Algu celšana pašvaldībās notiek vienlīdzīgi visiem, taču ne gluži tā, kā to paredz atlīdzības reforma. Rēzeknē bez plašām diskusijām lemts par 20% palielināt visu 1055 pašvaldības darbinieku algas. Tas pašvaldībai izmaksās 2,2 miljonus eiro. Ja pašvaldība tomēr vērtētu algu palielināt, šķirojot, kam pienākas vairāk, kam mazāk, izmaksas būtu lielākas, norādīja izpilddirektors Raimonds Oļehno. Tāpēc mainīt algas, tā kā to paredz reforma, Rēzeknē plāno tikai no 2024. gada.
"Tie ir ievērojami līdzekļi, kuru šobrīd pašvaldībai nav. Ja mēs runājam par jauno amatu katalogu, tad mēs redzam, ka zemākais slieksnis darbinieku atalgojumam atsevišķām grupām pat uz šo brīdi nemaz nav sasniegts," skaidroja Oļehno.
Kā piemēru izpilddirektors minēja grāmatvežus. Lai algas augstāk kvalificētajiem darbiniekiem celtu, visdrīzāk nākšoties veikt optimizāciju. Tiesa, vairāk nekā trīssimt (trešdaļa) Rēzeknes iestāžu un struktūru darbinieku saņem vien minimālo algu. Līdzīga proporcija ir arī Gulbenes novadā. Tur gan līdz 2024. gadam neplāno gaidīt. Janvārī pabeigs darbinieku izvērtēšanu, un algas cels no februāra.
"Vidēji darbiniekiem, visiem, kas pašvaldībā strādā, mums ir tādā amplitūdā no 5–24 procentiem. Mazliet mazāks atalgojums ir tieši speciālistiem, dažādu struktūrvienību vadītājiem," skaidroja Gulbenes novada domes izpilddirektore Antra Sprudzāne.
Kāpēc vienam vairāk, citam – mazāk, arī šādam risinājuma ir savi pretinieki. Izpilddirektore gan stāstīja, ka tiem, kam šogad algas celtas minimāli, straujāku atalgojuma kāpumu centīsies panākt nākamgad. Negatīvās sekas zemajam augsti kvalificēto darbinieku atalgojuma gan ir jau šobrīd.
"Ja uz apkopēja vakanci mums piesakās 20 darbinieki un ja mums ir izsludināta vakance vidēja līmeņa speciālistam, mums piesakās 2–3, – tas liek domāt," turpināja Sprudzāne.
Konkurētspējīgs atalgojums pašvaldībās nav arī IT speciālistiem un būvvaldēs strādājošajiem. Atalgojuma reformai to vajadzētu risināt, bet ne visi ar to ir apmierināti.
Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inese Lāčauniece sacīja: "Piemēram, sociālie darbinieki – viņiem amatā ir ļoti lielas prasības. Nepieciešama speciālā izglītība, vēl dažādas citādas prasmes. Bet, klasificējot viņu, nosakot šo amata līmeni, atalgojums ir salīdzinoši zems."
Pārvērtējot, cik darbinieks ir kvalificēts, un rēķinot, kāda alga viņiem pienākas, rodas arī domstarpības, tāpēc arodbiedrībā uzsvēra, ka pašvaldībām būtiski izskaidrot pārmaiņu iemeslus dabiniekiem.
Algas plāno palielināt arī galvaspilsētas domē
Algas plāno palielināt arī galvaspilsētā. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien atbalstīja deputātu algu pieaugumu. Taču gala lēmums vēl jāpieņem domes sēdē. Zīmīgi tas, ka komitejas sēdē neviens no deputātiem neuzdeva nekādus jautājumus un nebija arī kādu debašu vai iebildumu.
Līdz ar izmaiņām Rīgas mēra Mārtiņa Staķa alga šogad varētu pieaugt 1,7 reizes, salīdzinot ar pašreizējo algu. Pašlaik Rīgas domes priekšsēdētāja mēnešalga ir 3851 eiro. Savukārt, ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, Rīgas mēra alga būs 6415 eiro mēnesī.
Saskaņā ar normatīviem, Rīgas mēra alga varētu būt vēl lielāka, jo to nosaka, bāzes mēnešalgai piemērojot koeficientu. 2023. gadam bāzes mēnešalga noteikta 1137,46 eiro, bet Rīgas mēra algas aprēķinam maksimālais koeficients ir noteiks seši. Galvaspilsētas domē iecerēts nepiemērot maksimālo, bet noteikt koeficientu 5,64.
Rīgas vicemēru algas pieaugs 1,6 reizes – no 3386 eiro līdz 5346 eiro mēnesī. Komiteju priekšsēdētāju algas pieaugs no 2698 eiro līdz 3469 eiro, bet viņu vietnieku – no 2010 eiro līdz 2559 eiro mēnesī.
Rīgas domes deputātu algas plānots palielināt par vairāk nekā 600 eiro – no 1270 līdz 1934 eiro mēnesī. Algu noteikšanā, izņemot deputātu algām, netiks piemērots maksimāli iespējamais koeficients.
Kopējā ietekme uz pašvaldības budžetu, paaugstinot iepriekš minētās algas, būs 659 000 eiro.
