ĪSUMĀ:
- Policija novēro paaugstinātu krāpnieku aktivitāti visā Latvijā.
- Policija aicina iedzīvotājus nesniegt svešiniekiem savus bankas datus
- Policijā Rīgā ziņots par 40 000 eiro izkrāpšanu ar viltus investīciju platformu.
- Zemgalē izkrāpti 14 000 – sieviete pati telefonā instalēja kādu krāpnieku programmu.
- Daugavpilī kādai personai izkrāpti 15 000 ar viltus investīciju piedāvājumu.
- Policija: Aktīvāki kļuvuši telefonkrāpnieki; lielākas summas zaudē viltus investīciju dēļ.
- Policija atgādina – neļaujiet krāpniekiem piekļūt jūsu datoriem attālināti.
- Bankas aicina ziņot ātri - novērsto krāpšanas mēģinājumu apjoms janvārī pārsniedzis 500 000 eiro.
Policija atkārtoti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, neatklāt svešiniekiem savus bankas kontu datus un citu sensitīvu informāciju, kā arī būt uzmanīgiem komunicējot e-pasta vidē, savukārt, pirms pieņemt lēmumu par investīcijām, vispirms pārbaudīt, vai konkrētais uzņēmums ir saņēmis licenci šādu pakalpojumu sniegšanai Latvijā.
Šā gada 19. janvārī Valsts policijas Rīgas Teikas iecirknī tika saņemta informācija no kādas rīdzinieces par to, ka viņai izkrāpti 40 508 eiro. Sākotnējā informācija liecina, ka cietusī sieviete tikusi ievilināta, iespējams, viltus investīciju platformā. Komunikācija ar krāpniekiem notikusi gan telefoniski, gan sarakstes veidā.
1. februārī arī Rietumzemgales iecirknī tika saņemta informācija no sievietes, kurai izkrāpti 14 420 eiro.
Cietusī interneta vietnē bija aizpildījusi kādu anketu saistībā ar investīciju pakalpojumiem, norādot savu tālruņa numuru. Pēc brīža viņai piezvanījis krievu valodā runājošs vīrietis, kurš uzdevies par finanšu platformas konsultantu. Turpinot saziņu, pēc vīrieša pieprasījuma sieviete savā mobilajā ierīcē instalējusi kādu programmatūru, sniedzot svešiniekam iespēju ar tās palīdzību attālināti pieslēgties viņas telefonam. Rezultātā viņai izkrāpta nauda.
Dienu vēlāk, 2. februārī, par krāpšanu saistībā ar investīcijām ziņots Daugavpils iecirknī. Cietusī persona norādīja, ka esot atsaukusies uz interneta reklāmu ar piedāvājumu iegādāties kāda atpazīstama uzņēmuma akcijas. Vēlāk viņai piezvanījis vīrietis, kurš pārliecinājis viņu ieguldīt naudu. Sieviete noticējusi, sākusi ieguldīt un sākumā interneta vietnē pat redzējusi šķietamu peļņas pieaugumu. Taču gala galā sieviete zaudējusi aptuveni 15 000 eiro. Turklāt iegūstot sievietes personīgos datus, krāpnieki uz viņas vārda paņēmuši kredītus vairākās kredītiestādēs.
Valsts policijas novērojumi liecina, ka lielākās summas iedzīvotāji zaudē, tieši iesaistoties apšaubāmās investīciju platformās.
Taču visbiežāk iedzīvotāji cieš no telefonkrāpšanām, noziedzniekiem uzdodoties par banku darbiniekiem, policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem.
Tā, piemēram, 16. februārī policijā tika saņemts iesniegums no kādas kurzemnieces par to, ka viņa tikusi apkrāpta. Viņa paskaidroja, ka saņēmusi zvanu no vīrieša, kurš apgalvojis, ka ir policijas darbinieks. Vīrietis pāradresējis zvanu uz citu numuru, pēc kā sarunu turpinājusi cita viltvārde, apgalvojot, ka esot bankas darbiniece. Ļaundare paziņojusi, ka ar sievietes vārdu kāda cita persona vēloties paņemt kredītu, līdz ar to sievietes konts nekavējoties ir jābloķē. Diemžēl sieviete, noticot krāpniekiem, nosaukusi savus bankas piekļuves datus un apstiprinājusi pieprasījumu Smart-ID, kā rezultātā no viņas bankas konta tika izkrāpti aptuveni 1200 eiro.
Savukārt 14. februārī Valsts policijas Rietumvidzemes iecirknī reģistrēta krāpšana, kuras apstākļi vēl tiek skaidroti. Proti, laika posmā no 2023. gada 4. līdz 10. februārim, nelikumīgi pieslēdzoties kādas vidzemnieces bankas kontam, no tā uz citu kontu nelikumīgi pārskaitīti 10 700 eiro.
Tāpat šogad reģistrēti arī citi gadījumi, kad iedzīvotājiem izkrāptas līdzīgas vai mazākas naudas summas.
Ņemot vērā starptautisku krāpnieku aktivitāti, Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, atcerēties, ka ne Valsts policijas, ne banku, ne citu valsts iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu piekļuves datus banku kontiem.
Tāpat nedrīkst pēc svešinieku pieprasījuma savos datoros instalēt tādas programmatūras kā "AnyDesk", "Quick Support" un "Team Viewer", ar kuru palīdzību svešinieki var attālināti pieslēgties jūsu datoram un bankas kontam un veikt tajā nelikumīgas darbības ar jūsu finanšu līdzekļiem.
“Swedbank” pārstāvis Jānis Krops norādīja, ka “cilvēki uztur šo komunikācija ar krāpniekiem, kas izliekas par brokeriem. Zīmē visdažādākās shēmas: kā pieaug labklājība, tad, ja gribat noņemt, tagad kritums, vajag investēt vēl. Principā viņi izsūc naudu no cilvēkiem. Trakākais, manuprāt, ir, ka viņi sarīda šos cilvēkus pret viņu ģimenes locekļiem, jo ģimenes locekļi, saprotot, ka tā ir krāpšana, saka: “attopies!””
Ja nu tomēr sanācis sapīties krāpnieku valgos, banku pārstāvji atgādina, ka svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk par to ziņot. Novērsto krāpšanas mēģinājumu apjoms šā gada janvārī pārsniedzis 500 000 eiro.
