Arī šogad ir novērota paaugstināta starptautisku krāpnieku aktivitāte, un janvārī un februārī Valsts policija ir saņēmusi iesniegumus no iedzīvotājiem gan Rīgā, gan Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē par to, ka viņiem izkrāptas ievērojamas naudas summas tūkstošiem un desmitiem tūkstošu eiro apmērā, paziņojumā medijiem informēja policija.
Autora ziņas
Skolotāju algu palielināšanai jānotiek sasaistē ar skolu tīkla sakārtošanu – šim izglītības ministres vēstījumam pievienojušies nu jau arī virkne citu politiķu. Taču vai tam noticēs pašvaldības? Negaidot jaunos ministrijā topošās vadlīnijas un ceļakartes, ko un kā reorganizēt, daudzviet domēs lēmumi par skolu slēgšanu vai apvienošanu domēs pieņemti jau šonedēļ. Vai šo reorganizāciju rezultātā skolotāji saņems vairāk – par to vismaz Rēzeknē pārliecības nav.
Krievijas pilsoņi, kuriem jāpagarina uzturēšanās atļauja Latvijā, reģistrēties tam nepieciešamajam valsts valodas eksāmenam aizvadītajās trīs dienās varēja ne vien attālināti vai Valsts valodas centrā Rīgā, bet arī Daugavpilī. Vidēji dienā to steidza izmantot līdz 100 cilvēku. Viņu vidū ir cilvēki, kas latviešu valodas kursus apmeklējuši jau vairākas reizes un plāno vēl, jo apgūt to vēl aizvien nav izdevies.
Pašvaldību krasi atšķirīgās izvēles, kuriem skolēniem kādās klašu grupās piedāvāt brīvpusdienas, mudinājušas Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienību vērsties pie Saeimas. Rosinājums ir palielināt valsts finansējumu, jo – kā nekā – jau šobrīd daļēji brīvpusdienas sākumskolēniem izmaksā valsts. Tikmēr Rēzeknē priekšroku dod nevis plašākam brīvpusdienu saņēmēju lokam, bet sistēmai, kas jādotē.
Dostojevska, Meduma, Skuju un vēl citās ielās Daugavpilī plāksnes uz daudzu māju ēkām ir vecas un izbalējušas vai aprūsējušas, lai gan noteikumi nosaka, ka tām jābūt labā tehniskā stāvoklī, ar skaidri salasāmiem uzrakstiem. Turklāt tiem jābūt valsts valodā. Divarpus gadu laikā Daugavpilī izskatīti septiņi gadījumi, kad ar pašvaldības policijas aizrādījumu nepietika, lai īpašnieki plāksnes nomainītu.
Izdejot stāstu par mīlestību un nāvi šonedēļ uz Daugavpils Kultūras pils skatuves kāpa Harkivas Nacionālā akadēmiskā operas un baleta teātra mākslinieki. Lai cik silti šeit vai citviet Eiropā viņus sagaidītu, svešās skatuves mājas neaizvietos, uzsvēra dejotāji. Izrādi baleta mākslinieki sāka ar Ukrainas himnas skanējumu un tās noslēgumā bija ietinušies Latvijas un Urainas karogā, tā atgādinot arī par savām mājām, kur joprojām nevar uzstāties Krievijas iebrukuma dēļ.
Līdz šim valsts valodas prasmes pārbaudei reģistrējies 2021 Krievijas pilsonis, informēja Valsts izglītības satura centrā (VISC). Pagaidām visvairāk pieteikumu saņemts Rīgā. Pagājušonedēļ arī Daugavpilī klātienē varēja reģistrēties valodas prasmes pārbaudei, ko, sākot no aprīļa, Krievijas pilsoņiem organizēs VISC. Bažas par gaidāmajiem pārbaudījumiem uzklausa mācību centros, kur strauji pieaudzis valsts valodas apguvēju skaits.
Straujais piena iepirkuma cenas kritums Latvijas lauksaimniekus nostādījis kārtējās krīzes priekšā, kad jāizvērtē – vai piena lopkopībai ir nākotne. Smiltenes novada saimniecībā "Puriņi" lepojas ar priekšgājējiem, kas ar piena lopkopību sāka nodarboties jau pirms gandrīz 100 gadiem, un nākamo paaudzi, kas gatava turpināt strādāt laukos. Tagad gan jārēķina, kā izdzīvot, lai govis nenāktos likvidēt.
Soli pretī ambīciju piepildījumam vadīt politisko spēku spēris no "Saskaņas" izslēgtais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. Iniciatīvai dibināt jaunu partiju piebiedrojušies gandrīz visi Rēzeknes, Rēzeknes novada un Ludzas novada deputāti, kā arī "Saskaņas" pārstāvis iepriekšējo Saeimu prezidijā Andrejs Klementjevs.
Atviegloti uzelpo pašvaldības – otrdien, 7. februārī, valdība atviegloja noteikumus par Eiropas Savienības (ES) naudu realizētajiem projektiem. Ieilgstot būvdarbiem un uzņēmējiem baidoties ieguldīt un tā radīt jaunas darbavietas, pašvaldību uzceltajos angāros vai cita veida infrastruktūrā solītā rosība izpalika. Nu iemītniekus celtajām un renovētajām telpām varēs meklēt vēl sešus gadus.
Kriminālprocesā par krāpšanos iesaistīto Daugavpils Universitāti varētu pievienot Latvijas Universitātei. Šāds piedāvājums pirmdien, 6. februārī, pārspriests valdības sadarbības sanāksmē. Lai gan "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības pārstāvji pauž pārliecību, ka reorganizāciju nevajadzētu sasteigt, Latvijas Televīzijai zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izstrādāts piedāvājums to paveikt trīs četru mēnešu laikā.
Cilvēkiem, kas bēg no Krievijas sāktā kara Ukrainā un bez auto šķērso Latvijas–Baltkrievijas robežu, nu jau vairāk nekā pusgadu palīdzību sniedz intelektuālo spēļu atbalstītāji no Daugavpils. Draugu grupa pie robežpunkta "Silene" sagaida ukraiņus, pārsvarā ģimenes ar bērniem, lai nogādātu līdz nākamajam pieturpunktam. Pārsvarā tā ir Daugavpils autoosta vai dzelzceļa stacija. Nu brīvprātīgie Daugavpilī apsver dibināt arī savu palīdzības organizāciju.
Medikamentu trūkst, bet krājumu nav. Arī vietējos ražotājus – farmācijas uzņēmumus – ietekmējuši loģistikas traucējumi, un uz neprognozētiem slimību uzliesmojumiem nozare nekavējoties reaģēt nevar. Tiesa, to, kā trūkst visvairāk – antibiotikas un medikamentus bērniem – Latvijā ražo maz vai vispār nemaz.
Šī gada beigās pašvaldībām pamatīgi pieaugs izdevumi sociālo pakalpojumu sniegšanai. Noslēdzas deinstitucionalizācijas projekti, un līdz ar to arī beidzas Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi, kas ļāva sniegt pakalpojumos tādās jaunizveidotās vietās kā dienas centri un grupu dzīvokļi. Vai pašvaldību maciņi ir pietiekami biezi, lai deinstitucionalizācija turpinātos, par to Cēsīs ar ministriju pārstāvjiem diskutēja pašvaldību vadītāji un sociālo dienestu darbinieki.
Kā un, galvenais, kad atrast resursus un infrastruktūru, lai palīdzētu karā cietušajiem, kas ilgāk par nedēļu nevar gaidīt, – to šodien sarunā ar veselības ministri centās noskaidrot ķirurģi, kas ievainotos operējuši gan Kijivā, gan tagad – tepat Rīgā. Mediķiem ir plāns – veidot jaunu komandu, taču ministre pirms tā īstenošanas vēlas konsultēties ar Ukrainas veselības un aizsardzības ministrijām.
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš pieņēmis lēmumu izstāties no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa"un uzsākt veidot jaunu reģionālu politisko spēku. Par to Elksniņš informēja paziņojumā medijiem un savā profilā "Facebook". Lēmumu par izstāšanos no "Saskaņas" pieņēmuši arī visi pārējie partijas domes frakcijas politiķi, tādējādi "Saskaņa" zaudējusi pārstāvniecību Latvijas otrajā lielākajā pilsētā, vēsta LETA.
Latvijas ziedotāji Ukrainas armijai sūta pie mums ražotu militāro tehniku. Pirms diviem mēnešiem labdarības organizācija "Ziedot.lv" sāka ziedojumu vākšanas kampaņu "Labas ziņas". Šajā laikā saziedoti 439 768 eiro, par ko iegādāts Latvijā ražots militārais ekipējums un tehnika. Trešdien pirmā militārā krava ceļo uz Ukrainu.
Valsts policija veikusi procesuālās darbības Daugavpils Universitātē aizdomās par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) Sociālā fonda līdzekļiem 600 000 eiro apmērā. Lietā, iespējams, figurē rektores vietnieks attīstības jautājumos, neoficiāli zināms Latvijas Radio. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Daugavpils Universitātes padomei pieprasa nekavējoties sniegt paskaidrojumus.
Jaunajam darba samaksas paaugstināšanas grafikam pedagogiem jāstājas spēkā līdz ar nākamo mācību gadu. To otrdien, 24. janvārī, ar izglītības ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība") pārrunājusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Atlikusi vēl nedēļa, kuras gaitā abām pusēm jārod kompromiss arī par otru streika vienošanas prasību – slodžu sabalansēšanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gatavo līdz 2028. gadam pagarināt termiņu, kurā pašvaldībām jāatrod uzņēmēji, un savukārt uzņēmējiem jāiegulda un jāalgo darbinieki viņiem pielāgotā infrastruktūrā. Tie ir vairāk nekā 200 projekti, kuros piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums. Vairāk nekā piecu gadu garumā pašvaldības ir remontējušas ceļus, pārbūvējušas vecu, pamestu ražotņu teritorijas un cēlušas jaunus angārus, bet daudzviet tie ir tukši. Kā pašvaldības, tā arī uzņēmēji vaino Covid-19 radīto krīzi un karu Ukrainā.
Pieaugot minimālajai algai, pašvaldībās atšķiras risinājumi, kā un par cik palielināt atalgojumu arī augsti kvalificētajiem darbiniekiem. Trūkst finansējuma, ar ko piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem, būvinženieriem un citiem darbiniekiem, kā rezultātā atlīdzības reforma tiek ieviesta dažādos tempos. Visiem vienādi vai katram, cik pienākas?