Cenu kāpuma dēļ pieci līgumi ar ceļu būvniekiem lauzti

Uz Latvijas autoceļiem turpinās ceļu būvdarbi. Ja pirms nedēļas būvniecības darbi notika 65 ceļu posmos, tad pagājušajā nedēļā jau 77 posmos, lielākoties uz valsts reģionālajiem autoceļiem. Pieci līgumi ar atbildīgo institūciju „Latvijas Valsts ceļiem” lauzti cenu pieauguma dēļ, bet arī pārējie līgumi tiek pārskatīti, un vidējais cenu kāpums ir 15%. Ceļu būvnieki vērtē, ka sezona būs laba, ja to izdosies noslēgt pa nullēm.

Vairāk nekā 70 autoceļu posmos uzsākti būvdarbi; cenu sadārdzinājuma dēļ 5 līgumi lauzti
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Valsts uzņēmums „Latvijas Valsts ceļi” pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu, administrē autoceļu finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. Uzņēmuma pārstāve Anna Kononova stāsta, ka šosezon bija plānoti darbi vairāk nekā 100 ceļu posmos, bet visu ieplānoto neizdosies paveikt cenu pieauguma dēļ.

„Patlaban vairāk nekā 70 objektos ir uzsākti ceļu būvdarbi valsts ceļu tīklā. Vairāk nekā 100 objektos tie ir plānoti, bet, protams, ka situācija ar būvizmaksu sadārdzinājumu, visticamāk, viesīs kādas korekcijas šajos plānos.

Vidēji katrā konkrētajā līgumā cenu pieaugums varētu būt līdz 15%. Pieci līgumi no būvnieku puses jau ir uzteikti, kas nozīmē, ka būvdarbi  šajos objektos būs jāiepērk atkārtoti

un tie, iespējams, sāksies vēlāk un turpināsies tad arī nākamajā gadā. Šī situācija ir mainīga, bet ceram, ka tomēr lielāko daļu no šī gada plāniem izdosies paveikt,” stāsta Kononova.

15 lielākie Latvijas ceļu un tiltu būvētāji apvienojošies nevalstiskā sabiedriskā organizācijā „Latvijas ceļu būvētājs”. Tā valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš stāsta, ka cenas bitumenam šogad augušas par 39%, strauji palielinājušās metāla cenas, kas nepieciešams tiltos, tuneļos, pārvados, apmalēs, augušas energoresursu un degvielas cenas. Ceļu būvniekus šī brīža līgumcenas neapmierina.

„Starp vairākiem simtiem līgumu mums ir arī kādi 4–5 līgumi, kuri būs jālauž galvenokārt tāpēc, ka tur ir bijušas kaut kādas savstarpējas konkurences prasības uzņēmumiem.

Kopumā es domāju, ka valstiski tas nerada nekādas problēmas, un pēc brīža būs jauns konkurss,

un tad cena būs pilnīgi cita, nekā tā bija, teiksim, 2020. vai 2021. gadā. Šovasar darbu pietiek, dod Dievs, lai būtu laba vasara. Cenas, par kurām mēs strādājam, tās mūs neapmierina. Bet tikpat neapmierināts ir arī valsts pasūtītājs, kuram bija jāpiekrīt, ka līguma nosacījumi ir jāpārskata. Protams, mēs ļoti labi saprotam, ka par brīvību ir jāmaksā. Domāju, ka veiksmīgi būs tie uzņēmēji, kuri nostrādās pa nullēm, jo mēs esam spiesti iet uz tādām cenām, jo vienkārši arī mums ir vajadzīgs darbs, – mēs nodarbinām pietiekoši daudz cilvēku, mums ir savas rūpnīcas un savas tehnikas, savas remontbāzes un viss pārējais,” skaidro Bērziņš.

Valdība jau 5. aprīlī vienojās, ka saistībā ar būvniecības izejvielu sadārdzināšanos un piegādes traucējumiem, ko izraisīja Krievijas sāktais karš Ukrainā, Latvijā varēs pārskatīt publisko infrastruktūras projektu līgumcenas un pagarināt būvdarbu termiņus. Uzņēmuma „Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova stāsta, ka šobrīd noslēgtos līgumus vērtē pēc īpašas formulas.

""Latvijas Valsts ceļi" ir izstrādājuši formulu, var teikt, pēc kuras piedāvā uzņēmējiem pārskatīt līgumus un palielināt to summas.

Šī metodika ir saskaņota ar Iepirkumu uzraudzības biroju, tā ir redzama „Latvijas Valsts ceļu” mājaslapā, kur ikviens ar to var iepazīties, un tālāk katrs uzņēmējs tad atbilstoši par katru savu projektu pieņems lēmumu – vai viņš piekritīs šī līguma pārskatīšanai, vai arī viņš tomēr domā, ka līgums ir jālauž. Ekonomikas ministrijas pārziņā ir šīs būvniecības regulējums, un līdz ar to Ekonomikas ministrija arī strādā pie normatīvajiem aktiem, kas paredzēs turpmāk arī indeksāciju būvniecības līgumos no publisko pasūtītāju puses,” norāda Kononova.

„Latvijas ceļu būvētāja” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsver – tā kā nav skaidrs, kas ar cenām notiks nākotnē, līgumu indeksācijai jābūt ilgtermiņa risinājumam.

"Visi tie risinājumi, kas šogad ir panākti, tie ir īstermiņa risinājumi šim gadam. Un jautājums, kas notiks nākotnē tuvākajos gados, ja vēl būs kaut kādas cenu svārstības uz augšu vai leju.

Mūsu lielākā problēma, manuprāt, ir tā, ka šobrīd iepirkuma dokumentācijā nav iestrādāts nekāds algoritms, kas runātu par cenu indeksācijas modeli.

Atšķirībā no tā, kā rīkojās igauņi, kur tas pamatprincips ir tāds, ka cenas tiek indeksēts abos virzienos – ja pieaug, tad aug uz augšu, ja krītas, tad aug uz leju. Citiem vārdiem, neļauj uzņēmējiem kaut kādu virspeļņu milzīgu iegūt. Un otrs – 80% cenu maiņu risku sev ņem valdība un 20% ņem uzņēmēji, tātad kaut kā tie riski tiek dalīti,” stāsta Bērziņš.

Lielākie ceļu būvdarbi šogad un arī nākamgad notiks uz Ķekavas apvedceļa, visu vasaru turpināsies remontdarbi arī Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam, Jelgavas šosejas posmā no Rīgas līdz Jaunolainei. Satiksmes ierobežojumi šobrīd ir 77 ceļu posmos un autobraucējiem, protams, jārēķinās, ka nāksies ceļā pavadīt ilgāku laiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt