De Facto

23. decembra «De Facto»

De Facto

«Osinovska miljona» lieta izbeigta, neskaidrības paliek

Topošās valdības universālie kareivji un debitanti

Valdībā pulcē «universālos kareivjus» un debitantus

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka viņa valdībai ir "ļoti liels potenciāls", jo tajā ir līdzsvars starp pieredzējušiem politiķiem un jaunpienācējiem ar degsmi. Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" noskaidroja, ka ministru atlase partijās organizēta dažādi. Kandidāti gan pieteikušies paši, gan izraudzīti no partiju vadības puses.

Kā pa celmiem ar ministru atlasi gāja partijai “KPV LV”. Partijas līderi Artuss Kaimiņš un Aldis Gobzems pēdējā laikā lāga nesatiek. Un domstarpības līda ārpus partijas telpām, arī meklējot ministrus.

Uz posteņiem valdībā partijā “KPV LV” varēja pieteikties visi, kas vēlas.

Par ekonomikas ministru frakcija uzreiz izvēlējās deputātu Didzi Šmitu. Bet uz pārējiem amatiem pretendentu bija vairāk. Būt par iekšlietu ministru Krišjāņa Kariņa valdībā gribēja būt Gobzems, bet saņēma Kariņa “nē”. Kā nākamais ar lielāko atbalstu “KPV LV” frakcijā bija deputāts Aldis Blumbergs. Taču viņš no šīs iespējas atteicās.

Advokāts Blumbergs, kuram, kā var noprast, ir labas attiecības ar Kaimiņu, atsauca savu kandidatūru, lai neeskalētu konfliktu. Un par iekšlietu ministru partija izvirzīja trešo - advokātu Sandi Ģirģenu. To apstiprina arī Kaimiņa teiktais: "Blumberga kungs atteicās tādā ziņā, ka viņš jau gribēja, lai nav kaut kādas iekšējās konkurences - “re, ka tu tagad būsi, es nebūšu”."

Kaimiņš uzskata, ka arī Ģirģens ir labs kandidāts. "Man ir 20 gadu pieredze tieslietu sistēmā, strādājot gan tiesā, gan advokatūrā, tāpēc tā bija loģiska izvēle mani virzīt par iekšlietu ministra kandidātu," uzskata Ģirģens.

Labklājības ministra amatam partija izvirzīja Ievu Krapāni, kuru atbalstīja puse frakcijas. Taču viņa šonedēļ negaidīti no pienākuma atteicās veselības stāvokļa dēļ.

Frakcijas sēdē par labklājības ministru pieteicās Kaimiņš. Tomēr pārējie nebija gatavi par viņu balsot. It kā taupot laiku. Tā vietā deputāti izvēlējās Ramonu Petraviču, kura jau iepriekš pretendēja uz ministres vietu. Petraviča bija saņēmusi sešas balsis "KPV LV" frakcijā, kurā kopā ir 16 deputāti.

Taču Petraviča bija starp tiem “KPV LV” deputātiem, kas sākotnēji bija pret iesaistīšanos Kariņa valdības izveidē. Savu atbalstu viņa negarantē arī tagad, kad nominēta par ministri. "Protams, valdība mums ir vajadzīga, bet prioritāri mums jāskatās, vai varēsim īstenot tos darbus, ko esam solījuši vēlētājiem, jo es gribu saviem vēlētājiem paskatīties acīs arī pēc četriem gadiem," saka Petraviča.

Bez “KPV LV” ministri-debitanti atrodami arī “jauno konservatīvo” piedāvājumā.

Satiksmes ministrs būs deputāts Tālis Linkaits, izglītības ministre būs deputāte Ilga Šuplinska. Partijā izlemts, ka tieslietu ministra amatā atgriezīsies Jānis Bordāns, kuram neizdevās pašam kļūt par premjeru. Bordāns atklāj, ka apspriesta arī iespēja par tieslietu ministri virzīt Jutu Strīķi, bet partija nolēmusi pieteikt Bordānu.

Pie jaunajiem ministriem var pieskaitīt arī topošo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci,

lai gan viņam ir pieredze vadot ministriju kā ierēdnim.

Pūce pārstāv trīs partiju apvienību “Attīstībai/Par!”. Starp divām lielākajām partijām ievērota paritāte – "Latvijas attīstībai" pārstāv Pūce, "Kustību par" pārstāv Ilze Viņķele kā veselības ministre, bet Artis Pabriks, kurš nepieder nevienai apvienības partijai, atgriezīsies aizsardzības ministra krēslā.

Apvienība izvēlējusies virzīt Viņķeli, neraugoties uz to, ka viņa Saeimas vēlēšanās svītrota tik aktīvi, ka no 1.vietas sarakstā nokrita līdz pēdējai. "Man ir daudz strīpojumu un gandrīz tik pat daudz plusu, bet to plusu daļu medijos parasti aizmirst pieminēt," pauž Viņķele. Viņa apzinās, ka ir pretrunīgi vērtēta, taču gatava apliecināt, ka viņas darbi būs skaļāki par dažiem viņas izteikumiem.

Nacionālās apvienības (NA) valde nolēmusi Kultūras ministrijas vadību atkal uzticēt Dacei Melbārdei, savukārt Zemkopības ministrijas – Kasparam Gerhardam, kuram šī būs ceturtā ministrija. Viņš nekandidēja Saeimas vēlēšanās, bet izskatās, ka ir neaizvietojams kā ministrs.

Uz jautājumu, kādēļ vēlas būt zemkopības ministrs, Gerhards atbild, ka NA vēlējās atbildību pār citām jomām,

taču piedāvājums ir tieši šāds. "Mūsu prioritāte ir izveidot valdību, kas varētu strādāt," saka Gerhards.

Topošais premjers, “Jaunās Vienotības” virzītais Kariņš, no sava politiskā spēka paņēmis pieredzējušus ministrus – Edgaru Rinkēviču ārlietās un Jāni Reiru finansēs. "Ja es būšu jauns un nepieredzējis šajā postenī, man ir ļoti no svara, ka no manas partijas man blakus būtu divi ar pieredzi," izvēli skaidro Kariņš.

Kariņš uzskata, ka Rinkēvičs ir gadiem veiksmīgi vadījis ārlietu sektoru, savukārt "Reira kungs laikam no visiem Saeimas deputātiem ir viskvalificētākais" būt par finanšu ministru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti