"Mūsu ģimene sastāv no pieciem cilvēkiem, vīrs, divi bērni un vecmamma," ar savu ģimeni iepazīstināja Marita no Ludzas novada. Viņi dzīvo lauku mājās, taču, kā uzsvēra Marita, tas nebūt nenozīmē, ka tēriņi ir mazāki kā pilsētniekiem.
"Paši strādājam gan lauksaimniecībā, gan arī algotus darbus. Protams, ar katru nedēļu, ieejot veikalā, pamanu, ka cenas ceļas un ceļas," viņa atzina.
Ja algotajā darba ienākumi ir daudz maz stabili, tad ģimenes ienākumi no lauksaimniecības, kas parasti tiek virzīti biznesa attīstībai, ir atkarīgi no ļoti daudziem faktoriem, tāpēc Marita, kura agrāk audzēja zemenes, jau otro gadu savā saimniecībā attīsta jaunu biznesu. "Mēs audzējam pārsvarā puķu stādus. Izmaksas ir kāpušas tādā ziņā, ka lielākas izmaksas ir bijušas gan par jaunstādiem, gan par sēklām, arī par kūdru."
Plānojot biznesu, ģimene ir reāli raudzījusies uz savām finansiālajām spējām, tāpēc arī nācies attiekties no gaismu mīlošu stādu audzēšanas.
"Mēs paredzējām, ka būs problēmas ar energoresursiem, ka nevarēsim atļauties audzēt puķes vai citus augus, kam ir nepieciešama, piemēram, piegaismošana, tāpēc laicīgi izvēlējāmies to, ko varam izaudzē bez papildu lampām," Marina sacīja.
Iesaka izrevidēt savu budžetu
"Swedbank" veiktā iedzīvotāju aptauja uzrāda – pieaugošajos ekonomiskās spriedzes apstākļos iedzīvotāji vairāk sākuši pievērst uzmanību savai finanšu plānošanai, tomēr "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa efektīvākai ģimenes budžeta revidēšanai iesaka pievērst uzmanību detaļām un veidot savu ienākumu un izdevumu uzskaiti,
"nevis galvā, bet strukturēti un konkrēti pēc kādas izstrādātas sistemātikas."
Viņa sacīja: "Mēs dzīvojam tehnoloģiju attīstību laikmetā un ļaujam arī tām tehnoloģijām saskaitīt mūsu vietā, jo, piemēram, norēķinoties iespējami daudz ar maksājumu karti, pēc tam savas internetbankas pārlūkā var arī apskatīt sadalījumu jau pa noteiktām izdevumu kategorijām. Un tad mans ieteikums būtu, kad tas budžets jau ir izrevidēts, iedalīt izdevumus visus trīs lielās kategorijās – obligāti maksājumi, nepieciešami maksājumi un vēlami maksājumi."
Kā skaidroja Kropa, katrai mājsaimniecībai šajās kategorijās iekļautais atšķirsies, bet svarīgi prioritāšu sadalei pieiet apzināti.
"Obligāti maksājumi ir tie, kas ir maksājami bez ierunām, jo tie draud ar kaut kādām nepatīkamām sekām – komunālie rēķini, pakalpojumu rēķini, kredīti. Uz šiem, visticamāk, taupīt nevar, ja nu vienīgi netiek mainīta dzīvesvieta," viņa sacīja.
Nepieciešamie rēķini pēc finanšu ekspertes iedalījuma ir tādi, bez kuriem nevar iztikt, bet uz kuriem jau ir iespējas taupīt – transports, pārtika, apģērbs.
"Un tad iedalīt, kas ir vēlamie – kāds izbraukums, kafejnīca, ēdiena pasūtīšana ar piegādi, tāpat jauna lūpukrāsa. Un šīs ir lietas, uz kurām taupīt ir visvieglāk. Un tad arī pārskatīt varbūt – kaut kas, kas līdz šim bija nepieciešamajos izdevumos, pie jaunajiem apstākļiem kļūst tikai vēlams," viņa ieskicēja.
Saskatīt peļņas iespējas
Tomēr arī te tiek ieteikts saglabāt veselīgu līdzsvaru, jo skaidrs, ka izdevumus ierobežot var tikai līdz zināmam līmenim. Kad šis līmenis sasniegts, tad, kā ieteica finanšu eksperte, jāķeras klāt pie otras budžeta plānošanas metodes: "Viens ir izdevumi, un otrs ir ienākumi. Nu, tad gribi negribi ir jāsāk skatīties, kur ir iespējas un kādas ir iespējas man pelnīt vairāk – vai nu īstermiņa kāds vasaras darbs vai arī es apgūstu kādas jaunas prasmes piepelnīties."
Savukārt Daugavpilī uzrunātie iedzīvotāji atzina –
taupīt plāno, iegādājoties vairāk akcijas preču vai izskatot iespēju pārtiku audzēt mazdārziņā.
Finanšu eksperte Kropa kā vienu no būtiskām lietām izcēla arī uzkrājumu veidošanas kā paraduma izkopšanu. Viņa norādīja, ka krāšanas kultūra Latvijas sabiedrībā pamazām nostiprinās, tomēr "šeit es teiktu, ka sabiedrībā mums vēl ir daudz darāmā, jo pārsvarā, ja mēs skatāmies, cik lieli tad tie uzkrājumi ir, liela daļa norāda, ka tie ir aptuveni vienas algas apmērā".
Tomēr finanšu eksperti aicina drošības spilvenu veidot tādā apmērā, lai ārkārtas apstākļos nepieciešamākos ģimenes izdevumus varētu nosegt vismaz trīs mēnešu garumā.
