VISC informēja, ka līdz šim valsts valodas prasmes pārbaudei reģistrējies 2021 Krievijas pilsonis. Apmēram trīs ceturtdaļas no kopējā skaita veido tie, kas pieteikušies Rīgā. Proti, līdz 13. februārīm Rīgā pieteikušies 1527 Krievijas pilsoņi, Daugavpilī – 372, bet Liepājā – 122.
Tomēr interese ne pierādīt, bet sākumā apgūt latviešu valodu, augusi arī daudzviet ārpus Rīgas, vērtēja mācību centros, kas organizē maksas un bezmaksas kursus. Visbiežāk tie ir seniori, pirmspensijas vai pensijas vecumā. Krievijas pilsoņi griežas arī pašvaldībās. Piemēram, Krāslavas "Senioru skolā" stāstīja, ka Krievijas pilsoņi griezušies vietvarā, vaicājot, vai tā varētu noorganizēt bezmaksas kursus, bet saņēmuši atteikumu.
Mācību centra "BUTS" komercdirektors Mārtiņš Segliņš stāstīja: "Attieksme no cilvēkiem ir dažāda. Ir pat tādi, kas ir, teiksim tā, kaujinieciski noskaņoti. Tā kā mums brūk virsū, it kā mēs būtu izdomājuši šos noteikumus. Bet tas ir tikai mūsu darbs, mēs tikai apmācam cilvēkus."
Savukārt mācību centra "MC PLUS" pārstāve Daugavpilī Oksana Soročina sacīja: "Ļoti liela ažiotāža ir par šo eksāmenu kārtošanu. Cik es noprotu, tur jau veidojas rinda, arī šāda informācija sabiedrībā ir izplatījusies diezgan ātri. Protams, šis uzsvars un apmācības iespējas būs ļoti aktīvas tieši martā."
Bažas, vai likumā noteikto izdosies realizēt, paudis arī iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts"). Viņš pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāmā" skaidroja, ka šogad varētu prasīt pārbaudījumu tikai tiem, kam uzturēšanās atļauja beidzas tieši šogad. Tam būtu nepieciešams grozīt likumu.
Grozījumi, kas attiektos uz Krievijas pilsoņiem, tiktu virzīti, panākot vienprātību koalīcijas partneru vidū. Tā vēl nav panākta.
Saeimas deputāte Viktorija Pleškāne ("Stabilitātei!") pauda: "Likums nav tehniski izpildāms. Tajos laika posmos nevaram mēs viņu izpildīt. Cilvēkiem mums jādod laiks, lai izpildītu likuma prasības."
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) pauda: "Nebūs tā, ka šādi grozījumi tiktu virzīti uz izskatīšanu cerībā, ka tie varētu gūt kādas vienas vai otras opozīcijas partijas atbalstu."
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta.
Jānodrošina procedūra arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem valodas prasmes apliecība nepieciešama pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Tā kā tik liels eksāmena kārtotāju skaits viena gada laikā vēl nav bijis, izveidots īpašs grafiks, lai visi, uz ko prasība attiecas, varētu paspēt eksāmenu nokārtot.
Pieteikties valsts valodas prasmes pārbaudei Krievijas pilsoņi var kopš 1. februāra, un pirmajās februāra dienās reģistrējušies vairāk nekā 400 cilvēku no nepilniem 18 000.
