Ievainotajiem, kam nepieciešama mikroķirurģiska palīdzība Rīgā, uz operāciju galda jānonāk ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc ievainojuma gūšanas. Piemēram, šobrīd Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā ārstējas pieci ukraiņi. Taču palīdzēt būtu jāspēj labāk un ātrāk, uzskata ķirurgi.
"Plastiskā ķirurģija un mikroķiruģija palīdz tam ievainotajam atgriezties puslīdz normālā dzīvē. Tie gadījumi, kas nonāk Latvijā, tie ir par vēlu.
Tie ir novēloti, novēloti un gandrīz bezcerīgi gadījumi," norādīja mikroķirurgs Olafs Libermanis.
Libermaņa plāns ir izveidot atsevišķu struktūru uz Rīgas Austrumu klīniskās univerisātes slimnīcas un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas bāzes.
"Mums šie pacienti ātri jāidentificē, jāsniedz norādes vietējiem ārstiem, ātri jātransportē uz Latviju un Latvijā jāārstē speciālā vienībā, kur tie mediķi ir izņemti ārā no normālās medicīnas aprites," turpināja Libermanis.
Latvijas Mikroķirurgu asociācija apmāca jaunos speciālistus un sadarbojas ar ukraiņiem telemedicīnā – attālināti sniedzot padomus, kā labāk palīdzēt pacientiem, kas atrodas Ukrainā.
"Ir jānodefinē, ka tā ir atsevišķa vienība, kas ar to var nodarboties. Tam var piesaistīt gan privātos, gan dažādu ministriju resursus.
Ir iespējas saorganizēt personālu no Ukrainas, kas gan grib mācīties mūsu medicīnu, gan arī ir ar mieru braukt šeit un strādāt," norādīja traumatologs ortopēds Mārtiņš Malzubris.
Pirms pamatīgāk atbalstīt militārās mikroķirurģijas un plastiskās ķirurģijas attīstību Latvijā, veselības ministre to vēlas pārrunāt ar Ukrainas Aizsardzības ministriju un Veselības ministriju.
"Svarīgi, lai mēs to darām koordinēti, iesaistot ukraiņu kolēģus jau tieši valsts līmenī, jo, protams, ka mēs nevaram darīt kaut ko, kas nav viņu lūguma pamatā,"
sacīja veselības ministre Līga Meņģelsone.
Ķirurgu priekšlikumu plānots pārrunāt arī ar abu slimnīcu vadītājiem.
