Kara Ukrainā seku skartie uzņēmumi gaida valsts atbalsta programmas

Ekonomikas ministrija (EM) gatavo četras atbalsta programmas uzņēmumiem, kas cietuši no Krievijas sāktā kara Ukrainā sekām. Kopējais finansējums būs 94,9 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija sola, ka vismaz daļa no programmām uzņēmējiem varētu būt pieejama jau jūnija beigās.

Kara Ukrainā seku skartie uzņēmumi gaida valsts atbalsta programmas
00:00 / 05:07
Lejuplādēt

EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore pastāstīja, ka līdz gada beigām 39 miljoni eiro paredzēti aizdevumiem apgrozāmiem līdzekļiem un investīcijām, bet 22,5 miljoni eiro – garantijām. Atbalsts nedrīkstēs pārsniegt 15% no iepriekšējo trīs gadu vidējā apgrozījuma vai 50% no kopējām enerģijas izmaksām pēdējo 12 mēnešu laikā.

"Likviditātes aizdevumi būs paredzēti gan maziem, gan lieliem uzņēmumiem. Apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām būs iespēja saņemt aizdevumu līdz pat 3 miljoniem eiro. Otra atbalsta programma ir likviditātes garantijas. Ļoti līdzīga programma jau šobrīd uz kovida nosacījumiem pieejama vēl līdz jūnija beigām, un šeit būs iespējas saņemt garantijas līdz pat 5 miljoniem," stāstīja Lore.

32,1 miljons eiro paredzēti investīcijām uzņēmumos jaunu tirgu iekarošanai un jaunu produktu izstrādei, bet 1,3 miljoni – eksporta kredīta garantijām.

"Īstermiņa eksporta garantijas ļoti labi nostrādāja arī kovida laikā.

Tad kāpēc šo atbalstu neturpināt, kamēr nav sācies jaunais periods un ir pieejamas jaunās atbalsta programmas no Atveseļošanas un noturības mehānisma vai, piemēram, struktūrfondu finansējuma. Un ceturtā atbalsta programma ir pašu kapitāla fonds, kur mēs runājam par ieguldījumiem uzņēmumu biznesa projektos un ieguldījumiem šo uzņēmumu pamatkapitālā, īpaši tādos gadījumos, ja uzņēmums patiešām vēlas pārorientēt savu darbību vai veikt kaut kādas būtiskas izmaiņas savos procesos. Mēs plānojam, ka šis paškapitāla fonds strādās vēl līdz nākamā gada beigām," klāstīja Lore.

Putnu fabrikas "Ķekava" izpilddirektore Aiva Banga uzsvēra, ka karš Ukrainā parādījis, cik svarīgi valsts ekonomikai ir vietējie ražotāji, kam kara un sankciju ietekmē būtiski pieaugušas izmaksas. Viņa arī uzsvēra, ka citās Eiropas Savienības (ES) valstīs uzņēmēji atbalstu jau saņem.

"Putnu barībai [cena]  šobrīd jau ir pieaugusi vairāk nekā par 30%. Šīs izmaksas, kas ir gan barība, gan energoresursi, gan degviela, veido vairāk nekā 70%, kas būtiski ietekmē tieši mūsu uzņēmuma izmaksas kopumā. Mēs lūkojamies uz daudzām mūsu kaimiņvalstīm, tajā skaitā arī uz Poliju, kas ir lielākais putnu gaļas ražotājs, arī eksportētājs. Šie atbalsti jau ir piešķirti, un uzņēmumi jau izmanto. Mēs vēl esam tikai procesā, šis process ir lēnāks, gausāks un ilgstošāks, kas, protams, nekādā veidā neveicina arī mūsu konkurētspēju," stāstīja Banga.

Putnu fabrika "Ķekava" izmantos valsts atbalstu, tāpat kā uzņēmums "Olainfarm", kas līdz šim 60% no uzņēmumā saražotajiem medikamentiem tirgojis Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā.

"Nozarei, kas ir ļoti svarīga arī valstij kopumā kā drošības un valsts veselības garants, valsts atbalsts ir absolūti nepieciešams, jo farmācijā procesi ir pietiekoši ilgstoši, vajadzīga ļoti ātra pārorientācija uz jauniem tirgiem, jauni produkti, nenoliedzami.

Tāpat ļoti svarīgs ir tas, kas saistīts ar starptautiskās konkurētspējas veicināšanu. Šī programma ir vairāk mazajiem, cik var spriest no pieejamās informācijas, un vidējiem uzņēmumiem. Mūsuprāt, to pilnīgi noteikti vajadzētu paplašināt arī uz lielajiem uzņēmumiem.

Šajā krīzes situācijā faktiski ir nepieciešams šo visu realizēt daudz īsākā laikā. Ir labi, ka atbalsts ir, ir labi, ka programmas ir sagatavotas, un daudz kas no šī jau ar Ekonomikas ministriju iepriekš ir diskutēts, vienkārši ir jāpieņem lēmumi un ātrāk jāvirzās uz priekšu," izteicās uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Latvijas Radio jau vairakkārt ir stāstījis par Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu, kas sākusi darbinieku atlaišanu. EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Lore situāciju ar konkrēto uzņēmumu nekomentēja, bet stāstīja, ka katrs uzņēmums pirms valsts atbalsta piešķiršanas tiks izvērtēts individuāli.

"Katrs uzņēmums ir jāapskata noteikti individuāli – kāds ir viņa biznesa plāns un projekts un kurš instruments labāk iederētos. Bet tas, kas viennozīmīgi ir jāsaprot, ka "Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums" jau sākotnēji definēja, ka mēs nevarēsim sniegt atbalstu nevienai no institūcijām, ja šie uzņēmumi būs šajā melnajā listē ar sankcionētām personām," sacīja Lore.

EM pārstāve prognozēja, ka aizdevumu un garantiju programmā varēs atbalstīt ap 1500 projektu, investīciju jeb pašu kapitāla fonda programmā – līdz 10 uzņēmumu.

KONTEKSTS:

Uzņēmumi, kas cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām un sankcijām, varēs pretendēt uz 94,9 miljonu eiro lielu atbalstu. Tā pagājušajā nedēļā nolēma Ministru kabinets. Programmas vēl jāapstiprina Saeimai, kā arī tās jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt