Gandrīz 2 miljonus reižu lietotnē "TikTok" skatīts Daugavpilī uzņemts video, kurā Krievijas pilsone ar kustību traucējumiem ierodas kārtot valodas pārbaudi. Diskusijas par to, vai šādiem cilvēkiem vispār pārbaude būtu jākārto, sociālajos tīklos mijās ar viedokļu apmaiņu, kāpēc valoda nav apgūta un ko iesākt. Tikmēr video jau izmantots propagandā, lai šķeltu Latvijas sabiedrību un kārtējo reizi pastiprinātu Kremļa ierastos vēstījumus.
Autora ziņas
Piecpadsmit ceļu posmos Latvijā uzstādītas vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanai vajadzīgās iekārtas. Taču ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēji gan tajās vēl netiek fiksēti, jo ieildzis birokrātiskais process, lai pārliecinātos, ka iekārtas tik tiešām strādā precīzi. Pirmajā posmā gan tikko pārbaudes beigušās un ātruma mērīšanu sola uzsākt tuvākajā laikā.
Iekšzemes kravu pārvadājumi pa dzelzceļu Latvijā veido vien 7,8% no visu kravu apjoma. "Latvijas dzelzceļš" apņēmies to mainīt, un tam piekrīt arī uzņēmumi. Tiek izstrādāta jauna tarifu sistēma, lai no nākamā gada izdevīgi būtu pārvadāt arī nelielas 5–15 vagonu kravas. Taču jāiegulda arī infrastruktūrā, un valsts cer uz Eiropas finansējumu.
Sestdien, 1. jūlijā, Dziesmu svētku koru konkursa finālā "Koru kari" noskaidroti labākā kora titula un Lielās balvas ieguvēji. Lielo balvu saņēma koncertorganizācijas "Ave Sol" jauniešu koris "Kamēr..." jaukto koru grupā, Ventspils Kultūras centra sieviešu koris "Venda" sieviešu koru grupā, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" vīru koris "Graidi" vīru koru grupā un Rīgas Latviešu biedrības senioru koris "Erelbe" senioru koru grupā.
Tuvinieku un draugu pavadīti, sestdien pie Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra pulcējās pirmie Valsts aizsardzības dienestā iesauktie. Tie ir jaunieši, kas dienestam pieteicās brīvprātīgi. Viņu motivācija ir solījums, ka turpmākie 11 mēneši būs tas dzīves posms, kas palīdzēs visu mūžu.
Gar robežu ar Baltkrieviju šobrīd rit ne vien žoga, bet arī novērošanas un sakaru infrastruktūras būvniecība. Pilnībā šogad nav plānots pabeigt ne vienu, ne otru. Lai vērtētu, vai darbus iespējams paātrināt, šonedēļ uz austrumu robežu devās iekšlietu ministrs, finanšu ministrs un procesā iesaistīto iestāžu vadītāji.
Latvija strādā pie risinājuma, lai ieviestu elektronisko rindu uz austrumu robežas, kas autovadītājiem ļautu pieteikt rindu iepriekš noteiktā kārtībā datorsistēmā. Par to Latvijas Televīzijai pastāstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"). Šādi centīsies mazināt garās rindas uz robežas.
Latviju pārņem nākamais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vilnis, tā norādīja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Meža cūku populācijai atjaunojoties, ĀCM atgriežas vietās, kur tas jau vienreiz radījis postu, – to pierāda arī šogad pirmais konstatētais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām, kur sērga vienu saimniecību skārusi jau otro reizi.
Viļņā gaidāmā NATO samita laikā gar Baltkrievijas robežu Lietuvā patrulēt dosies papildspēki. Savukārt kā galveno, kas robežu padara drošāku, kaimiņvalstī min žogu ar dzeloņdrātīm, kas kopš pavasara pilnībā aprīkots ar kamerām. Atsevišķos posmos robežpārkāpēji, kas censtos pārkāpt pāri žogam, nav manīti kopš pagājušā gada.
Ar smaidīgiem ļaudīm pārpildītu kultūras nama zāli, alu un vainagu dāvanās piektdien, 23. jūnijā, Līčos netālu no Preiļiem sagaidīts Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš. Šeit viņš ar ģimeni svinēs Jāņus, taču viņa un bronzas medaļas viesošanās vietējiem atsaukusi atmiņā maijā piedzīvotos hokeja svētkus.
Viļānu iedzīvotāji ir apņēmušies cīnīties par vidusskolas saglabāšanu. Vidusskolas posmā šeit mācās mazāk nekā 60 skolēni, taču tā ir otrā lielākā skola novadā. Pašvaldības vadītājs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("Jaunā Vienotība") savas partijas biedres, izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas plānu kritizē un Viļānu neiezīmēšanu saglabājamo vidusskolu kartē sauc par pārpratumu. Skolu tīkla reformas dēļ var saspringt arī vietvaru kaimiņattiecības.
Sausums liek domāt par ūdens krājumiem, taču aku un dziļurbumu racēji pēkšņu pieprasījumu pieaugumu nav novērojuši. Nepieciešamie būvdarbi gan nav nemaz tik vienkārši un ātri īstenojami. Dziļa urbuma rakšana jāsaskaņo vairākās instancēs, un tas galvassāpes rada gan racējiem, gan arī pašiem darbu pasūtītājiem.
Pietiek tikai ar vienu dzirksteli, lai izkaltušos mauriņus un sausos mežus apņemtu liesmas, brīdināja ugunsdzēsēji. Jūnija pirmajā pusē ugunsdzēsēji dzēsuši divreiz vairāk ugunsgrēku nekā šajā periodā pērn. Arī Valsts meža dienests (VMD) norādīja, ka strādā pastiprinātā gatavībā. Taču, lai arī cik nežēlīgs būtu sausums, liesmas tik un tā rodas tieši neapdomīgas vai pat tīšas cilvēka darbības dēļ.
Gaismas objektu hokeja vārtu un to sarga formā ceturtdien atklāja Rīgā netālu no Brīvības pieminekļa, lai turpinātu atgādināt par Latvijas hokeja izlases vēsturisko sasniegumu, izcīnot bronzas medaļas pasaules čempionātā. Pulcējoties desmitiem fanu, jaunradīto tēlu novērtēja arī čempionāta varoņi – hokejisti Rihards Bukarts un Mārtiņš Dzierkals.
Kopš pagājušās nedēļas pie robežkontroles punkta "Vientuļi" darbojas palīdzības punkts ukraiņiem. Šeit gan ar lūgumu pēc ūdens vai padoma pārsvarā griežas nevis tie, kas tikko kā aizbēguši no kara, bet tie, kas dodas uz Krieviju. Kādam Krievijā palikuši bērni, cits dodas atpakaļ uz Ukrainu, lai palīdzētu radiem, kuru mājas tikko kā applūdušas. Agresorvalstī gan viņi iekļūst tikai pēc pamatīgas iztaujāšanas, tāpēc Latvijas pusē izveidojusies rinda, kurā jāstāv pat vairākas diennaktis.
No plūdiem līdz sausumam. Abas dabas stihijas saimniecībā "Zemeņu ielejas" piedzīvotas ar mazāk nekā divu mēnešu atšķirību. Tomēr zemeņu raža būs, nupat kā sākušas sārtoties pirmās ogas. Tas nozīmē, ka priekšā rīti, kas sākas pulksten trijos uz lauka, lai pēc pāris stundām jau ogas liktu uz tirgus letes Daugavpilī. Zemeņu cena gan būs atkarīga ne tikai no pašmāju piedāvājuma, bet arī no tā, cik liels būs poļu zemeņu imports, spriež audzētājas.
Maijā un jūnijā ceļu uzturēšanas darbos gatavojas sausajai vasarai – grants ceļi tiek kaisīti ar kalcija hlorīdu jeb sāls maisījumu, ko dēvē par ceļu atputekļošanu. Cik ilgi tas pasargās no putekļu mākoņiem, grūti prognozēt, taču grants ceļu malās dzīvojošie ar iesniegumiem veikt atputekļošanu vēršas gan pašvaldībās, gan "Latvijas valsts ceļos". Putekļi ne vien liek karstajās vasaras dienās turēt ciet logus un kaitē automašīnām, bet rada veselības problēmas un bīstamas situācijas uz ceļa.
Aizvadītajā piektdienā Valsts policija un Valsts robežsardze operācijā aizturēja robežpārkāpējus no Sīrijas un Gvinejas. Viņiem bija izdevies pārkļūt pāri robežai un nobraukt aptuveni 60 kilometru. Pret automašīnas šoferi uzsākts kriminālprocess.
Bērzu audzēs šogad neredzēti daudz savairojušies kaitēkļi, kas vietām pamatīgi vai pat pilnībā nograuzuši koku lapas. Tie ir zaļiem un svītrainiem tārpiem līdzīgi kukaiņi, pret kuriem cīnīties ir grūti, lielās mežu platībās teju pat neiespējami. Jūlijā bērzi atkal salapos, mežu īpašniekus mierina Valsts meža dienestā, tomēr gada koksnes pieaugums būs mazāks.
Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajā skolu tīkla kartē, kur iezīmētas potenciāli saglabājamās vidusskolas un ģimnāzijas, septiņu līdzšinējo pierobežas vidusskolu vietā palikusi tikai viena. Pierobežas skolās atzina – tas ir arī ģeopolitisks jautājums, izglītības iestāžu slēgšana draud ar Latvijas iztukšošanos.
Kā ir bijis un kā būs dzīvot blakus Krievijai? Par to dalīties ar secinājumiem un ieteikumiem otrdien, 30. maijā, mudināja Latvijas Zinātņu akadēmija, Aglonā pulcējot akadēmiķus un citus ekspertus. Latgalē, kur Krievija atrodas pāris desmitu, nevis simtu kilometru attālumā, nākas tikt galā ar izaicinājumiem, piemēram, iedzīvotāju paradumiem šķērsot robežu, lai iepirktos.
Tikties uz kopīgu lūgšanu siltas maija dienas pēcpusdienā. Tā Latgalē turpina kopt maija dziedājumu tradīciju. Balsis skanīgas, krusts, ap ko pulcēties, sakopts, arī krēsliņi, kas speciāli šādām sanākšanām izgatavoti, atvesti, taču bažas, vai būs, kam šo tradīciju turpināt, nomāc. Augšdaugavas novada Vaboles pagastā etnogrāfiskā ansambļa "Vabaļis" dalībnieces šādi tiekas četras reizes maijā un sauc to par goda lietu.
Pārkāpums, ko mediju uzraugs saskatīja medija "Tvnet" intervijā ar deputātu Alekseju Rosļikovu ("Stabilitātei!"), ir ētikas jautājums, kas risināms ar mediju vides pašregulācijas mehānismiem. Tā vērtē komunikācijas nozares un zinātnes pārstāvji.
Ceļu remonta laikā Dagdā tika atklāts vēsturisks bruģis. Tomēr šobrīd vairs nav iespējams noteikt, cik tas ir vērtīgs un vai vispār ir saglabājams – bruģi novāca un aizveda. Tagad bruģakmens ir samests kaudzē kāda privāta uzņēmuma pagalmā. Būvdarbus apstādināja tikai iedzīvotāju celtā trauksme, bet otrdien, 23. maijā, Dagdas centrā amatpersonas publiski rājās un meklēja atbildīgos.
Nelielajā Bejas ciematā Vidzemes ziemeļaustrumos pamatīgi mainījies skats uz nelielo Alūksnes upi. Tajā krities ūdens līmenis, jo sākušies Bejas aizsprosta nojaukšanas darbi. Pasaules Dabas fonds, sadarbojoties ar Alūksnes novadu, tur īsteno projektu, ko izraudzījušies par pirmo piemēru, ar ko aizsākt zivju migrācijas šķēršļu nojaukšanu.