Kā un vai sankcijas skārušas Krievijas dimantus?
Lielāko daļu Krievijas dimantu iegūst kompānija "Alrosa". 33% kompānijas akciju pieder Krievijas Federācijai. No visas Krievijas dimantu produkcijas "Alrosa" saražo atpuveni 93%. Dimantu ieguve norit Austrumsibīrijā, Jakutijā jeb Sahas Republikā. Tur kompānijai ir 27 raktuves, pārsvarā Jakutijā, un uzņēmumam pieder 41% akciju raktuvēs Angolā, kas ir pasaulē ceturtās lielākās. Kompānija iesaistīta izpētes aktivitātēs vēl citās Āfrikas valstīs.
Papildus dimantu sektoram "Alrosa" pieder akcijas "Timiras" raktuvēs – Krievijas lielākajās dzelzs raktuvēs. Uzņēmums norādījis, ka 2021. gadā no neapstrādātu dimantu pārdošanas ir nopelnījis četrus miljardus ASV dolāru. Tīrā peļņa pērn trīskāršojusies.
"Alrosa" ražo apmēram tādu pašu dārgakmeņu daudzumu kā "De Beers", ikoniskā dimantu kompānija, kurai līdz šī gadsimta sākumam bija monopols. Pieprasījums pēc Krievijas dimantiem ir bijis liels, un rezultāti bijuši labi, skaidroja nozares eksperts Amišs Šāhs.
Viņš sacīja: "Kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem Krievijai ir lielākās dimantu rezerves. Tai krājumos bija teju miljards karātu, bet pašlaik ir vairāk nekā 650 miljoni karātu, tamdēļ pērn tai bija aptuveni puse no visām dimantu rezervēm pasaulē."
Nosaka sankcijas
Martā ASV, kas ir nozares svarīgākais tirgus, kurā tiek pārdota aptuveni puse no visa dārgakmeņu pārdošanas apjoma, noteica neapstrādāto dimantu importa aizliegumu. Tika noteiktas un aprīlī arī pastiprinātas ASV sankcijas kompānijai "Alrosa". Saskaņā ar tām "Alrosa" klientiem, kā arī citiem darījumu partneriem līdz 7. maijam jāpārtrauc visi darījumi ar kompāniju. Uzņēmuma akcijas pēc sankciju izziņošanas kritās par 13%.
Vairāki dārglietu tirgotāji arī atteikušies no Krievijas dimantiem.
Vašingtona norādīja uz kompānijas lomu, tai nodrošinot "papildu atbalsta un ieņēmumu avotu" Krievijas valdībai, lai turpinātu karu Ukrainā. "Alrosa" sacīja, ka ASV sankcijas padara "tehniski neiespējamu" pareizi nokārtot parādsaistības. Sankcijas skārušas arī "Alrosa" izpilddirektoru, oligarhu Sergeju Ivanovu, un pret kompāniju jau bija noteiktas sankcijas arī no Lielbritānijas puses. Bet Eiropas Savienība, lai gan tā noteikusi dārglietu eksporta aizliegumu uz Krieviju, ir bijusi kūtrāka un nav noteikusi Krievijas dimantu importa aizliegumu. Tiek lēsts, ka importa aizliegumam ir lielāka ietekme nekā sankcijām pret kompāniju "Alrosa".
Krievijas neapstrādāto dimantu importa centrs ir Beļģija, precīzāk, tās pilsēta Antverpene. Pagājušajā gadā saskaņā ar Flandrijas valdības datiem Krievija uz Beļģijas otro lielāko pilsētu eksportēja neapstrādātus dimantus 1,8 miljardu eiro vērtībā. Saskaņā ar Antverpenes Pasaules dimantu centra datiem 86% no visiem pasaulē iegūtajiem neapstrādātajiem dimantiem tiek tirgoti tieši Antverpenē, padarot to par Krievijas dimantu svarīgākajiem vārtiem uz pasauli.
Kopumā 2017.–2019. gadā Krievijas preču imports Beļģijā veidoja vidēji pusotru procentu no Beļģijas iekšzemes kopprodukta, liecina Beļģijas Nacionālās bankas dati. Krievija ir tikai desmitais lielākais Beļģijas importa avots.
Domājams, ka dimanti nefinansē Krievijas karu Ukrainā tādā pašā mērā kā Eiropas nepārtrauktā naftas un gāzes iegāde, taču Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunā Beļģijas parlamenta politiķiem dimanti tika pieminēti. Viņš pauda pārliecību, ka ir cilvēki, kuriem Antverpenē pārdotie krievu dimanti ir svarīgāki.
Zelenskis sacīja:
"Es uzskatu, ka miers ir daudz vērtīgāks par dimantiem, par noslēgtajiem darījumiem ar Krieviju, par Krievijas kuģiem ostās, par Krievijas naftu un gāzi."
Sankciju trūkumi
Beļģijas premjers Aleksandrs de Kro iepriekš izteicies, ka Beļģija neiebilst pret sankcijām, kas ietekmētu dimantu nozari, taču norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jāuzmanās, lai tā neveiktu pasākumus, kas vairāk kaitētu pašiem, nevis Krievijai. Tātad Beļģija negrasās likt šķēršļus, ja Eiropas Komisija šādas sankcijas vēlētos, tomēr Beļģija pati tās nelūgs. Neapstrādāto dimantu importa aizliegumu gan atbalsta Beļģijas "zaļie".
Eiropas neesošais importa aizliegums gan nav vienīgais trūkums sankcijās. Analītiķi skaidroja, ka dimantu importa aizliegums jebkurā gadījumā novirza tirdzniecību uz citiem dimantu centriem Indijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Izraēlā. Proti, Krievijas izcelsmes dimants tiek slīpēts citviet, piemēram, Indijā, kas ir lielākais dimantu apstrādes centrs (90% no dārgakmeņiem tiek slīpēti tur) un pēc tam vienalga nonāk globālajā tirgū.
ASV jau strādā pie risinājuma, kā šo caurumu aizlāpīt, tomēr tas nav vienkārši.
Antverpenes Pasaules dimantu centra pārstāvis Toms Nejs apgalvoja, ka sankcijām ir jēga tikai tad, ja tās tiek piemērotas visā pasaulē. Būtiska būtu arī sankciju koordinēšana starp Eiropas Savienību un ASV, kā arī citu valstu iesaistīšanās. Un būtisks faktors var būt arī reputācija, proti, apzinoties, ka dimants nācis no Krievijas, patērētājs var izvēlēties to nepirkt.
Taču pēc dimantu apstrādes procesa Indijā dārgakmeņu izcelsmi noteikt jau var būt pagrūti. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka vairosies problēmas dimantu piegādes ķēdēs, jo traucējumi tika novēroti jau pirms atsevišķu sankciju ieviešanas. Nozare piedzīvo rekordlielu globālo pieprasījumu pēc dimantiem, un piedāvājums ir desmit gados zemākajā līmenī. Pēc ekspertu aplēsēm visvairāk deficīts varētu būt jūtams gada vidū. Izskan arī viedokļi, ka kviešu, eļļas un citu būtisku produktu trūkums un to ietekme uz inflāciju cenu ietekmēs vairāk nekā pašu dimantu trūkums. Kopumā dimantu tirgū šogad gaidāma kā minimums pirmspandēmijas līmeņa izaugsme.
