Ekonomisti: Sankciju smagā ietekme uz Krievijas ekonomiku vēl tikai gaidāma

Pagājuši trīs mēneši kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kam sekoja vērienīgu sankciju noteikšana pret Maskavu no rietumvalstu puses. Rietumu amatpersonas turpina norādīt, ka sankcijas ir būtiskas, tās nopietni ietekmē un ietekmēs Krievijas ekonomiku un tās ir jāpastiprina. Krievijas propagandas medijos gan joprojām izskan balsis, kas sankciju ietekmi noniecina. Tikmēr ekonomisti uzskata, ka sankciju smagā ietekme uz Krievijas ekonomiku vēl tikai gaidāma un tautsaimniecība nonāks dziļā recesijā.

ĪSUMĀ:

  • Analītiķi prognozē, ka Krievijas ekonomika šogad samazināsies par 10%–12%.
  • Sankciju negatīvā ietekme skars gan Krievijas rūpniecības, gan pakalpojumu nozari.
  • "Bundesbank": liels skaits kvalificētu Krievijas strādājošo devušies darbā uz ārzemēm.
  • Naftas un gāzes pircēji gribēs lielākas atlaides; šie ieņēmumi kļūs svarīgāki Krievijas budžetam.
  • Ekonomists: Arī ar stipru rubli inflācija Krievijā joprojām būs vidēji ap 20%.
  • Inflāciju dzen augšā preču trūkums; iedragāti dzīves standarti.

Ekonomisti: Sankciju smagā ietekme uz Krievijas ekonomiku vēl tikai gaidāma
00:00 / 05:14
Lejuplādēt

Maija vidū, pirms pirmā ceturkšņa rezultātu publicēšanas, Krievijas statistikas biroja "Rosstat" vadītāja amatam tika izraudzīta jauna persona – Krievijas ekonomikas attīstības ministra vietnieks, 38 gadus vecais Sergejs Galkins. Liela daļa analītiķu gadiem uzskatījuši, ka Krievijas varasiestādes publisko pārāk optimistiskus statistikas datus. Izskatās, ka to netieši nenoliedz arī pats birojs, kas aicinājis varasiestādes un uzņēmumus uzticēties tā publiskotajiem datiem.

Pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas varasiestādes atsevišķu datu publiskošanu pārtraukušas pilnībā, tādējādi apgrūtinot iespēju novērtēt sankciju ietekmi.

"Rosstat" aplēses liecina, ka Krievijas ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī palielinājusies par 3,5%. Tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme kā pērn ceturtajā ceturksnī, kad valsts ekonomika pieauga par 5%. "Rosstat" norādīja, ka ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī galvenokārt veicinājušas transporta un derīgo izrakteņu ieguves nozares.

"Capital Economics" analītiķi prognozēja, ka Krievijas ekonomika šogad samazināsies par 12%, kas būs straujākais kritums kopš 20. gadsimta 90. gadiem. Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) lēš, ka Krievijas ekonomika šogad samazināsies par 10%. Bet Krievijas Finanšu ministrija prognozējusi, ka 2022. gadā valsts iekšzemes kopprodukts samazināsies par 12%, kas būtu sliktākais rādītājs kopš 1994. gada. Tā teikts Finanšu ministrijas iekšējā prognozē, ar kuru iepazinusies aģentūra "Bloomberg". Nedaudz optimistiskākas prognozes ir Krievijas Centrālajai bankai un Ekonomikas ministrijai.

Vācijas centrālā banka "Bundesbank" uzskata, ka Krievijas ekonomikai Ukrainas kara negatīvās ietekmes dēļ tiks nodarīts ilgtermiņa kaitējums un kara negatīvā ietekme skars gan rūpniecības, gan pakalpojumu nozari. Plašās starptautiskās izolācijas dēļ Krievijas rūpniecībai pastāv riski zaudēt efektivitāti un piedzīvot tehnoloģisko regresiju, uzskata banka.

"Bundesbank" norādīja, ka liels skaits kvalificētu Krievijas strādājošo jau devušies darbā uz ārzemēm, un šī tendence kara dēļ, visticamāk, turpināsies.

Ņemot vērā šos izaicinājumus, Krievija turpmākajos gados, visticamāk, aizvien vairāk paļausies uz naftas un gāzes eksportu, taču arī tas vairs nebūs tik vienkārši, kā iepriekš. Noteiktie embargo ietekmēs pieprasījumu, tāpēc Krievijas naftas un gāzes pircēji vēlēsies lielākas atlaides, uzskata Vācijas centrālā banka. Banka prognozēja, ka Krievijai drīzumā varētu nākties ievērojami samazināt naftas ieguvi, ņemot vērā pieprasījuma samazināšanos. Enerģijas ieņēmumi tagad veido 63% no federālajiem ieņēmumiem, salīdzinot ar 40% 2021. gada aprīlī. Tas nozīmē, ka naftas un gāzes ieņēmumi kļūst vēl svarīgāki valsts budžetam.

Laika gaitā ir palielinājusies un attiecībā pret ASV dolāru par aptuveni 30% pieaugusi rubļa vērtība. Bet vēl pirms dažām dienām Krievijas rublis sasniedza augstāko vērtību attiecībā pret eiro pēdējo septiņu gadu laikā. Eksperti prognozēja, ka rubļa pozīcijas varētu nostiprināties vēl vairāk, un tas tiek skaidrots ar apmaksas termiņu tuvošanos par Krievijas gāzes piegādēm.

Komentējot rubļa nostiprināšanos, ekonomists un investīciju stratēģis Sergejs Suverovs interneta medijam "Meduza" sacīja, ka tam ir trīs iemesli – rekordliels tirdzniecības pārpalikums, valūtas ierobežojumi un bāzes likmes kāpums. Tajā pašā laikā viņš minēja, ka rublis pilnībā atdalās no ekonomikas un, kad ekonomika krītas, bet rublis nostiprinās, tas ir nepareizi. Taujāts, vai pašreizējo rubļa kursu var saukt par mākslīgu, ekonomists atbildēja apstiprinoši.

"Krievijas Centrālā banka ir mainījusi spēles noteikumus, tādēļ maiņas kurss tagad ir balstīts uz citiem faktoriem. Pašreiz rubļa kurss mums norāda to, ka, no vienas puses, Krievija joprojām pietiekami daudz eksportē, kas ir labi Krievijai, bet, no otras puses, Krievija importē ļoti maz, kas ir slikti. Importa, ārvalstu preču un tehnoloģiju trūkums tieši ir tas, kas ietekmē Krievijas ekonomiku.

Lai gan rubļa kurss Krievijā tiek uztverts kā ekonomikas veselības indikators, tas vairs šādu lomu nespēlē.

Šis maiņas kurss vairs nenozīmē to, ko tas nozīmēja pirms krīzes," situāciju ar rubli sīkāk skaidroja Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākais līdzstrādnieks Janis Klūge.

Pēc ekonomista Suverova domām, gada beigās rubļa kurss varētu būt ap 80 rubļiem par dolāru, piebilstot, ka arī ar stipru rubli inflācija valstī joprojām būs vidēji ap 20%. Bez stipra rubļa tā būtu vismaz 30% līdz 40%. Bet Klūge uzskata, ka inflācija ir tikai daļa no problēmām.

"Pašlaik inflāciju augšā dzen tas, ka daudzas preces vairs vienkārši nav pieejamas vai to paliek maz. Mums arī jāsaprot, ka šāds inflācijas apmērs pirms šīs krīzes un krīzes laikā – tās ir divas dažādas lietas. Un inflācija ir tikai daļa no stāsta. Dzīves standarti ir iedragāti. Ja nevari ceļot uz Eiropu, nevari nopirkt viedtālruni vai aiziet uz "Makdonaldu", cena jau kļūst maznozīmīga," norādīja Klūge.

Tikmēr Krievijas propagandas medijos sankciju ietekme tiek noniecināta. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēris, ka valsts ekonomika stabilizējas un inflācijas kāpuma temps ir palēninājies. Savukārt finanšu ministrs Antons Siluanovs sacīja, ka valdība ir veikusi atbalsta pasākumus, pateicoties kuriem sankciju dēļ ekonomiskā lejupslīde "nebūs tik smaga" un jauni ierobežojošie pasākumi situāciju būtiski neietekmēs. Ministrs izteicies: "Mēs uzskatām, ka pirmais šoks ir pagājis, lai gan visas šīs sankciju paketes joprojām tiek gatavotas, un lai tās iet pie velna!" Tiesa, ir arī pesimistiskāki viedokļi. Piemēram, Krievijas satiksmes ministrs Vitālijs Saveļjevs, kuru intervēja interneta medijs "Meduza", teicis, ka

sankcijas praktiski ir salauzušas visu Krievijas loģistiku un valsts ir spiesta meklēt jaunus loģistikas koridorus.

Vēl būtiski minēt arī parādsaistības. Lai gan rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai lielā mērā izolējusi valsti no starptautiskās finanšu sistēmas, izņēmums pieļauts attiecībā uz parādsaistību maksājumu veikšanu. Tiesa, šis izņēmums noteikts vien līdz trešdienai, 25. maijam, jeb divas dienas pirms Krievijas nākamā parādsaistību maksājuma.

Vēl pagājušajā nedēļā ASV finanšu ministre Dženeta Jelena paziņoja, ka ASV, visticamāk, atcels izņēmumu, kas ļauj Maskavai savas ārvalstu parādsaistības atmaksāt ar Krievijā turētajiem dolāriem. Jelena uzsvēra, ka Krievija šobrīd nevar aizņemties globālajos finanšu tirgos un tai nav piekļuve kapitāla tirgiem. Ja Krievija nespēs atrast likumīgus veidus šo maksājumu veikšanai, tā tehniski piedzīvos parādsaistību maksātnespēju.

Braiens O'Tūls, bijušais ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja vadītāja padomnieks, norādīja, ka ilgāk par diviem mēnešiem no defolta Krievijai izvairīties būtu diezgan neiespējami. Rietumvalstu noteiktās sankcijas liegušas Maskavai iespēju apmaksāt valsts parādsaistības ar ASV bankās turētiem dolāriem, liekot Krievijas prezidentam Putinam izmantot valsts rezerves, lai izvairītos no maksātnespējas.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt