Atvieglo atjaunojamo energoresursu atbalsta nosacījumus mājsaimniecībām, joprojām lielākā interese par saules paneļiem

Mājsaimniecības kopš 15. marta var pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotajai atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu izmantošanai un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai. Programmā iesniegti jau vairāk nekā 200 pieteikumi, un vislielākā interese ir par saules paneļu uzstādīšanu elektrības ražošanai. 

Atvieglo atjaunojamo energoresursu atbalsta nosacījumus mājsaimniecībām, joprojām lielākā interese par saules paneļiem
00:00 / 04:58
Lejuplādēt

Lai gan sākumā programma tika daudz kritizēta, īpaši prasība par granulu katliem ar "A3+" energomarķējuma klasi, kurus Latvijā pat nevarēja iegādāties, tagad šī un dažas citas prasības ir mainītas un atvieglotas. 

Šobrīd atbalsta programmai iesniegti 220 pieteikumi par kopējo finansējumu 706 000 eiro, bet kopējais programmas finansējums ir 20 miljoni eiro. 

Latvijas Vides investīciju fonda finanšu vadītājs Gints Kārkliņš norādīja, ka 95% no saņemtajiem pieteikumiem ir saules elektrostaciju uzstādīšanai. Viens projekts var saņemt līdz 15 000 eiro, bet atbalsta intensitāte nepārsniedz 70% no izmaksām. Programmā mājsaimniecībām noteikti trīs atbalsta virzieni.

Kārkliņš stāstīja: "Pirmais – ja iedzīvotājs savu fosilo kurināmo katlu nomaina pret jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu. Fosilais kurināmais – tās būs akmeņogles, dīzeļdegviela, gāze. Viņi to var nomainīt uz granulu kurināmo katlu vai uz saules kolektoriem, kas ražos siltumenerģiju, vai uz siltumsūkņiem. Un iespējams kombinēt visus trīs minētos risinājumus. Teiksim, optimālākais risinājums ir siltumsūknis, kuram ir papildus uzstādīts granulu katls, kas nodrošinātu siltumapgādi ziemas lielajos mīnusos. Nākamais virziens, kur faktiski nav nekādu nosacījumu, ir dzīvojamās mājas pieslēgums centralizētajai siltumapgādei. Maksimālais atbalsts ir 5100 eiro apmērā.

Un trešais virziens, kas ir vispopulārākais, tas ir saules un vēja elektrostaciju iegāde elektrības ražošanai.

Ir divi galvenie nosacījumi. Pirmais – uzstādīto iekārtu jauda nedrīkst būt lielāka par procentiem no pieslēgumā atļautās patēriņa slodzes. Respektīvi, ja dzīvojamā mājā ir trīs fāžu pieslēgums, 16 ampēru ievadstrāvas aizsardzības lielums, tad maksimālā elektrostacijas jauda ir 5 kilovati, ko var uzstādīt."

VARAM valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis pastāstīja, ka interese par atbalsta programmu mājsaimniecībām bijusi liela un iedzīvotāji arī aktīvi sūtījuši ministrijai savus ierosinājumus, tāpēc programmā izdarīti grozījumi un papildinājumi.

"Tika veikti grozījumi šajos noteikumos, attiecīgi samazinot biomasas energomarķējuma klasi no "A3+" un "A+". Tas nozīmē, ka daudz plašāk pieejami katli ir arī tirgū. Un otra būtiskākā izmaiņa – ja iepriekš bija prasība, ka saules paneļus ir iespējams izvietot uz [dzīvojamās] ēkas jumtiem, tad šobrīd tiek paplašināta šī iespēja izmantot arī citus jumtus, piemēram, ja šajā īpašumā ir kāda saimniecības ēka, tad var izmantot arī šos jumtus vai arī izmantot pašu zemes gabalu. Bet, protams, joprojām ir saglabājies tas noteikums, ka šajā ēkā nedrīkst veikt saimniecisko darbību," skaidroja Dubrovskis.

Turpmākie trīs soļi ir šādi – vispirms mājsaimniecība iegādājas un uzstāda iekārtu, tad iesniedz pieteikumu Vides investīciju fondā atbalsta saņemšanai. Ja lēmums ir pozitīvs, tiek slēgts līgums un mājsaimniecība saņem finansējumu. Jāņem vērā, ka dzīvojamai mājai jābūt nodotai ekspluatācijā un piecus gadus tajā nedrīkst veikt saimniecisko darbību. Turpmākos piecus  gadus mājsaimniecībai reizi gadā būs jāsniedz informācija par saražoto enerģiju. 

Vides investīciju fonda finanšu vadītājs Kārkliņš sacīja, ka gandrīz visi šobrīd iesniegtie projekti kvalificējas valsts atbalstam: "Iespējams, būs pirmie divi, trīs, kas pirmie iesniedza, kur atbalsts varētu netikt piešķirts, jo iekārtas ir iegādātas pērn vai šajā gada sākumā, pirms konkursa noteikumu apstiprināšanas un spēkā stāšanās, bet tie būs 2 vai 3 projekti un tie tiks noraidīti. Taču visos pārējos projektos kaut kādi precizējumi nepieciešami, taču atbalsts tiks piešķirts. Sākotnēji bija konkursā plānoti 20 miljoni, bet finansējums tika atrasts visiem projektiem, kas atbildīs konkursa nosacījumiem un tiks realizēti līdz nākošā gada 31. decembrim. 

Šobrīd pieprasītā summa pat nesasniedz vienu miljonu eiro. Ja saglabātos tāda tendence, līdz nākošā gada beigām visu finansējumu pat vēl nesanāks apgūt. 

Aicinām iedzīvotājus iepazīties ar noteikumiem un droši realizēt projektus, jo nav pamata  baidīties par to, ka aptrūktos finansējums."

Vides investīciju fonds reizi nedēļā rīko seminārus mājsaimniecībām par projektu pieteikuma sagatavošanu, veidlapas aizpildīšanu un galvenajām kļūdām. Nākamais seminārs notiks pirmdien, 16. maijā, pulksten 10.00. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt