Dinija Jemeļjanova

LTV Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Leģendārais LTV žurnālists Jānis Dimants – Līvānu Goda pilsonis
Leģendārais LTV žurnālists Jānis Dimants – Līvānu Goda pilsonis
"Ar laukiem sāku, ar laukiem beidzu," – tā ilggadējais Latvijas Televīzijas darbinieks Jānis Dimants atskatās uz saviem darba gadiem žurnālista arodā. Vēl pirms nokļūšanas televīzijā savas korespondenta gaitas viņš sāka, ar fotoaparātu kaklā sēžoties uz velosipēda, lai vietējās avīzes uzdevumā dotos izzināt dzimtās puses laucinieku stāstus. Laiki mainījušies, bet mantojums palicis, to novērtējusi arī dzimtās puses pašvaldība, piešķirot Jānim Dimantam Līvānu novada augstāko apbalvojumu.
Latgalē Āfrikas cūku mēra uzliesmojums
Latgalē Āfrikas cūku mēra uzliesmojums
Konstatējot Āfrikas cūku mēri gandrīz 90 mirušām mežacūkām viena mēneša laika Rēzeknes, Ludzas un Balvu novados, Pārtikas veterinārajā dienestā (PVD) vērtē – slimība izplatās tikpat strauji kā pirms astoņiem gadiem, kad Latvijā konstatēti pirmie gadījumi. Tolaik krietni sarukusī mežacūku populācija atjaunojusies un Āfrikas cūku mēris piedzīvo otru vilni.
Lūznavas muižā ar koncertiem un radošajām darbnīcām aizvadīts «Mākslas pikniks»
Lūznavas muižā ar koncertiem un radošajām darbnīcām aizvadīts «Mākslas pikniks»
Pēc gada pārtraukuma arī Lūznavas muižas parkā atgriezies ierasti jūlija vidū rīkotais "Mākslas pikniks". Šoreiz tradicionālo festivāla vērtību turpinātājiem, gleznotājām plenērā un keramiķiem ceplī nācās pielāgoties laikapstākļu un teātra mākslinieku sagādātajiem izaicinājumiem. Tikmēr no skatuves izskanēja karstie Vidusjūras zemju ritmi, viesojoties mūziķiem no Itālijas un Portugāles.
Ukraiņu pilsētnieki pierod pie dzīves laukos Gulbenes novadā
Ukraiņu pilsētnieki pierod pie dzīves laukos Gulbenes novadā
Tiem ukraiņiem, kam Rīgā izmitināšanas vietas nav izdevies atrast, tās tiek piedāvātas reģionu pilsētās un laukos. 24 ukraiņiem pagaidu mājas atrastas Gulbenes novadā. Lai gan ir bijušie lielpilsētu iemītnieki, kas atsakās doties uz laukiem, ir arī tādi, kas atzīst: tieši šeit, klusumā un mierā no Mariupolē, Harkivā un filtrācijas nometnēs pārdzīvotajām kara šausmām atgūties ir vieglāk.
Ar dabasgāzes iegādi nākamajai apkures sezonai siltumuzņēmumiem pagaidām nesokas
Ar dabasgāzes iegādi nākamajai apkures sezonai siltumuzņēmumiem pagaidām nesokas
Klausot Ekonomikas ministrijas ieteikumiem, vairāki siltumuzņēmumi šobrīd meklē dabasgāzi nākamajai apkures sezonai. “Daugavpils siltumtīklu” veiktā tirgus izpēte gan beigusies bez rezultātiem. Uzņēmumā pagaidām neredz iespēju līdz vasaras beigām noslēgt līgumu dabasgāzes piegādei ilgtermiņā. Tur un citos Latvijas siltumuzņēmumos gatavojas tam, ka, lai saražotu nepieciešamo siltumu, nāksies aizņemties vairākus miljonus eiro. 
No zvēresta uz apmācībām. Latgalē pieaug zemessargu rindas
No zvēresta uz apmācībām. Latgalē pieaug zemessargu rindas
Netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Šādi zvērot, par pilntiesīgiem zemessargiem šovasar kļūst tie, kuri, sākoties karam Ukrainā, secinājuši – jābūt gataviem nevis bēgt, bet aizstāvēties. Augustā jaunajiem zemessargiem Latgalē 21 dienas garumā paredzētas pirmās pamatīgās apmācības, taču jau šonedēļ poligonā “Meža Mackeviči” rosās tie, kam ražas laikā būs darāmi citi darbi. Kā apvienot pienākumus Zemessardzē ar ikdienas dzīvi?
Rēzeknē ar dabasgāzes iegādi nesteidzas
Rēzeknē ar dabasgāzes iegādi nesteidzas
Kopš apkures sezonas beigām dabasgāzes katlumājas Rēzeknē netiek darbinātas. Siltumražotājam līdz ar to nav jāpērk dārgā dabasgāze, taču pilsētas centra iedzīvotājiem jāiztiek bez karstā ūdens. “Rēzeknes siltumtīklos” skeptiski šobrīd vērtē iespējas jau vasarā noslēgt līgumus par dabasgāzes iegādi ilgtermiņā vai vismaz rudens mēnešiem.
Latvijas muita konstatē 780 sankciju pārkāpumus
Latvijas muita konstatē 780 sankciju pārkāpumus
Mēģinājumu skaits pārkāpt pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, šķērsojot Latvijas robežu, turpina pieaugt. Ja pirms divām nedēļām muita bija konstatējusi vairāk nekā 400 gadījumus, šobrīd to skaits jau teju dubultojies.
Novadu reformas neskartie Varakļāni – gada laikā bez būtiskām pārmaiņām
Novadu reformas neskartie Varakļāni – gada laikā bez būtiskām pārmaiņām
Tieši pirms gada stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma, Latvijas pašvaldību skaitam samazinoties par 75. Vien dažu pašvaldību robežas jau sākotnējais reformas plāns paredzēja atstāt nemainītas. Taču ir viens novads, kurš no reformas izspruka teju pēdējā brīdī. Kā tagad klājas iedzīvotāju skaita ziņā Latvijas mazākajai pašvaldībai?
Uz Latvijas robežām modernizēta auto un konteineru automātiskā atpazīšanas sistēma
Uz Latvijas robežām modernizēta auto un konteineru automātiskā atpazīšanas sistēma
Kamera pie kameras un asfaltā iebūvēti svari nepieciešami, lai veiktu vienu no pirmajām un svarīgākajām pārbaudēm uzreiz, kad robežu šķērso kāds transportlīdzeklis, – šīs iekārtas jeb transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma ieviesta pirms 14 gadiem, bet nu pabeigta tās modernizēšana un paplašināšana. Valsts ieņēmuma dienestā (VID) uzsvēra, ka sistēma palīdz ne tikai preču kontrabandas apkarošanai, bet arī pārrobežu noziedzības apkarošanai.
Pretēji konkursa rezultātam Cēsu, Siguldas un Limbažu pusē turpinās kursēt līdzšinējie starppilsētu...
Pretēji konkursa rezultātam Cēsu, Siguldas un Limbažu pusē turpinās kursēt līdzšinējie starppilsētu autobusi
Cēsu, Siguldas, Limbažu maršruta apgabalos pasažierus autobusos turpinās pārvadāt reģiona pašvaldību uzņēmums "CATA". Autotransporta direkcijai ar uzņēmumu pagarinot līgumu, jauno pasažieru pārvadājumu prasību ieviešanu tur atlika vēl vismaz uz gadu. Kāpēc konkursos uzvarējusī "Nordeka" pasažierus Rietumvidzemē nesāks pārvadāt, ne pašā uzņēmumā, ne Autotransporta direkcijā nekomentēja.
Sporta skolā Daugavpilī gandrīz pusei treneru - nepietiekamas latviešu valodas zināšanas
Sporta skolā Daugavpilī gandrīz pusei treneru - nepietiekamas latviešu valodas zināšanas
Daugavpils Individuālo sporta veidu skolā valsts valodas centra pārbaudē nepietiekamas latviešu valodas zināšanas bijušas 23 no 57 skolā strādājošajiem treneriem. Viņi sodīti administratīvi, bet atlaisti vai atstādināti viņi pagaidām nav. Tas ir neierasti liels valodas nezinātāju skaits vienā skolā, vērtē kontrolējošās iestādes. 
Latgalē mediji kāro gan pēc satura, gan valsts finansējuma
Latgalē mediji kāro gan pēc satura, gan valsts finansējuma
Par sabiedrisko mediju veidotā satura izmantošanu reģionālajiem vai vietējiem komercmedijiem Latgalē interese ir, taču skaidras vīzijas, kā to darīt, nav. Mediji labprātāk gan paši veidotu saturu krievvalodīgajiem, taču nepietiekot finansējuma. Vai šādi tiks sasniegti līdzšinējie Krievijas propagandas satura patērētāji, gan pārliecības Latgalē nav.
Dejotāji Alūksnē nosvin deju svētku lieluzveduma «Mūžīgais dzinējs» ieskaņas koncertu
Dejotāji Alūksnē nosvin deju svētku lieluzveduma «Mūžīgais dzinējs» ieskaņas koncertu
Vēlme dejot nekur nav pazudusi. To XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" ieskaņas koncertā Alūksnes pilssalas estrādē apliecināja 26 deju kolektīvi. Nākamo deju svētku repertuāra īstenošanai pēc gada gan priekšā vēl daudz izaicinājumu, taču kolektīvu sasniegtais, mobilizējoties ieskaņas koncertam, svētku organizatoros vieš pārliecību – deju soļi piemirsušies nav. 
«Paradīzes» atgriešanās Daugavpilī – aizvadīta pirmizrāde kopdarbam ar Raimondu Paulu
«Paradīzes» atgriešanās Daugavpilī – aizvadīta pirmizrāde kopdarbam ar Raimondu Paulu
Pretendējot uz Daugavpils pilsētas svētku kulminācijas notikumu, pirmizrādi Daugavpils teātrī piedzīvojusi izrāde "Paradīze". Krāšņais mūzikls "Dāmu paradīze" savulaik Daugavpils teātrim palīdzēja pārvarēt grūtības, taču šoreiz iestudēta cita tā interpretācija. Savukārt aktieri uzsver – izrādes galvenā pievienotā vērtībā ir un paliek Raimonda Paula komponētā mūzika.
Rēzeknes rekreācijas centra būvniecība sadārdzinājuma dēļ apstājusies
Rēzeknes rekreācijas centra būvniecība sadārdzinājuma dēļ apstājusies
Būvniecības sadārdzinājuma dēļ Rēzeknes dome apsver lauzt līgumu ar būvfirmu "Arčers" 8 miljonu eiro vērtajā rekreācijas centra projektā. Topošajai ēkai Kovšu ezera krastā pirms mēneša nosvinēti spāru svētki, bet īsi pēc tiem darbi apstājušies. Pašvaldība kopā ar būvnieku skeptiski vērtē iespējas pierādīt izmaksu pieaugumu, nelaužot līgumu, tāpēc klusums objektā visdrīzāk ieilgs uz vairākiem mēnešiem.
«Brauca arī tie, kas slēpās teātrī Mariupolē» – Latvijā ierodas arvien vairāk caur Krieviju bēgošo u...
«Brauca arī tie, kas slēpās teātrī Mariupolē» – Latvijā ierodas arvien vairāk caur Krieviju bēgošo ukraiņu
Alūksne kļuvusi par pieturas punktu simtiem Ukrainas bēgļu, kas Latvijā nokļūst pēc nomaļa robežkontroles punkta šķērsošanas Dienvidaustrumigaunijā. Tiem, kas no kara šausmām bēg bez sava privātā auto, palīdz brīvprātīgie. Viņi stāstīja: ceļu no Ukrainas caur Krieviju un tālāk caur Igauniju un Latviju uz Rietumeiropu sāk izmantot aizvien vairāk bēgļu. 
No vidusskolas eksāmeniem atbrīvoti 10% skolēnu (precizēts)
(papildināts)
No vidusskolas eksāmeniem atbrīvoti 10% skolēnu (precizēts) (papildināts)
Pilnā jaudā vidusskolēniem turpinās eksāmenu laiks. Lai gan trīs obligātie eksāmeni – svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā – ir aiz muguras, priekšā vēl izvēles eksāmeni, piemēram, ekonomikā, vēsturē un vēl citos mācību priekšmetos. Par eksāmenu norisi un centralizēto pārbaudes darbu rezultātiem ziņās stāstām katru gadu, taču retāk runāts par to, cik daudzi vidējās izglītības ieguvēji saņem atbrīvojumus no centralizētajiem eksāmeniem un kādi tam ir iemesli? 
Terehovas robežpunktu ik dienu šķērso 300–500 Ukrainas bēgļu
Terehovas robežpunktu ik dienu šķērso 300–500 Ukrainas bēgļu
Terehovas robežkontroles punktam ik dienu cauri iziet 300–500 Ukrainas bēgļu. Daudzus doties tālāk steidzina plāni, bet tiem, kam tādu nav, jāpaļaujas uz Latvijas iestāžu un pašvaldības palīdzību. Pēc karā pārdzīvotajām šausmām mājās un nogurdinošā ceļa cauri ienaidnieka teritorijai ukraiņi Latvijas pierobežā vaicā pēc divām lietām – naktsmājām un transporta, kā līdz tām nokļūt.
Slāvu kultūras dienu rīkotāji: Ar Krieviju sevi nesaistām
Slāvu kultūras dienu rīkotāji: Ar Krieviju sevi nesaistām
Šonedēļ Daugavpilī norit Slāvu kultūras dienas. Tas ir pašvaldības iestādes ikgadēji rīkots pasākums, kam, kā apgalvo organizatore, Krievijas tieša atbalsta vai līdzdalības šogad nav. Ukraiņu kolektīvi uz vienas skatuves kopā ar krieviem šogad gan nekāpj. Kāpēc?
Latvijā neatzīst Doneckas «tautas republikā» iegūtu medmāsas diplomu
Latvijā neatzīst Doneckas «tautas republikā» iegūtu medmāsas diplomu
Ar atteikumu ļaut strādāt vēl nesen apgūtajā profesijā medicīnā saskārusies kāda ukrainiete, kas ar ģimeni sāk jaunu dzīvi Latvijā, Sēlijā. Ģimene ir no Ukrainas teritorijas, kas bija Krievijas kontrolē vēl pirms 24. februāra. Atbildīgās iestādes Latvijā skaidroja – šos diplomus nav atzinusi Ukraina, tādēļ arī Latvija tos neatzīst.
Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija
Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija
Noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija. Tā kā jaunajos kontroles paviljonos muitnieki strādās plecu pie pleca ar robežsargiem, tam jāsamazina korupcijas riski. Bezvīzu režīmam turpinoties, pasažieru plūsma uz Baltkrieviju nerimst. Un darba, pārbaudot un informējot, ka sankcijas attiecas arī uz fiziskām personām, uz robežas ir daudz.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd