SKDS aptaujātie iedzīvotāji Latgalē, Vidzemē un arī Rīgā visbiežāk kā svarīgāko problēmu norādījuši sliktu ceļu kvalitāti. Arī Zemgalē un Kurzemē par ceļiem sūdzējušies vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto. Cik aktuāla ceļu lāpīšana šķiet politiskajiem spēkiem?
Autora ziņas
Kamēr policijā un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) pārbaudes par notikumiem ģimenes mājā "Pīlādzis" Daugavpilī vēl turpinās, Daugavpils pašvaldība, šķiet, vainīgos jau atradusi.
Sociālajos tīklos izplatoties atgādinājumam par to, ka totalitāro režīmu slavinošos pieminekļus drīzumā paredzēts nojaukt, Rēzeknē aizvadītajās brīvdienās pie demontējamo objektu sarakstā iekļautā pieminekļa "Rēzeknes atbrīvotājiem", tautā saukta par "Aļošu", atstātas sveces un ziedi, kas apsieti ar Georga lentītēm. Par šo faktu policija sākusi administratīvo procesu Tikmēr pašvaldība neapstiprināja, vai nojaukšanas datums būtu gaidāms tuvāko dienu laikā.
Jēkabpilī un daļā Rēzeknes plāno nākamnedēļ pakāpeniski pieslēgt pie apkures daudzdzīvokļu namus. Atsevišķās ēkās Latvijas lielākajās pilsētās radiatori kopš vasaras pārtraukuma atsākuši sildīt jau šonedēļ. Lai gan daļa iedzīvotāju baidās no augstām summām rēķinos, ir daudzdzīvokļu namu iemītnieki, kuri gatavi maksāt, taču pakalpojumu nevar saņemt.
Mācīt vienu un to pašu vairākām paralēlklasēm vai trīs dažādus priekšmetus dažādās klašu grupās. Tā mazajās lauku skolās skaidro atšķirību starp darbu tajās un darbu lielajās pilsētu skolās. Lai gan algas šeit nereti ir zemākas, par to pedagogi, gatavojoties streikam, nesūdzas. Taču neizpratne ir par to, vai beidzot arī par garajām stundām, brīvdienās gatavojoties nākamās nedēļas mācību stundām, tiks maksāts.
Autotransporta direkcijai izraugoties pasažieru pārvadājumus lielākajā Latvijas teritorijas daļā, nākamos desmit gados dažos reģionos gaidāmas pārmaiņas, citur – autobusu satiksmi organizēs tie paši uzņēmēji, kas to darījuši gadiem. Arī Rēzeknē vienīgais izaicinājums būšot šoferu pielāgošanās pie jaunās tehnikas. Tiesa, jaunie autobusi vēl jāsagādā.
Latvijas – Krievijas pierobežā dāņu investori kopā ar latviešu zemniekiem kaļ plānus par apjomīgu saules paneļu parku, bet Latgales augstienē varētu būvēt vēja parkus. Diskusijas par atjaunojamās enerģijas aktīvāku ražošanu skaļākas kļūst arī iekšzemē. Atsevišķi investīciju plāni kļūst aizvien reālāki, taču nozarē pauž bažas, kā sabalansēt, no kā enerģiju ražot izdevīgāk – saules, vēja vai varbūt biogāzes?
Jau jauc, meklē, kam to darīt, vai vēl tikai prāto, kā to labāk darīt. Rīgā vismaz šodien progress bija redzams, taču padomju pieminekļu, piemiņas akmeņu vai plākšņu demontāža reģionos rit lēnām. Demontējamajiem objektiem bagātākajā pašvaldībā Alūksnes novadā šodien deputāti apņēmušies nojaukt vairāk, nekā prasīts. Dienvidkurzemes novadā divi no septiņiem objektiem novākti vakar. Savukārt Latgalē vietvaras kavējas – trūkstot vietējo būvnieku, kas gatavi to darīt.
Daļa pašvaldību steidz izmantot iespēju saņemt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu šķeldas katlumāju būvniecībai. Pašvaldībām gan jāspēj atrast atlikušo finansējuma daļu projektu īstenošanai. Rēzekne un Jēkabpils katra plāno celt katlumājas 7–8 miljonu eiro vērtībā, bet Daugavpilī aprēķināts, ka tāda izmaksās 20 miljonus eiro.
Vakar, 15. augustā, noslēdzās termiņš, kad vajadzētu būt nokomplektētām grupām tehnikumos, profesionālajās vidusskolās un koledžās. Grūtāk klājas ar audzēkņu piesaisti mācībām laukos, piemēram, Zilupē Rēzeknes tehnikums jaunus audzēkņus šogad vispār neuzņem. Laukos cer, ka audzēkņu rindas papildinās tie jaunieši, kas būs vīlušies pilsētas dzīvē, arī vidusskolēni, kuriem nebūs izdevies iestāties augstākajās izglītības iestādēs.
Simpozijā "Ceramic Laboratory" pulcējoties 14 māksliniekiem, jūlija beigās tapuši jauni laikmetīgās keramikas darbi, kas šobrīd skatāmi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Gan mākslinieki, gan organizatori uzteic iespēju sadarboties starptautiski. Šoreiz lektoru lomā iejutās poļu kolēģi, palīdzot izmēģināt darbu apdedzināšanu īpašā tehnikā.
Ja par berkubu malkas samaksāts vairāk nekā 40 eiro, par to šoruden pienāksies kompensācija. Atbalsta mehānisms izstrādāts arī mājsaimniecībām, kas apkurei izmanto dabasgāzi, elektrību, granulas vai šķeldu. Par to otrdien, 9. augustā, vienojās Ministru kabinetā, bet ko domā pabalsta iespējamie saņēmēji? Vismaz Rēzeknes pusē par pabalstu iespēju nemaz nav dzirdējuši. Savukārt pašvaldība bažījas – kā tiks galā ar pabalstu administrēšanu?
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas rosās gan robežsargi, gan būvnieki, gan mežstrādnieki, taču pastāvīgais žogs sliets vēl netiek. Sarežģītās piekļuves, mainīgo laikapstākļu un vēl citu iemeslu dēļ neierastas grūtības koku un krūmu ciršana sagādā "Latvijas Valsts mežiem". Novirzes no darbu grafika būs, bet tās nebūs lielas, to atzīst gan darbu veicēji, gan iekšlietu ministrs.
Ar Covid-19 pašlaik vairāk slimo sociāli aktīvā sabiedrības daļa, tostarp tie, kas tikko atgriezušies no ārzemēm. Slimības gaita pārsvarā nav smaga, tāpēc lielākā darba slodze ir ģimenes ārstiem, konsultējot pacientus. Slimība plašāk izplatījusies arī Daugavpilī, kur slimošanas dēļ trūkst sabiedriskā transporta šoferu.
Atašienes, Ludzas, Krustpils un Rēzeknes katoļu baznīcas nākamo svētdien, 7. augustā, ar garīgās mūzikas skaņām piepildīs Latgales ērģelnieki. Turpinot Latgales ērģeļu dienu tradīciju, šoreiz četrās koncertmeditācijās ērģelniekiem pievienosies gan citu mūzikas instrumentu pārvaldītāji, gan solisti, gan arī garīdznieki.
Iekšlietu ministrijas īpašumā, pagalmā pie Valsts policijas Madonas iecirkņa logiem uz garāmgājējiem noraugās metāla cilnī atveidots miliča tēls. Cilnis ir daļa no pieminekļu ansambļa, kas izveidots padomju laikos, bet deviņdesmitajos gados tas piedzīvojis pārmaiņas. Madonā izvērtēts, ka piemineklī iegravētajam tekstam nav padomju varu slavinošas nozīmes, bet vēsturnieki domā citādāk. Pašvaldība gan esot gatava to demontēt, taču esot jāsaskaņo ar valsts iestādēm.
Apmēram 70 reģionālie līderi no publiskā un privātā sektora šodien Latgalē izspēlēja teorētisku valsts apdraudējuma situāciju. Mudinot iesaistīties valsts aizsardzībā vai vismaz atbalstīt tos, kas to dara, Aizsardzības ministrija līdzīgas diskusijas rīko visos reģionos, vēl atsevišķi uzrunājot arī pašvaldību vadītājus. Ko krīzes gadījumā sagaida no valsts, bet ko no vietējiem līderiem?
Viena no ielām Latvijā, kuras nosaukums saistīts ar komunistisko režīmu vai rusifikācijas politiku, ir 5. augusta iela, kas atrodas Preiļu novada Kastīres ciematā. Iedzīvotāju un vēsturnieku skaidrojumi, ko simbolizē datums nosaukumā, atšķiras. Biedrībā “Publiskās atmiņas centrs” uzskata, ka ielas nosaukums simbolizē Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Biedrības ieskatā, šī iela, tāpat kā vairāk nekā 100 citu vietvārdu nosaukumu, noteikti jāmaina.
No preču stacijām Daugavpilī un Rēzeknē atpakaļ uz Krieviju un Baltkrieviju pa dzelzceļa sliedēm nācies doties teju 200 kravas vagoniem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde Latgalē līdz šim konstatējusi 10 mēģinājumus neievērot sankcijas. Lai gan kravu apgrozījums no Krievijas samazinās, aizvien vairāk vilcienu ienācis no Kazahstānas. Tā kā kravas no Centrālāzijas tik un tā nāk caur Krieviju, ne muitā, ne Satiksmes ministrijā nav pārliecības par to, cik uzticami ir jaunie “Latvijas dzelzceļa” partneri.
Mājsaimniece Svetlana Smirnova no Rēzeknes novada Čornajas pagasta , filmējot, montējot un portālā "Youtube" publicējot video ar pamācībām, kā veiksmīgi audzēt un konservēt tomātus, kā arī citas dārza veltes, ieguvusi 100 000 pastāvīgo skatītāju lielu auditoriju. Par šādu sasniegumu "Youtube" satura veidotājus apbalvo ar "Sudraba pogu" jeb īpašu atzinības plāksni. Gan Svetlana, gan viņas ģimene lepojas ar panākumiem.