārorientējāmies uz citiem tirgiem. Diemžēl izvēlējāmies arī Ukrainu. Ar Krieviju un Baltkrieviju viss ir apstājies, mēs pa taisno nestrādājam, bet strādājam ar klientiem, kas veic pārvadājumus šajās valstīs. Lielākais sitiens mums tagad ir no Ukrainas puses, kas nevar mums veikt maksājumus un pasūtījums. Mēs esam sarežģītā situācijā – viņi nevar veikt priekšapmaksu, bet mēs bez tās nevaram sākt strādāt,” skaidroja Udalova.

Par to, kā un vai var palīdzēt uzņēmumam, ministrijas runāt izvairās gan ar Latvijas Radio, gan ar pašu uzņēmumu.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcai pēdējo trīs gadu laikā apgrozījums bija 113 miljonu eiro apmērā, bet nodokļos samaksāti 28,5 miljoni eiro. Ja uzņēmumam neizdosies rast apgrozāmos līdzekļus, tas būs spiests iet uz konservāciju vai pat likvidāciju, bez darba atstājot pāri par 600 uzņēmumā strādājošo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt