Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine pastāstīja, ka šī gada četros mēnešos kontrabandas cigaretes visbiežāk izņemtas uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
„Mēs šajos četros mēnešos esam izņēmuši 7,7 miljonus gabalu cigarešu. Lielākais cigarešu apjoms, kas tiek izņemts, tas tomēr nāk no Baltkrievijas, un dzelzceļa transports šobrīd dominē. Piemēram, 4,7 miljoni cigarešu tika paslēptas spaiņos ar hidroantracītu. Tas nozīmē, ka katrā no spaiņiem bija saliktas cigaretes un virsū bija hidroantracīts. To mēs, piemēram, ieraudzījām, analizējot skenētos attēlus. Cigaretes pat reizēm rūpnieciski iestrādātas kaut kādās precēs, dēļos, durvīs, celtniecības materiālos,” atklāja Kārkliņa-Ādmine.
Kā liecina kompānijas “Nielsen” pētījums, pirms 10 gadiem nelegālo cigarešu apjoms bija 40%, bet pērnā gada nogalē 15,8% no kopējā tirgus.
„Pētījuma būtība ir tāda, ka tiek meklētas pēc noteiktas sistēmas atkritumos cigarešu paciņas ar vai bez akcīzes markām. Un pēc tā tiek secināts, kāds ir kontrabandas apjoms kopumā. Šie dati katru gadu mazliet uzlabojas, un pēdējais mērījums pagājušā gada nogalē bija tāds vēsturiski zemākais kontrabandas līmenis,” pastāstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Vienlaikus viņš norādīja uz šī nelegālā rūpala milzu peļņu: “Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka tas rūpals, ja tā vispār var nosaukt, ir mega ienesīgs un, vienkāršā valodā sakot, apmēram 80% no tabakas izstrādājumu cenas veido nodokļu masa. Nu, tad varat stādīties priekšā, cik ekonomiski izdevīgi ir kaut kur uzražot, atvest.”
“Philip Morris Latvia” ārējo attiecību vadītājs Juris Stinka vērtēja, ka kontrabandas cigarešu skaita samazināšanās ir vairāku valsts iestāžu veiksmīgs darba rezultāts. „Ne tikai VID, bet arī Valsts robežsardzes un policijas nopelnus redzam kontrabandas aizturētās kravās.
Un arī pastiprinātā kontrole, kas mums šobrīd ir uz robežām, nozīmē to, ka fiziski ir grūtāk šīs preces noslēpt un ievest Latvijā.
Gribas cerēt, protams, ka arī pakāpeniski cilvēki tomēr izvēlas legālas preces. Ja mēs runājam par kontrabandu, tad mēs runājam šobrīd par cigaretēm, kas ir tas klasiskais, bet šobrīd arvien vairāk cilvēku izvēlas dažādas citas alternatīvas – elektroniskās cigaretes, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņus. Un tas ir augošs segments ne tikai patēriņam, bet arī nelegālajā tirgū, un šie produkti tiek lielākoties internetā iegādāti, tiek sūtīti pa pastu vai ar kurjeru piegādēm. Tā būs nākotnes problēma un jautājums, kā tikt galā ar šīm tendencēm,” norādīja Stinka.
Nelielos apjomos Latvijā mēģina ievest arī kontrabandas alkoholu un degvielu.
Par to pastāstīja Kārkliņa-Ādmine no VID Muitas pārvaldes: „Apjoms, ko mēs esam izņēmuši četros mēnešos, ir salīdzinoši neliels – alkohols 110 litri un degviela 366 litri. Sankciju dēļ degvielu, kas nopērkama Baltkrievijā, vispār ir aizliegts ievest Eiropas Savienībā. Protams, uz Baltkrievijas robežas ir pieaugusi fizisko personu plūsma, ņemot vērā, ka baltkrievi ir atcēluši uz laiku vīzu režīmu Latvijas iedzīvotājiem, un tad arī šie cilvēki dodas uz Baltkrieviju, bet atpakaļ dodas ar pārtikas produktiem. Ņemot vērā, ka ir stājušās spēkā sankcijas un Krievijā un Baltkrievijā reģistrēti pārvadātāji nevar vairs iebraukt Eiropas Savienībā, tad, protams, ir mainījusies šo pārvadātāju struktūra.
Mēģināsim arī pakontrolēt atsevišķus pārvadātājus, kuri regulāri šķērso robežu, un paskatīsimies, cik daudz viņi ieved, cik daudz izved degvielu.”
Uz Latvijas robežas 10 gadījumos konstatēta nedeklarēta skaidras naudas izvešana 270 000 eiro apmērā. Šogad uzsākta 51 izmeklēšana par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandu un saistībā ar narkotiskajām vielām aizturēti 85 aizdomīgi pasta sūtījumi.
