Eksperts: Pēc elektroenerģijas sadārdzinājuma martā turpmāk būtiska būs patērētāju racionāla uzvedība

Kopš straujā un vērienīgā elektroenerģijas cenu kāpuma pērn gada nogalē elektroenerģijas cenas Eiropā samazinājās. Tomēr janvārī piedzīvotais atslābums bijis mānīgs, sarunā ar Latvijas Radio skaidroja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Viņš norādīja, ka martā atkal novērojams sadārdzinājums. Tas gan esot pārdzīvojams, jo enerģijas patēriņš samazinās. Šobrīd saistībā ar ģeopolitisko situāciju Eiropā tiek taupīta gāze un tiek palielināti uzkrājumi Eiropas dabasgāzes krātuvēs, līdz ar to neparasti daudz tiek izmantota atjaunojamā enerģija. Notiek pārorientēšanās, un būtisks faktors jau ir un būs tas, kā ar enerģiju apiesies arī patērētāji.

Eksperts:Pēc elektroenerģijas sadārdzinājuma martā turpmāk būtiska – patērētāju racionāla uzvedība
00:00 / 05:36
Lejuplādēt

ĪSUMĀ

Pēc faktisko maksājumu par elektrību pieauguma Latvija Eiropas Savienībā kaut kur pa vidu

Kā norādīja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, pirmās pazīmes Latvijā par to, ka elektrības cenas augs, parādījās pērn jūlijā, bet dabasgāzei izteikti – aptuveni oktobrī. Vidējie mājsaimniecības maksājumi par elektrību, salīdzinot pērnā gada otro pusgadu ar pirmo pusgadu, pieauguši par 34%, bet industrijas patērētājiem lielākais pieaugums nav bijis augstāks par 52%. Ja skatāmies plašāk,

Eiropas Savienības dalībvalstīs situācija, protams, ir dažāda.

“Ir dažas valstis, kur pat elektrības cenas vai maksājumi patērētājiem ir samazinājušies, piemēram, Polijā. Ir valstis, kur tie ir dubultojušies vai pieauguši pat 150% apmērā. Visa gamma. Mēs varam teikt, ka Latvija gan pēc faktiskajiem maksājumiem, gan pēc pieaugumiem  ir kaut kur vidū starp pārējām dalībvalstīm,” norādīja Ozoliņš.

Runa ir par industriāliem patērētājiem vai komerciāliem patērētājiem.

“Tas, protams, nav katram patērētājam mierinājums, ka Igaunijā un Lietuvā pieaugumi ir lielāki un Bulgārijā ir trīs reizes lielāki pieaugumi, bet tāds ir fakts,” teica Ozoliņš.

Martā augstākās cenas par megavatstundu – Francijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Beļģijā

Kā skaidroja eksperts, situācija izriet no tā, ka pieauga tirdzniecības cenas. Tomēr Ozoliņš atzina, ka minētais apkopojums pilnībā neatspoguļo to, kāds ir bijis dažādu valdību atbalsts patērētājiem ārpus tirgus mehānismiem. Proti, Latviju ir grūti salīdzināt ar citām valstīm.

Pēc viņa teiktā,

šis ir ļoti nenoteikts periods, bet redzams, ka Ziemeļvalstis un mūsu reģions ir vairāk paļāvies uz tirgus mehānismiem.

Ļoti lieli elektroenerģijas maksājumu pieaugumi ir Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Ozoliņš atgādināja, ka mūsu reģionā augstākās jebkad vēsturiski redzētās cenas bija decembrī, bet vēlāk sekojis šķietams cenu atslābums, kas gan izrādījās īslaicīgs.

“Visiem šķita, ka janvārī viņas ir stipri nokritušās, bet izrādās, ka marts ir līdz šim otrais augstākais rekords vidējā mēneša cenā, kas reģistrēts Latvijas tirdzniecības apgabalā. Janvāris bija mānīgs signāls, ko pierāda tas, ka marts ir atkal dārgāks, bet, kā mēs redzam, tas ir pārdzīvojams, – patērētāju maksājumi samazinās, jo enerģijas patēriņš samazinās. Tādēļ arī šķiet, ka ir iestājies atslābums,” skaidroja Ozoliņš.

Saskaņā ar “Nordpool” datiem martā augstākās cenas par megavatstundu bija tādās valstīs kā Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Beļģija.

Eksperts piebilda – ir redzams, ka reālajā dzīvē ekonomika sagatavojas tām pārmaiņām, kas notiks ar iespējamo dabasgāzes tirgus radikālu pārorientēšanos. Ražotāju uzvedība, kā uzsvēra Ozoliņš, ir ļoti izmainījusies. Eiropā tiek taupīta gāze un tiek palielināti uzkrājumi Eiropas dabasgāzes krātuvēs, līdz ar to neparasti daudz tiek izmantota atjaunojamā enerģija, kas attiecas arī uz Latvijas apgabalu.

“Mūsu elektrības ražošanā gāze tiek izmantota niecīgos apjomos. Mēs dzīvojam uz Daugavas ūdens rezervēm šobrīd, Igaunijas degakmens un ļoti lielu pieaugumu, ko ir devusi vēja un saules enerģija Lietuvā un Igaunijā. Līdz ar to mums ir izdevies šo periodu nodzīvot ar minimālo gāzes patēriņu un cena ir pieaugusi, bet mūsu ražotāji ir darījuši visu, lai sagatavotos daudz grūtākam periodam, kas, acīmredzot, mums ir priekšā,” uzskata Juris Ozoliņš.

Eksperts: turpmāk ārkārtīgi liela nozīme būs patērētāju uzvedībai un enerģijas racionālai izmantošanai

Reālajā biznesā transformācija norit pilnā sparā un daudz ātrāk, nekā uz to norāda publiskā telpa, piebilst Ozoliņš. Prognozēt elektrības cenu tuvākajos mēnešos ir grūti, viņš skaidro, piebilstot, ka Latvijas apgabalā ir viens ļoti nezināms lielums – ūdens pietece Daugavā. Bet labā ziņa ir tā, ka

patēriņš samazinās un saule šķietami Eiropā dara savu, un dienas vidū redzams, ka gāzes izmantošana samazinās gan Vācijā, gan ilgtermiņā arī Latvijā.

Tikmēr Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir būtiski ierobežotas Krievijas spējas eksportēt elektroenerģiju uz Baltiju, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti. Ozoliņš norādīja, ka Krievijai ne pēc apjoma, ne pēc cenām nav ietekmes uz biržas cenu, tajā skaitā arī Latvijas apgabalā. Ozoliņš uzsvēra, ka

ārkārtīgi liela nozīme būs patērētāju uzvedībai un tam, kā tie nodarbosies ar enerģijas racionālu izmantošanu.

“Tā ģenerālā politiskā līnija, ko gandrīz kā vienprātību ir pieņēmušas Eiropas Savienības dalībvalstis par iespējami ātrāku aiziešanu no Krievijas resursiem, balstās uz to, ka tikai temperatūras regulēšana apkurē par vienu grādu izmaina gāzes patēriņu par 10%. Šeit ir kombinācija starp nelieliem skaitļiem un milzīgiem daudzumiem un ļoti lielu mērogu. Tad uzreiz šie draudi par katastrofu izskatās citādāk,” komentēja Ozoliņš.

Ozoliņš vēl piebilda, ka spēcīgi publiski aicinājumi, gan no politiķu, gan zināmu personu vidus, izmantot enerģiju racionālāk var būt ļoti iedarbīgi un tie arī būtu jāizmanto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt