Latgales rajona tiesā Rēzeknē piektdien nolēma atstāt spēkā drošības līdzekli apcietinājumu Vladimiram Reinikovam, kurš kopā ar sievu Sandru Reinikovu ir aizdomās turamie izmeklēšanā par septiņgadīgās Justīnes slepkavību.
Autora ziņas
Gar Latvijas austrumu un vienlaikus Eiropas Savienības ārējo robežu drošībai nepieciešamo infrastruktūru agrāk traucēja izbūvēt budžeta iespējas, birokrātijas šķēršļi un, iespējams, arī kādi "nelabvēlīgi spēki". Tā pēc vizītes Opuļos un Robežniekos secināja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Vietām ātrāk, citviet lēnāk, bet tagad darbi uz priekšu virzās. Valsts robežsardzē vērtēja, ka žogs, salīdzinot ar Polijā un Lietuvā izbūvēto, vairs nav tas sliktākais.
Būvfirma "Arčers" no finanšu grūtībās nonākušās Rēzeknes pašvaldības nav saņēmusi 4,6 miljonus eiro par rekreācijas centra celšanu. Darbi tuvojas noslēgumam, samaksāta vēl nav pat puse no līgumā paredzētas summas. Būvnieks sagaida, ka valsts situāciju atrisinās un pašvaldībai piešķirs aizdevumu.
Pirmdien, 16. oktobrī, uzreiz pēc pusnakts slēgts Latvijas-Krievijas robežkontroles punkts "Vientuļi", kur tagad slejas dzeloņdrāšu un betona bloku šķērslis. Vēl pēdējās diennaktis pirms tam "Vientuļos" pulcējās vairāki desmiti ukraiņu, cerot iekļūt Krievijā, kas vēl pēdējās diennaktīs pirms robežpunkta slēgšanas plūsmu palēnināja, liekot cilvēkiem vairākas stundas gaidīt, stāvot uz tilta tieši pirms robežlīnijas.
Krievija kopš aizvadītās nakts ir būtiski ierobežojusi ieceļošanu valstī caur Vientuļu (Ludonka) robežšķērsošanas punktu, kas vēl līdz 16. oktobrim pirms tā slēgšanas ir atvērts robežšķērsotājiem, tāpēc pie šī punkta Latvijā veidojas gan personu, gan transportlīdzekļu rindas, informēja Iekšlietu ministrijā (IeM).
Vairāki Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanāli Latvijā ir aizliegti, tomēr pierobežā, pagriežot antenu uz kaimiņvalstu pusi, nekas netraucē tos skatīties. Daugavpils domes deputāts un laikraksta "Million" izdevējs Pēteris Dzalbe ("Daugavpils novada partija") uzskata, ka cilvēki vēlas skatīties izklaidējošo saturu, tāpēc laikrakstā publicēta arī "TVBelarus" programma. Komunikācijas eksperte Latvijas Televīzijai skaidroja, ka arī izklaidējošā saturā tiek iekļauta propaganda, tikmēr deputāts pēc padoma vērsies Valsts drošības dienestā.
Nu jau divas reizes Ludzas novada iedzīvotāja Jāņa Sjakstes lauku māja kļuvusi par patvērumu robežpārkāpējiem, kas tur ielauzušies, izsituši logu, piemēslojuši. Vainīgie aizturēti, bet nedrošības sajūta palikusi. Valsts robežsardzē komentēja, ka šādu gadījumu nav daudz, pamestām lauku mājām tiek pievērsta lielāka uzmanība.
Reaģējot uz Krievijas lēmumu būtiski ierobežot Ukrainas pilsoņu ieceļošanas iespējas no Eiropas Savienības valstīm, pa sauszemi atļaujot ieceļot tikai caur vienu robežpunktu Latvijā – Vientuļiem, Latvijas valdība lēmusi no 16. oktobra slēgt Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas punktus, Latvijas Radio apliecināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
Aptuveni 300 mācību iestādēs visā Latvijā šodien, 10. oktobrī, saņemts e-pasts par iespējamiem drošības riskiem, informēja Valsts policija (VP), norādot, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukumam un draudu līmenis tiek raksturots kā zems.
Kultūras ministrija lūgusi Daugavpils teātrim sīkāku informāciju par ukraiņu dramaturga Alekseja Kuraļeha lugas "Pamiers" iestudējumu, ko nosodījusi Ukrainas vēstniecība. Vēstniecība paudusi bažas, ka šī izrāde tāpat kā luga, uz ko tā balstīta, pauž Kremļa propagandas vēstījumus. Daugavpils teātrī uzsvēra, ka atbalsta Ukrainu, tomēr atzina, ka izrādē agresors tieši netiek nosaukts vārdā.
Katastrofu pārvaldības centrs uzbūvēts, bet telpas stāv tukšas. Iecavā un Priekulē ēkas gatavas un bijusi pat svinīga atklāšana, taču nav novērsti defekti un nav uzstādītas trūkstošās iekārtas. Būvniekam "Re Re Būve" piestāda līgumsodu, bet ugunsdzēsējiem jāstrādā šaurībā.
Skolēna uzbrukums vienaudzim, kas nofilmēts Ķekavas vidusskolā un publicēts sociālajos tīklos, aktualizējis nepieciešamību stingrāk vērsties pret varmākām skolās. Uz to aicina gan pašvaldībā, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā. Risinājums būtu mainīt skolēna izglītības vietu un palielināt vecāku atbildību.
Augstie kredītprocenti, algu pieaugums un citu pašvaldībām uzticēto funkciju finansēšana, plānojot nākamā gada budžetus, bažīgas dara 17 pašvaldības, kam trūkst naudas. Ienākumi pieaug, bet ne tik daudz, cik vajadzētu pamatvajadzību finansēšanai.
Daugavpilī iemūrēta laika kapsula jaunas šķeldas katlumājas pamatos, bet Jēkabpilī tas pats noticis jau vasaras sākumā. Mazākai vai lielākai, bet kopumā 31 katlumājai, ko šobrīd ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu ceļ siltumuzņēmumi, jābūt gatavai līdz šī gada beigām, tomēr pastāv bažas, vai uzņēmumi to paspēs izdarīt.
Aizvadīta nu jau kārtējā saspringtā nedēļas nogale Latvijas–Baltkrievijas pierobežā. Trīs pēdējās diennaktīs kopumā reģistrēts 471 gadījums, kad nācies kādu atturēt no nelikumīgas robežšķērsošanas. Jaunākie robežsargu novērojumi liecina, ka robežu vienlaikus cenšas šķērsot lielākas – 20–30 personu – grupas, kas kļuvušas organizētākas.
Ar muzikālu veltījumu un kabačiem apmēram 50 cilvēki pie Rēzeknes domes aicināja pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai") atvadīties no amata. Opozīcija esot gatava visas domes atlaišanai. Tikmēr Valsts kontroles darbs tikai sācies, un domes priekšsēdētājs turpina uzsvērt – pašvaldībai nepieciešami aizdevumi.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz, ka jaunajā sistēmā, kas sāks darboties no nākamā gada, varēs nodot ne vairāk kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas gadā. Mājsaimniecības līdz šim izmantoja neto uzskaites sistēmu, kas tagad atzīta kā neizdevīga valstij un bijusi vajadzīga, lai mudinātu iedzīvotājus aktīvāk uzstādīt saules paneļus.
Domstarpības Latvijas un Polijas attiecībās radījis Krāslavas grāfu Plāteru vārdā nosauktās poļu pamatskolas aizvien neskaidrais liktenis. Pašvaldība vēlas to slēgt, bet Polijas vēstniecība to negrib pieļaut. Skola savulaik uzcelta, abām pusēm parakstot vienošanos, ka tā darbosies 50 gadus, taču šogad skolā mācās vien 45 bērni.
Uz Latvijas un Baltkrievijas pierobežu devusies nu jau otrā grupa ar lietuviešu robežsargiem, lai palīdzētu Latvijai cīņā ar hibrīduzbrukumu – nelegālo migrāciju.
Viesu namu īpašnieki Baltkrievijas pierobežā jau vismaz pusgadu gaida apmaksu no Latvijas austrumu robežas žoga būvniekiem. Proti, vairākas Lietuvas firmas palikušas parādā par darbinieku izguldīšanu un barošanu. Tāpat arī solīto atalgojumu par darbu ziemā purvainās teritorijās nav saņēmuši strādnieki. Ģenerāluzņēmējs "Citrus Solutions" apgalvo, ka apakšuzņēmējiem nav palicis parādā.
Pāternieku robežkontroles punkts pēc Silenes robežas šķērsošanas vietas slēgšanas kļuvis par vienīgo, kur šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Tādēļ Pāterniekos ievērojami pieaugušas kravas auto rindas. Valsts robežsardzē apgalvo, ka plūsmas ātrums punktā nav mainījies, bet rindas palielinās, pāri robežai netiek laistas vieglās automašīnas ar Krievijas numuriem.
Robežsardzei papildspēki un papildus finansējums būs nepieciešams arī nākamgad, jo, kamēr Ukrainā turpinās karš, arī Baltkrievijas īstenotā hibrīduzbrukuma beigas nav prognozējamas, pirmajā vizītē uz Latvijas ārējās robežas vērtēja jaunās valdības iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība"). Iepriekšējā reizē, kad Kozlovskis atradās šai pašā amatā, žogu būvniecība gan noslēdzās ar vairākām apsūdzībām un aizdomām par meža izzagšanu.
Arī pirmdien, 18. septembrī, no robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 104 cilvēki, bet daudzi tiek atklāti jau valsts iekšienē. Vakarnakt Valsts policija atklājusi un apturējusi 12 personu grupas nelegālu pārvietošanos. Nedēļas laikā Latgalē šādi aizturētas sešas automašīnas.
No 17. septembra līdz 2. oktobrim Latvijas austrumu pierobežā notiks valsts aizsardzības mācību "Namejs 2023" aktīvā fāze, informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS). To laikā vairākās pilsētās būs vērojama karavīru klātbūtne.
Krievijā reģistrēto auto skaitam Latvijā tuvākajā laikā būtu jāsamazinās, taču pagaidām par to nekas neliecina. Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) atgādina, ka jau šobrīd likums uzliek par pienākumu šādus auto pārreģistrēt.
Pirmie saņemtie pašvaldību pieprasījumi palīdzēt segt šovasar piedzīvotās vētras zaudējumus mērāmi 4,5 miljonu eiro apmērā. To saviem un iedzīvotāju īpašumiem prasa septiņas pašvaldības. Zināms, ka Dobeles un Tukuma novadi būs tie, kuri no valsts budžeta segs pat 90% šajās kompensācijās prasītā. Uz lielāku atbalstu cer arī Augšdaugavas novadā, kur pēc kompensācijām daudz piesakās arī tie iedzīvotāji, kam īpašumi bijuši apdrošināti vai nav sakārtotas īpašumtiesības.
Silenes robežpunktu, ko Valsts robežsardzes priekšnieks rosinājis slēgt, ik dienu šķērso Latvijas, Baltkrievijas un nu jau arī Lietuvas iedzīvotāji, lai kaimiņvalstī atpūstos, iepirktos vai apciemotu radiniekus. Tur sastaptie ceļotāji par Latvijas valdības iecerēto lēmumu nav priecīgi. Lai gan tas ļautu vairāk robežsargu novirzīt darbam uz zaļās robežas, papildspēki būs nepieciešami arī blakus robežpunktā.
Robežsardze fiksē aizvien vairāk mēģinājumu nelegāli šķērsot Baltkrievijas–Latvijas robežu, tāpēc, lai vairāk robežsargu varētu novirzīt zaļās robežas sargāšanai, robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts valdībai rosinās slēgt vienu no diviem robežpunktiem uz robežas ar Baltkrieviju – Silenes robežpunktu.
Primāri – televīzijā skaņu celiņš latviešu valodā, un tikai tad pārējās valodās. Tas nozīmē, ka tulkot programmas tikai krieviski nedrīkst. Kopš šādu grozījumu ieviešanas pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, un tagad televīzijas programmu, kam nodrošināts skaņu celiņš latviešu valodā, esot vairāk.
Sarežģītā finansiālā stāvoklī nonākusi Jēkabpils reģionālā slimnīca. Lai nepaliktu parādā piegādātājiem un spētu izmaksāt algas, tā vēl šī gada sākumā ņēma aizņēmumu. Tagad nākas maksāt augstos kredītprocentus un gaidīt, kad valsts piešķirs solīto papildu finansējumu.
Saistībā ar Baltkrievijas sūtītajiem robežpārkāpējiem Latvija šobrīd ir izvirzīta kā mērķa valsts un uz mūsu robežām ir vissarežģītākā situācija. Tā sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Bez rezultātiem beigusies kārtējā Rēzeknes pašvaldības rīkotā izsole, meklējot topošā rekreācijas jeb SPA centra nomnieku. Šī ir jau astotā izsoļu kārta, taču uzņēmēji neatsaucas. Tikmēr būvniecība tuvojas noslēgumam.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
