De Facto

Patiesā labuma guvēji nav uzrādīti vairākiem tūkstošiem firmu

De Facto

Ieskats 24. februāra «De Facto» tematos

Vilnīša lietai saites ar Polijas firmai piederošu maksājumu iestādi

Vilnīša lieta: Aizturēts arī bijušais KNAB darbinieks - maksājumu iestādes jurists

Valsts policijas izmeklētajā lietā aizturēti ne vien bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis un advokāte Ieva Ramiņa, bet arī kādreizējais KNAB operatīvais darbinieks Andrejs Vasiļevičs. Viņa nākamā darbavieta bija poļu īpašniekiem piederošā maksājumu iestādē “GPN Data Latvia”. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka tieši uz šo firmu ved pēdas policijas izmeklētajā lietā. Turklāt iesaistīto personu loks varētu būt plašāks, jo policijas minētais naudas atmazgāšanas pants nav inkriminēts nevienam no trim aizturētajiem.

Normunds Vilnītis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vadīja no 2009. līdz 2011. gadam, kad pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītās komisijas konstatētajiem sistemātiskiem pārkāpumiem amatā Saeima nolēma viņu atlaist. Vēlāk viņš ieguva detektīva sertifikātu un mēdza sevi pieteikt kā uzņēmumu iekšējās drošības konsultants. Vilnītis arī kandidēja dažādās vēlēšanās – gan mērķēja uz Saeimu, gan plānoja kļūt par Rīgas mēru, tomēr politiķa karjera viņam neizdevās. Ja policijas sāktā lieta nonāks līdz prokuratūrai, Vilnītim būs jāaizmirst arī detektīvdarbība – apsūdzētām personām tā ir liegta.

Valsts policijas sniegtā informācija par lietu ir lakoniska - svētdien, 3. februārī, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas aizturēja trīs personas aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un iespējamu citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas tiks skaidrots pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Neviena no 1973., 1960. un 1985. gadā dzimušajām personām neesot valsts amatpersona.

Par ko aizdomās tiek turēts 1973. gadā dzimušais Vilnītis, ne viņš, ne viņa advokāte neatklāj.

Tomēr saistību ar policijas minēto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pantu Vilnīša aizstāvība noraida. Tāpat ir ar 1960. gadā dzimušo Ievu Ramiņu, advokātu biroja “Ramiņa un partneri” vadītāju un maksātnespējas administratori. Naudas atmazgāšanas pants Ramiņai inkriminēts neesot, bet vairāk komentēt viņai nav ļauts.

Arī trešajam, 1985. gadā dzimušajam, aizdomās turētajam nav inkriminēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, noskaidroja “De facto”. Raidījumam zināms, ka tas ir Andrejs Vasiļevičs. 2008. gada oktobrī viņš un Normunda Vilnīša firma “KKC Biznesa centrs” bija starp SIA “Financial Security Group” dibinātājiem. Vēlāk Vasiļevičs sāka strādāt KNAB par operatīvo darbinieku, piedalījies arī skaļu lietu izmeklēšanā. Starp tām ir, piemēram, “Latvijas dzelzceļa” bijušā prezidenta Uģa Magoņa lieta. Pirms dažiem gadiem Vasiļevičs no darba KNAB aizgāja un kļuva par juristu SIA “GPN Data Latvia”, kas ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) reģistrēta maksājumu iestāde.

Sazināties ar Vasiļeviču “De facto” neizdevās. Runāt par viņu negribēja arī Normunds Vilnītis. Sazvanīts un vaicāts par pazīšanos ar Vasiļeviču, Vilnītis aicināja jautājumus uzdot viņa advokātei Allai Ignatjevai: “Viņa, cik varēs, tik teiks un, ko nevarēs, to droši vien neteiks.”

Komentēt faktu, ka aizturēti divi bijušie KNAB darbinieki un zvērināta advokāte, atsakās arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins: “Procesa virzītājs mani nav pilnvarojis izpaust jebkādu informāciju, līdz ar to es atturēšos par to, kas tie tādi par aizturētajiem cilvēkiem un kādās profesijās viņi ir strādājuši.”

Lai gan aizturēšanas notika šī gada februāra sākumā, “De facto” zināms, ka kriminālprocess policijā uzsākts jau krietni senāk – pagājušā gada pavasarī.

Savukārt policijas skaidri nenosauktie “citi iespējamie noziedzīgie nodarījumi”, visticamāk, ir saistīti ar kukuļošanu. “De facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka lietā figurē Andreja Vasiļeviča darbavietas “GPN Data Latvia” nosaukums.

Uzņēmums maksājumu iestāžu reģistrā ierakstīts 2011. gada nogalē, kad tas vēl saucās “ITRANSFERS”. 2016. gada sākumā uzņēmumu nopirka Polijas kompānija “GPN Data Europe”, kuras īpašnieks ir šobrīd Kubā dzīvojošs Polijas pilsonis Mareks Sala. Viņš kļuva arī par “GPN Data Latvia” valdes priekšsēdētāju.

2016. gadā “GPN Data” grupas birojiem Polijā, Maurīcijā, Gruzijā un Horvātijā pievienojās Rīga. Kompānija izvērsa aktīvu publicitātes kampaņu – piedalījās dažādās izstādēs, reklāmrakstos glancētos žurnālos firmas vadība stāstīja par to, ka piedāvā unikālu e-komercijas maksājumu sistēmu.

Solis augstāk būtu “GPN Data Latvia” pārtapšana no reģistrētas maksājumu iestādes par licencētu maksājumu iestādi. Lai no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) saņemtu šādu licenci, jāiegulda pamatīgs darbs: jāiesniedz iespaidīga dokumentu pakete; jānodrošina sākotnējais kapitāls - atkarībā no iecerētā pakalpojumu klāsta, tas var sasniegt 125 tūkstošus eiro, un jāizpilda prasība, ka firmas īpašnieki un valdes locekļi ir ar nevainojamu reputāciju.

Kuluāros izskan, ka policijas sāktās lietas pamatā ir “GPN Data Latvia” vēlme iegūt šādu licenci. Versijas par to, kas noticis pēc tam, atšķiras. Vai kompānija maksāja juristiem par palīdzību sagatavot nepieciešamos dokumentus? Vai kāds poļu īpašniekiem licis noprast, ka būs jāmaksā kukulis – visticamāk, ar vairākām nullēm rakstāms skaitlis? Ja starpnieki naudu saņēma, kas ar to notika – vai tā paņemta sev vai arī patiešām nesta uz FKTK? Un vai tur šis piedāvājums tika atraidīts? Uz šiem jautājumiem pārliecinošas atbildes pagaidām nav zināmas – skaidrs ir vien tas, ka “GPN Data Latvia” vēl līdz šim licenci nav saņēmusi.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš apgalvo, ka par Vilnīša aizturēšanas saikni ar iespējamu kukuļa piedāvājumu komisijas pārstāvjiem viņam esot pirmā dzirdēšana.

Tāpēc bažu par to, ka kāds no kolēģiem varētu būt negodprātīgs, Putniņam neesot. “Nu līdz šim man nav absolūti nekāda pamata kādam neuzticēties. Ja man būtu kaut mazākā neuzticības ēna, tad es noteikti jau būtu rīkojies. Pašreiz manā rīcībā vienkārši nav nekādu ne faktu, ne arī pamats uzskatīt, ka kāds būtu vainojams pie kādām tādām nesmukām lietām,” saka Putniņš.

Par to, ka Ramiņas birojam ir bijusi saistība ar “GPN Data Latvia”, gan ir zināms pilnīgi noteikti. Pērn, kad uzņēmumam maksātnespēju pieteica tā pēdējā biroja telpu iznomātāja SIA “Ostas skati”, kā administratora pretendents tika izvēlēts Jānis Pušpurs. Viņš pilda arī advokātes Ramiņas palīga pienākumus. Pušpurs skaidro, ka interešu konflikta dēļ no “GPN Data Latvia” administrēšanas atteicies. Noprotams, ka interešu konflikts bijis saistīts ar advokāta darbību, tomēr atklāt, ko īsti Ramiņas birojs firmai palīdzējis, Pušpuram liedzot likums.

Ar pašiem “GPN Data Latvia” sazināties nebija iespējams. Lai gan parāds “Ostas skatiem” tika nomaksāts, tā izvairoties no maksātnespējas, biroja Rīgā viņiem vairs nav. Publiski norādītais kontakttālrunis bija izslēgts, bet juristi, kas savulaik pārstāvēja “GPN Data Latvia” gan Uzņēmumu reģistrā, gan tiesā, ar firmu vairs nesadarbojas.

Šobrīd Latvijā ir vien trīs licencētas maksājumu iestādes. Licences kārtošana prasa specifiskas zināšanas, un nav dzirdēts, ka Normundam Vilnītim šāda pieredze būtu. Arī advokāte Ramiņa ir publiski komentējusi maksātnespējas jomu un mediācijas procesa piemērošanu konfliktu risināšanā, taču ne finanšu pakalpojumu sfēru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt