100 govis "Puriņos" naktī patveras nevis kūtī, bet angāros. Saimniekot mūsdienās nākas aizvien atšķirīgāk nekā pirms 100 gadiem. Šovasar apmēram 100 000 eiro nācās ieguldīt lagūnas tipa šķidrmēslu krātuves izbūvē. Ņemti kredīti un tērēti finanšu uzkrājumi, ko izdevās sakrāt tajos pērnā gada mēnešos, kad piena iepirkuma cena bija tuvāka Eiropas vidējam līmenim. Taču iepriekšējo divu mēnešu piena iepirkuma cena dzen izmisumā – kā izdzīvot.
"Ja samaksā visus banku maksājumus, visas iepirktās barības, tad paliek pāri 1000 eiro," stāstīja ZS "Puriņi" īpašnieks Guntars Kalniņš.
Ja šī nebūtu ģimenes saimniecība, bet tāda, kur algo darbiniekus, tos nāktos atlaist. Pāris mēnešus ar cenu, kas ir 30 centri par eiro litrā, varēs dzīvot, bet ne ilgi.
"Sliktākais variants ir no otra gala sākt vest uz kautuvi," teica Kalniņš. Tikmēr ZS "Puriņi" īpašniece Ieviņa Puriņa vaicāja: "Vai govis to ir pelnījušas, lai vestu viņas uz kautuvi?"
Atšķirībā no Lietuvas lauksaimniekiem, kas šonedēļ pienu dalīja par velti vai lēja laukā, Latvijas lauksaimnieki piektdien, 10. februārī, pārrunāja krīzes risināšanas iespējas ar zemkopības ministru Didzi Šmitu ("Apvienotais saraksts"). Secināts, ka būtu jāpalīdz saimniecībām palielināt apgrozāmos līdzekļus. Un tas būtu iespējams, piemēram, avansā izmaksājot platību maksājumus, ja vien būtu apstiprināts valsts budžets, stāstīja "Zemnieku saeimā". Bargāku attieksmi tur gan uztur pret mazumtirgotājiem.
"Tā ir neizdarība no mazumtirgotāju puses, tāpēc mēs arī varbūt esam tik agresīvi pret mazumtirdzniecības ķēdēm, kas, protams, šādu mājasdarbu var izdarīt, lai patērētājs nevis trīs gadus pērk "Anneles" pienu, domājot, ka tas ir Latvijas. Izrādās, nē, tas nav Latvijas. Lai būtu skaidri identificējams, kas tad ir Latvijas produkts," klāstīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Šobrīd Zemkopības ministrijā top informatīvais ziņojums, un viens no piedāvājumiem īstermiņā varētu būt pievienotās vērtības nodokļa samazināšana piena un citiem pārtikas produktiem.
Tomēr ministra ieskatā nepieciešams ilgtermiņa risinājums, piemēram, jāpārskata nodokļu politika, lai veicinātu jaunu piena produktu ražotņu veidošanu Latvijā.
"Tas, ka kādā brīdī pie būtiskām tirgus svārstībām kāds no tirgus aiziet, pārorientējas uz kādu citu lauksaimniecības nozari, kas nav ar pienu saistīta, – tas ir normāls process. Mums nav jāglābj katrs lauksaimniecības uzņēmums, ja tas ir neefektīvs, ir jāglābj piena nozare kopumā," teica Šmits.
Tikmēr "Puriņos" vērtēja – grūtāk šobrīd ir vidējām un lielajām saimniecībām. Un tieši tās veido lielāko daļu nozares. "Kompānija, kas mums lika robotus iekšā, teica, ka vēl ne vienam no kūts robots nav iznests ārā, bet nu tad jau iznāks, ka būs jānes ārā."
