Vēl pirms diviem gadiem zemūdens meklēšanas darbiem apmācīti speciālisti strādāja katrā reģionā, bet šobrīd meklēt ūdenstilpēs noslīkušos var tikai no Cēsīm, Liepājas un Rīgas atbraukušie speciālisti.
Autora ziņas
Ar dziesmām un arī klusuma brīdi Rēzeknē piektdien pieminēja cīnītājus, kas Latvijas brīvību un neatkarību aizstāvēja Latgalē pirms 103 gadiem. Lielinieki Pētera Stučkas vadībā, vēl pēc bermontiešu padzīšanas no Rīgas, uzturējās Rēzeknē, un Neatkarības karš nevarēja beigties, kamēr Latgalē vēl bija Sarkanā armija.
Jau otro dienu glābēji ūdenslīdēji pārmeklē nelielo Ilūkstes upi, cerībā atrast desmit gadus vecu meiteni. Ielūstot ledum, viņa svētdien iekritusi ūdenī un kopš tā laika nav redzēta. Aculieciniece traģiskajam notikumam bija vien viņas jaunākā māsa.
Uzsākot jaunu darba nedēļu, jēkabpilieši centās atgriezties ikdienas gaitās, lai gan vēl aizvien plūdu draudu dēļ daudzi mājas ir pametuši. Ūdenim atkāpjoties un to sūknējot no ielām Daugavas labajā krastā, satiksme atkal atjaunota Rīgas ielā. Rīta stundās ielas gan vēl bija klusas.
Kopš sestdienas rīta līdz plkst.6 svētdienas rītā ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminājies par 24 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, taču tas joprojām ir kritiski augsts, par nepilniem 30 centimetriem pārsniedzot sarkanā brīdinājuma kritēriju – 8,4 metru atzīmi. Kā preses konferencē pēc Krīzes vadības padomes sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), pašvaldība strādā izcili un nav nepieciešams Jēkabpils novadā izsludināt ārkārtējo stāvokli, bet nepieciešamības gadījumā Krīzes vadības padome spēs operatīvi pieņemt lēmumus un pieslēgties darbam.
Situācija ir nopietna un tuvākajās dienās tās uzlabošanās nav gaidāma – to meteorologi saka par situāciju Jēkabpilī. Tur Daugavas ūdens līmenis tuvojas vēsturē reģistrētajam maksimumam un dambis, kurš pilsētu no ūdens sargā, vietām sāk padoties. Pēdējās ziņas ir, ka dambi izdevies nostiprināt un pašvaldībā notiek cilvēku evakuācija no apdraudētajām vietām. Pilsētā ieviesti satiksmes ierobežojumi, un iedzīvotājus aicina neapmeklēt plūdu apdraudētās teritorijas, it īpaši aizsargdambi.
Jēkabpilī ūdens līmenis Daugavā tuvojas vēsturē reģistrētajam maksimumam un situācija pilsētā ir ļoti nopietna. Turklāt tuvākajās dienās situācijas uzlabošanās nav gaidāma. Pašvaldība aicina cilvēkus evakuēties no apdraudētajām vietām, taču daļa pagaidām nesteidz to darīt.
Mainīgais ūdens līmenis Daugavā turpina appludināt laukus un mājas Jēkabpils pusē. Trauksmaini iepriekšējo nakti aizvadījuši Gravānu ciema iedzīvotāji – pēkšņi pārplūstot pagalmam, steigā tukšoti pagrabi, pārdzīti auto un glābti mājdzīvnieki. Uzaustot gaismai, ūdens jau bija atkāpies, taču līdz ar to – aizskalota pagalmā turētā malka. Situācija dienas gaitā pasliktinājās arī pašā Jēkabpilī. Nu jau ūdens šļācas arī pilsētnieku pagrabos.
Pirmdien turpina veidoties ledus sastrēgums Daugavas posmā starp Jēkabpili un Zeļķu tiltu, kur palielinājies plūdu risks. Iespējama ūdens līmeņa celšanās arī Pļaviņās. Ludzas novadā jau applūduši piemāju dārzi un pagrabi Martišu ciemā, bet Līvānos kritiskā stāvoklī ir vairāki autoceļi.
Par izvairīšanos no latviešu valodas eksāmena kārtošanas, lai pagarinātu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, augusi interese un rindas pie psihiatriem kļūst garākas arī Latgalē. Pie psihiatriem Daugavpilī ar interesi pēc atbrīvojuma pierakstījušies arī pacienti, kas līdz šim nav griezušies pēc palīdzības. Tomēr izsniegt atzinumu ārsti nesteidz.
Mākslinieks Marks Rotko un mūziķis Ilmārs Dzenis ir cilvēki, ar ko lepojas Daugavpils pusē, lai gan lielākā daļa dzīves viņiem aizritējusi viņpus Atlantijas okeānam – Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Šonedēļ Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā nonākusi izstāde "ASV – drošs patvērums laikā, kad dzimtene okupēta 1940–1991", kas mudina vietējos vēsturniekus izzināt savu novadnieku gaitas trimdā.
Tādi negadījumi kā jumta paneļa iegrūšana Bolderājā mudina pārbaudīt ēku tehnisko stāvokli. Daugavpilī namu apsaimniekotāji decembrī pārbaudījuši gandrīz 190 ēkas un konstatējuši, ka 79 daudzdzīvokļu mājām jumtu stāvoklis ir neapmierinošs, un īpašniekiem ieteikts tos remontēt. Tā kā pārsvarā iedzīvotāji tam nepiekrīt, tiks pasūtītas tehniskās apsekošanas. Ja tajās atklāsies, ka jumti ir avārijas stāvoklī, izvēles remontēt vai neremontēt vairs nebūs.
Neierasti silta, bet miglaina gadumijas nakts aizvadīta, rīdziniekiem un pilsētas viesiem pulcējoties Rātslaukumā un pie Kongresu nama. Tur – pašmāju mūziķu koncerti un pieticīgs gaismu šovs pusnaktī.
Par spīti diskusijām, cik lietderīgi ir tērēt naudu uguņošanai un bažām par sprādzienu ietekmi uz Latvijā mītošajiem Ukrainas kara bēgļiem, pie pirotehnikas veikaliem gan šodien, gan vakar vairākās Latvijas pilsētās veidojās rindas. Pārdevēji gan novērojuši, ka pieprasījumu ietekmējis cits iemesls – tie, kas agrāk varēja atļauties vienkāršāku, lētāko pirotehniku, šogad izvēlējušies taupīt.
2022. gadā patvērumu Latvijā visbiežāk lūguši Krievijas valstspiederīgie, bet visbiežāk patvērums piešķirts Afganistānas valstspiederīgajiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati.
Decembrī ar jaunu sparu aktivizējušies hibrīduzbrukumi Latvijas robežai no Baltkrievijas puses, robežai pāri sūtot migrantus. Robežsardze pat norādījusi, ka Baltkrievijā apzināti cenšas migrantiem atņemt ziemas drēbes un sūtīt tos uz Latvijas pusi. Sekas redzamas arī Latgales slimnīcās, kur pieaudzis no robežas atvesto skaits, ko nācies hospitalizēt, pārsvarā, lai ārstētu apsaldējumus.
Rēzeknē – pilsētā, kur par apkuri Latgalē jāmaksā visvairāk, sākusi darboties jauna šķeldas katlumāja. Tā esot kā garantija – atšķirībā no aizvadītās vasaras, siltais ūdens pilsētniekiem nākamvasar būs. Atkarību no gāzes "Rēzeknes siltumtīkliem" ļāvis samazināt privātais siltumpiegādātājs, ar ko pašvaldība plāno sadarboties 10 gadus. Pašvaldībā arī sola pamatīgu apkures tarifa kritumu.
Likvidējot lauku skolas, nereti tiek slēgtas bērnudārza grupiņas. Tā tas šogad noticis Ludzas novada Salnavā un nākamgad notiks Alūksnes novada Jaunannā. Kam jāgādā par to, lai bērns nokļūtu bērnudārzā, – vecākiem vai pašvaldībai?
Izstāde, kas veltīta 13 totalitāro režīmu noslepkavotajiem ukraiņiem pagājušajā gadsimtā, savā ziņā ir ierocis pret propagandu. Tā atsaucoties uz Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta direktoru, par izstādi "Komunisms XX gadsimtā = Rašisms XXI gadsimtā" ziņo pašvaldība un vietējie mediji Daugavpilī. Šeit tā gan izvietota muzeja telpās nevis pilsētvidē. Kāpēc tā?
Plašāka vieta, kur patverties. Pajumte, kur neaizsals ūdens un puteņa laikā neizveidosies sniega kārta. Pēc vairāk nekā trīs mēnešu darbošanās blakus robežpunktam "Grebņeva" brīvprātīgie uzstādījuši apsildāmo telti, kur patverties ukraiņiem. Lai gan sākotnēji brīvprātīgie ar lūgumu pēc tādas griezās Zemessardzē, piektdien uzstādīta privāti ziedota telts.
Muitnieki konstatējuši gandrīz 3000 pārkāpumu – mēģinājumus Latvijā un Eiropas Savienībā ievest aizliegtās preces no Krievijas un Baltkrievijas. Biežāk sankcijas mēģināts pārkāpt, ievedot kokmateriālus, toskait kurināmo – briketes vai granulas.
Pašvaldības policistiem brīdinot par nepieciešamību reģistrēt tualetes, kas nav pieslēgtas pilsētas centralizētajai kanalizācijas sistēmai, Alūksnē mēneša laikā atsaukušies teju tikpat iedzīvotāju, cik iepriekš vairāk nekā trijos gados. Līdzīgi Latvijā rīkojas vēl 19 pašvaldībās, un nu jau gandrīz gadu par piemājas notekūdeņu krājtvertņu nereģistrēšanu var arī sodīt.
Atklājot jaunas ekspozīcijas, sestdien durvis vēris Daugavpils Inovāciju centrs, kur ikviens var pārbaudīt fizikas likumus, izzināt bioloģijas noslēpumus vai noskaidrot, cik grūti vai viegli kļūt par uzņēmēju.
Pēkšņi un neierasti agri izveidojusies sniega sega un sals radījis maldīgu priekšstatu par ledus biezumu uz ūdens tilpēm. Tā secina glābēji, kas aizvadītajā brīvdienās devās uz izsaukumu Krāslavas novadā, kur no ūdens izvilkts pirmais šīs ziemas upuris – ledū ielūzušais. Turpat glābēji sastapuši arī zemledus makšķerētājus.
Krāslavā aizdomās par trīsgadīgas meitas slepkavību apcietināta bērna māte, informēja Valsts policijā. Sievietei pirms diviem gadiem bāriņtiesa jau bija atņēmusi aizgādņa tiesības alkohola lietošanas dēļ, un arī iespējamā nozieguma naktī viņa bijusi reibumā. Ģimene jau iepriekš bijusi sociālā dienesta un bāriņtiesas redzeslokā. Izmeklēšana turpinās.
Valsts vietējo ceļu nodošana pašvaldībām ilgst mēnešiem un daudz, kas piekritušas, šoziem vēl nemaz tos apsaimniekot nav sākušas. Atsaucību Satiksmes ministrijas (SM) aicinājumam pārņemt nelielus, nomaļus ceļus, raksturo arī fakts, ka septiņas pašvaldības nemaz nav devušas atbildi.
Teju vai ārkārtas situācija siltumapgādē šoruden iestājās Drustos, Gatartā un Palsmanē, trīs nelielos lauku ciematos Smiltenes novadā. Īsi pirms apkures sezonas komersants, kas tur uzstādījis šķeldas katlumājas, saprata, ka darbu nespēs turpināt. Šobrīd katlumājas gan darbina pašvaldība, kas tagad meklē līdzekļus, par ko katlumājas pārpirkt un nodrošināt siltumu.
Kaimiņvalstu mediju piedāvājums pierobežā aizvien plašāks. To šonedēļ netālu no Latvijas–Krievijas robežas konstatēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāvji. Virszemes apraidē pieejamos vietējos bezmaksas televīzijas kanālus pierobežā var redzēt un vismaz divas radio programmas var dzirdēt. Iespējas Latvijas austrumu pierobežā paplašināt mediju piedāvājumu, cenšoties izkonkurēt Krievijā un Baltkrievijā ražoto saturu, ir, taču ne visas tiek izmantotas.
Aizvadot pirmo nedēļu sniegā un salā, brīvprātīgajiem, kas kopš oktobra sākuma sagaida ukraiņus pie Latvijas–Krievijas robežpunkta "Grebņeva", aizvien grūtāk kļuvis nodrošināt siltu pajumti, siltu ēdienu un dzērienus. Ziemīgie laikapstākļi ietekmējuši arī ukraiņu veselības stāvokli, aizvien biežāk robežu šķērsojošie lūdz medikamentus. Biedrības kopā ar Ludzas novada pašvaldību griezušās Zemessardzē, lūdzot apsildāmo telti.
Žoga būvniecība uz Latvijas un Baltkrievijas robežas kavējas vismaz par trim mēnešiem, uzbūvēti 26 kilometri žoga, norādīja "Valsts nekustamajos īpašumos" (VNĪ). Pasūtītājs kavēšanā vaino atmežotājus. Atmežotāji norāda, ka viņiem termiņu neviens nav norādījis, bet mērnieki un zemju atsavinātāji ir neizpratnē, jo žoga vēl nav arī tajos posmos, kas atmežoti un būvniecībai bija gatavi jau vasarā.
Daugavpilī ar baltu krāsu apzīmēts piemineklis, kas uzstādīts, godinot Latvijas Brīvības cīņās bojā gājušos poļu karavīrus. Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, kā arī izvērtēs, vai notikušajā saskatāmas naida pazīmes.
Latgalē vislielākie rēķini par apkuri ir Daugavpilī un Rēzeknē, kur iedzīvotāji par siltumu divistabu dzīvoklī, ieskaitot valsts kompensāciju, oktobrī samaksājuši ap 100 eiro. Turpretī mazākie rēķini – pašvaldībās, kur vairāk apkurei izmanto šķeldu, granulas vai malku. Preiļos kurināmo gatavo paši, tāpēc siltumapgādes tarifs palicis iepriekšējā gada līmenī.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
