Energoresursu cenas, ģeopolitiskā krīze un sankcijas smagi ietekmē Daugavpils uzņēmumus

Elektronikas jomā strādājošajai SIA “SMD Baltic” simtiem tūkstošu eiro iesaldēti līdzekļi par jau piegādāto produkciju uz Krieviju. Bet lielākās bažas Daugavpils uzņēmumos valda saistībā ar energoresursiem un dabasgāzes piegādes iespējām, jo gāzi izmanto lielākā daļā pilsētas ražojošo uzņēmumu.

Daugavpils uzņēmumi par to ir informējuši valdību, tāpēc, lai veidotu atgriezenisko saiti, notika uzņēmēju tikšanās ar valdības pārstāvjiem, Saeimas deputātiem, kā arī “Altum” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem.

Energoresursu cenas, ģeopolitiskā krīze un sankcijas smagi ietekmē Daugavpils uzņēmumus
00:00 / 05:30
Lejuplādēt

ĪSUMĀ:

“Latvijas maiznieks” gatavs pāriet uz atjaunojamiem resursiem un gaida valsts atbalstu

Latvijas lielāko pilsētu vidū Daugavpils ir 4. vietā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita ziņā, to pilsētā ir nepilni 4000.

7 procenti jeb 256 no tiem ir ražošanas nozares uzņēmumi. Un astoņi uzņēmumi ir tie, kas strādā ar gada apgrozījumu virs 10 miljoniem eiro.

“Elektrība, gāze, darbaspēks, neziņa par to, kāda veida atbalsts būs,”

rast tiešas atbildes uz daudzajiem uzņēmējiem neskaidrajiem jautājumiem – tāds bijis  Daugavpils domes sarīkoto uzņēmēju un valsts pārvaldes pārstāvju tikšanās mērķis, sacīja  pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs Igors Aleksejevs (“Latvijas attīstībai”).

“Tad uzņēmējam ir skaidrs, ka ir jāmeklē citi tirgi vai jāpārorientē sava darbības nozare. Šīs atbildes ir godīgi jāpasaka, lai varētu saprast, vai nebūs tā, ka vispār tas valsts atbalsts, kad tiks piešķirts, vai uzņēmums tajā brīdī vispār būs spējīgs pastāvēt, vai tas nebūs par vēlu,” uzsvēra Aleksejevs.

Gāze ir primārais, bez kā savā ražošanā nevar iztikt AS “Latvijas maiznieks”, kas savu preci eksportē uz Baltijas valstīm, Lielbritāniju un Vāciju un dod darbu 338 strādājošajiem.

“Gāzi aizvietot var tikai ar sašķidrināto propāna gāzi, citu variantu nav. Visi degļi strādā tikai ar gāzi. Elektrība mums neder. Esam savlaicīgi noslēguši līgumu, bet tas ir tikai līdz gada beigām. Tālāk svarīgi, lai gāze būtu,” pastāstīja uzņēmuma finanšu direktors Pāvels Meņšikovs.

Arī cenas elektrībai kāpj, uzņēmums gatavs pāriet uz atjaunojamiem resursiem un gaida valsts atbalstu.

“Mēs esam gatavi pieslēgties programmai un ražot atjaunojamos energoresursus, bet programmas līdz šim nav atklātas. “Altum” iepriekšējie plāni bija 2021. gada beigās, šogad gada pirmajā ceturksnī, taču joprojām nav atklātas,” teica Pāvels Meņšikovs.

EM atzīst: Daugavpilij ir sava specifika, uzņēmēji var rēķināties ar atbalstu

Krievijas gāzes nebūs, uzņēmējiem ar to jārēķinās, skaidru atbildi deva Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone: “Mēs varam respektēt tās valstis, kurām nav izejas uz jūru, nav savas ostas un nav tehnisku iespēju ātri pārorientēties uz citiem piegādes tirgiem gāzes piegādē. Mums ir pieejami sadarbības partneri Lietuvā, Igaunijā, Somijā.

Šobrīd mums ir svarīgi saprast – jo ātrāk mēs pāriesim uz citiem energoresursiem un avotiem, jo labāks rezultāts būs.”

Latvijas–Krievijas kopuzņēmums “TEKS” ir viens no tiem, kuru būtiski ietekmēja ģeopolitiskā situācija.

 “Situācija ir būtiski pasliktinājusies. Tā kā mēs atrodamies robežas tuvumā, mūsu bizness saistīts ar tranzītu. Ar piegādēm kā no Ukrainas, tā no Baltkrievijas un Krievijas. Attiecīgi tagad viss ir apstājies. Kopā ar partneriem ražojam betonu, bija piegādes no Baltkrievijas cementa rūpnīcas, diemžēl arī tas ir apstājies,” pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sergejs Gusarovs.

Daugavpilij ir sava specifika, atzīst arī Ekonomikas ministrijā, un uzņēmēji te var rēķināties ar atbalstu.

“Noteikti svarīgi tie finanšu instrumenti, lai uzņēmumi spētu pārvarēt šīs izmaiņas, apgrozāmos līdzekļus, aizdevumus garantiju formā, lai viņi spētu nopirkt kaut ko priekšapmaksā, gan realizāciju labāk pārorganizēt. Daugavpils ir pierobeža, un šis reģions visvairāk cieš no sankcijām un piegāžu izmaiņām. Latgale Latvijas kontekstā visvairāk ir saistīta ar Krievijas tirgu, un tas ir jāņem vērā,” uzsvēra Ilze Indriksone.

Sankciju dēļ nopietnas problēmas piedzīvojis arī telekomunikācijas, datu pārraides, industriālās automātikas jomā strādājošā SIA “SMD Baltic”, taču grūtības radījušas bankas, iesaldējot līdzekļus, turklāt tos, kas nākuši par piegādi vēl pērn, pirms sankcijām.

“Mēs nevaram saņemt simtiem tūkstošu eiro. Sankcijas ir pieņemtas, bet bankām nav pateikts, ka tās var ieskaitīt to naudu, kas nāk par pārdoto līdz pērnā gada decembrim. Attiecīgi – likumdošana nav līdz galam pārdomāta. Mums nācās samazināt strādājošo skaitu. Sankcijas smagi atsaucas uz uzņēmumu,” norādīja uzņēmuma pārstāve Svetlana Baltiņa.

Tagad uzņēmumam jārēķinās ar tiešajiem zaudējumiem vai jācer uz naudas atgriešanu vismaz valsts subsīdiju formā.

Daugavpils uzņēmējiem jāpārorientējas

“Ārlietu ministrija ir tā, kas koordinē visu sankciju piemērošanu, un faktiski finanšu kapitāltirgus uzraudzības komisija vērtē katru konkrēto situāciju,” Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone uzsvēra – uzņēmējiem jāsaprot, ka Latvijas valdība vērtē iespējas atteikties no jebkādas sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju.

Tāda sadarbība, kāda tā ir bijusi līdz šim, vairs nebūs, jo ir šis dzelzs priekškars. Un ir jārēķinās, ka tas pastāvēs nevis dažus mēnešus, bet gadiem vai pat gadu desmitiem.

Tādēļ jādara viss iespējamais, lai pārorientētos uz citiem tirgiem, piegāžu ķēdēm un energoresursiem.

Tas ir galvenais atzinums uzņēmējiem, teica Daugavpils domes pārstāvis Igors Aleksejevs, kurš reizē ir uzņēmuma “Limbažu piens” vadītājs.

“Ir skaidrs, ka ir vairākas lietas, kur ir skaidri un gaiši pateikts “nē” vārds, tas nozīmē, ka man kā vadītājam ir jāpārorientējas uz citiem tirgus segmentiem. Pastāvēs tas, kas mainīsies,” komentēja Aleksejevs.

“Uz galvenajiem jautājumiem es līdz galam nesaņēmu atbildes. Galvenais, ka meklē risinājumus. Vai būs atrasts šis risinājums?” uz nākotni bažīgi raugās “Latvijas maiznieka” finanšu direktors Pāvels Meņšikovs.

“Protams, ka mēs turpināsim ražot, ja būs gāze, bet visu sadārdzinājumu pārliksim uz patērētāju pleciem. Citu variantu nav, mēs esam biznesmeņi,” teica Meņšikovs.

Un te jādomā, kā šajā mainīgajā situācijā pasargāt iedzīvotājus no cenu kāpuma, un uzņēmumu piedāvājums, kas izskanēja Daugavpilī, ir samazināt PVN likmi pirmās nepieciešamības pārtikas precēm līdz 5%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt