Gan "GPN Data Latvia", gan tās mātesuzņēmums Polijā "GPN Data Europe" norobežojas no krimināllietas, kurā par aizdomās turēto atzīts bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis. "GPN Data Latvia" arī vērsās tiesībsargājošās iestādēs saistībā ar darbinieka iespējamu prettiesisku rīcību, informēja uzņēmumā.
Valsts policijas izmeklētajā lietā aizturēti ne vien bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis un advokāte Ieva Ramiņa, bet arī kādreizējais KNAB operatīvais darbinieks Andrejs Vasiļevičs. Viņa nākamā darbavieta bija poļu īpašniekiem piederošā maksājumu iestādē “GPN Data Latvia”. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka tieši uz šo firmu ved pēdas policijas izmeklētajā lietā. Turklāt iesaistīto personu loks varētu būt plašāks, jo policijas minētais naudas atmazgāšanas pants nav inkriminēts nevienam no trim aizturētajiem.
Naudas izmaksa “ABLV” bankas klientiem kavējas, jo iesaistītie nav vienojušies, cik dziļi pētīt bankas vēsturi, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”. Ministru prezidents licis vienošanos panākt līdz trešdienai.
Administratīvi teritoriālā reforma varētu izmaksāt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” pieļāva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”).
Kārtu pa kārtai Latvijas Universitāte attīsta savu jauno, moderno infrastruktūru Torņakalnā. Vispirms top ēkas, kur atrodas universitātes fakultātes un zinātniskie institūti. Nākotnē plānotajā trešajā posmā iecerētas vairākas ēkas, kurās varētu atrasties viesnīca, sporta komplekss un poliklīnika.
KNAB veiktā kratīšana Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) darba kabinetā un mājās šonedēļ ar jaunu sparu lika uzvirmot “Rīgas satiksmes” skandālam. Tas notiek laikā, kad “Rīgas satiksme” mēģina piedzīt līgumsodus par nepiegādātajiem transportlīdzekļiem no korupcijas lietā ierautajiem Čehijas un Polijas uzņēmumiem, bet dome uzsākusi “Rīgas satiksmes” jaunās vadības meklēšanas procesu. Turklāt pirms nedēļas “Škoda Transportation” augsta līmeņa vadības pārstāvji tika uzņemti vizītē Ušakova kabinetā, kurā “Rīgas satiksmes” valde piedalīties atteicās, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Pirms pirmā lēmuma “Juraša lietā”, ar kuru bija nolemts izbeigt krimināllietu par valsts noslēpuma izpaušanu pret Juri Jurašu, pie lietas uzraugošā prokurora Aivja Zalužinska ir viesojies prokurora sens studiju biedrs un Juraša tuvs kolēģis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Andžejs Kļaviņš, ziņo LTV raidījums “De facto”. Kļaviņš gan neesot devis nekādus padomus “Juraša lietas” sakarā, apgalvo prokurors.
Aizgājusī Māra Kučinska (ZZS) valdība nav piekritusi "Radio SWH" pārdošanas darījumam. Radio gribējis pirkt ar advokātu no Šveices Rūdolfi Meroni saistīts uzņēmums, taču nacionālās drošības interesēs darījums apturēts, šovakar ziņo LTV raidījums "de facto".
Sabiedriskās organizācijas “Lāčplēsis” piešķirtās “goda zīmes”, ko saņēmuši daudzi politiķi, ir nopērkamas, noskaidroja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto”. Raidījuma rīcībā ir nonācis slepeni tapis ieraksts, kas apliecina - goda zīmi var vienkārši nopirkt.
Divu Latvijas Televīzijas valdes locekļu atbrīvošana no amata aizvadītā gada īsākajā darba nedēļā, argumentāciju izklāstot uz divām lapām, izsauca daudz jautājumu gan no sabiedrības, gan amatpersonu un paša sabiedriskā medija darbinieku puses. Taču centieni spert šo šķietami sasteigto soli patiesībā bijuši jau krietni senāk. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji apliecina, ka aizvadītā gada pavasarī meklēts, kas varētu stāties Sergeja Ņesterova vietā Latvijas Televīzijas valdē.
Pirms dažiem gadiem skandālu izraisīja kādreizējā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja, tagad Saeimas deputāta Jura Juraša paziņojums, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis saistībā ar “Latvijas dzelzceļa” korupcijas lietu, konkrētāk – par palīdzību Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim tikt pie maigāka soda. Jurašs arī apgalvoja, ka iepriekšējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks ignorējis viņa ziņojumu par notikušo. Pusotru gadu vēlāk kriminālprocess tomēr sākts, taču pērnruden lieta izbeigta.
Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka viņa valdībai ir "ļoti liels potenciāls", jo tajā ir līdzsvars starp pieredzējušiem politiķiem un jaunpienācējiem ar degsmi. Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" noskaidroja, ka ministru atlase partijās organizēta dažādi. Kandidāti gan pieteikušies paši, gan izraudzīti no partiju vadības puses.
“Rīgas satiksmes” krimināllieta pamatīgi satricinājusi Rīgas domi. Ilggadējā vicemēra Andra Amerika atkāpšanās no amata, politiķu un juristu diskusijas par iespējamo Rīgas domes atlaišanu, arī bažas par “Rīgas satiksmes” finanšu situāciju un projektu nākotni.
Policija veikusi izmeklēšanu par Eiropas fondu apmaksātu projektu īstenošanu Agroresursu un ekonomikas institūtā, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Aizdomas bijušas par to, ka institūts pieņēmis un samaksājis pakalpojumu, kas konkrētajā brīdī nemaz netika sniegts.
Pavisam netālu no starptautiskās lidostas “Rīga” esošu ēku Mūkupurva ielā, kur agrāk atradās pludmales volejbola centrs “Brazīlija”, 2017.gada beigās iegādājās Krievijas militārās industrijas pārstāvis, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Bijušais satiksmes ministrs, tagad uzņēmējs Ainārs Šlesers neatklāj, vai Aldis Gobzems (KPV LV) ir viņa favorīts Ministru prezidenta amatam. Tomēr Šlesers cer, ka Gobzems ieklausīsies speciālistos jautājumā par dzelzceļa elektrifikācijas projektu, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Nespēja vienoties par jauno valdību likusi ķerties pie mehānisma, kas Latvijā nav darbināts vairāk nekā desmit gadus. Nākamo gadu sāksim ar pagaidu budžetu, kas nozīmē – valsts nefinansēs nekādas jaunas iniciatīvas un dzīvos tā, kā to paredz aizejošā gada budžets. Lai izvairītos no situācijas, ka janvārī daļai strādājošo, piemēram, samazinātos alga, jaunie deputāti šonedēļ steidza grozīt likumu, kas tomēr ļaus budžetu tērēt nedaudz brīvāk. Taču šis pagaidu risinājums, lai arī nepieciešams, var atspēlēties, jo nākamajai valdībai, visticamāk, gaidāmi smagi budžeta lēmumi, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Uzņēmumi, kuri bija saistīti ar sabrukušā “Maxima” veikala ēku Zolitūdē, savu saistību ar traģēdiju noliedz. Dažu firmu īpašnieki nodibināja jaunus uzņēmumus, būvnieki ieviesuši jaunus drošības standartus, bet lielveikalu tīkls “Maxima” atkal ir atgriezies pie peļņas.
Jau vairākus gadus ar "Latvijas balzama" īpašnieku, Krievijas miljardieri Juriju Šefleru saistītas firmas uzpērk īpašumus Gaiziņa apkaimē, Viešura kalna un Kaķīša jeb Viešura ezera krastos. Iepriekš viņa īpašumu apsaimniekotājs publiski apliecinājis, ka miljardierim ap ezeru ir jau vairāk nekā divsimt hektāru zemes, bet apkaimē - ap diviem tūkstošiem hektāru.
Vai deputātu kvotu atdzimšana? Aizejošā valdība pēdējās nedēļās pasteidzās pārdalīt valsts budžeta naudu, piešķirot to dažādiem projektiem: no autosporta sacīkšu licencēm līdz Aglonas svētceļnieku viesnīcas renovācijai. Gan premjers, gan finanšu ministre apgalvo, ka valdība rīkojusies atbildīgi, jo patiesībā tā atslogojusi nākamā gada budžetu, piešķirot naudu prioritārām lietām jau tagad.
Ģirts Majors, kurš ir apsūdzētais vienā no divām krimināllietām, saistītām ar Latvijas nepiedalīšanos "Expo 2015", savulaik izlietojis no Ekonomikas ministrijas saņemto avansu uzņēmuma parādu atdošanai. Tas izriet no viņam izvirzītās apsūdzības, šovakar ziņo LTV raidījums "De facto".
Latvijas dienesti uzņēmējam, kurš tirgojies ar Ziemeļkoreju, bija pievērsuši uzmanību vēl pirms ASV ziņojuma publicēšanas, ziņo LTV raidījums "De facto".
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjerministra kandidāta Jāņa Bordāna piedāvājums par nākamo valdību nevarot tikt īstenots. Šāda valdība būtu pārāk atkarīga no neprognozējamās "KPV LV" un arī atbildības jomu sadalījumā ir "absurdas lietas", atsaucoties uz sarunvedējiem no citām partijām, vēsta LTV raidījums "De facto".
Pazudušas mantas vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā: teltis, zābaki, formastērpi vai to daļas. Šādu ainu atklāja pērn veikta inventarizācija Jaunsardzes un informācijas centra vienībās. Saistībā ar notikušo policijā bija uzsākti arī divi kriminālprocesi, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
13.Saeimas vēlēšanu dienā noticis uzbrukums kādas valsts iestādes e-pastu serveriem, ziņo LTV raidījums "De facto". Par to raidījumu informējis "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns. Viņš gan atteicies atklāt konkrētās iestādes nosaukumu.
Socioloģiskās aptaujas rāda, ka ļoti daudzi vēlētāji vēl nezina, par ko balsot. Atkarībā no aptaujas veicēja - neizlēmušie ir ceturtā daļa vai trešdaļa. Nereti viņi svārstās starp divām trim partijām. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” aptaujāja vairākus cilvēkus, lai saprastu, kā izvēlēties.
Pēdējā laikā publiskajā telpā parādās aizvien vairāk aptauju, kas atklāj, par ko vēlētājs būtu gatavs balsot Saeimas vēlēšanās. Tās noder gan politiķiem, gan arī vēlētājiem, īpaši tiem, kuri mēģina saprast, kurām partijām ir cerības iekļūt Saeimā. Taču vēlētājam jābūt uzmanīgam tos lietojot. Turklāt arī jāņem vērā, ka tieši pēdējā nedēļa pirms vēlēšanām ir laiks, kad daudzi tikai noformulē savu gala izvēli.
Partiju piedāvājums augstākās izglītības jautājumu risināšanā nepiedāvā risinājumu aktuālajām problēmām, svētdien secināja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
Slēptā aģitācija un administratīvo resursu izmantošana – Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” apskatītie piemēri ļauj minēt, ka šie nelikumīgie paņēmieni joprojām ir visai populāri arī pirms 13.Saeimas vēlēšanām. Šoreiz paziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem ir diezgan viegli – to var izdarīt pat ar mobilo lietotni. Tomēr KNAB atzīst, ka pēc vēlēšanām vajadzētu domāt par stingrākiem ierobežojumiem, jo politiķi un to padomnieki ir visai radoši likumu apiešanā.
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, parlamentā, visticamāk, iekļūtu septiņas partijas. Šādu ainu atklāj partiju reitingi, ko laikā no 8.līdz 18.septembrim veica pētījumu centrs SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma. Lielākais atbalsts aizvien būtu partijai "Saskaņa" – 17,2 procenti, taču tā piedzīvojusi arī lielākās izmaiņas starp partijām ar mīnus 4,3 procentpunktiem.
