De Facto

Trešdaļa vēlētāju vēl domā, par ko balsot

De Facto

Risinājumu krīzei augstākajā izglītībā parijām nav

Kā atrast partiju?

Personas, programma, reitings vai nauda? Kā atrast partiju savai balsij

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka ļoti daudzi vēlētāji vēl nezina, par ko balsot. Atkarībā no aptaujas veicēja - neizlēmušie ir ceturtā daļa vai trešdaļa. Nereti viņi svārstās starp divām trim partijām. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” aptaujāja vairākus cilvēkus, lai saprastu, kā izvēlēties.

Kritērijs: Personas

Vairums “De facto” aptaujāto kā noteicošo kritēriju, pēc kā izvēlas partiju, minēja pazīstamas personas. Ne tikai zināmas sejas, bet darbos sevi apliecinājušas. Un ne obligāti politikā. Tieši tā kandidātus, par ko balsot, izvēlas arī galvenais vēlēšanu organizators – Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.   

“Manā skatījumā, ja es kādu kandidātu nepazīstu, ja nevaru saprast, vai man jāsvītro vai man jāliek pluss.. ja “iegūgūglēju” un neko nevaru atrast, ja viņš nav parādījies, ne ar ko labu un ne ar ko sliktu, tad diez vai es par šādu personu balsoju,” saka Cimdars.

Politikā kā jebkurā darbā ir sava specifika un vēlētājiem būtu jāpārdomā, vai nepieredzējuši politiķi tiks ar jaunajiem pienākumiem galā. 

“Ir būtiski, lai cilvēki apzinās, ka ar tiem cilvēkiem, kas tiks ievēlēti nākamajā sestdienā, mums būs jādzīvo. Ja jūs izvēlēsieties pilnīgi nepazīstamus cilvēkus tāpēc, ka jums liekas, ka viņi pārstāv jums tuvas vērtības, uzdodiet jautājumu, vai jūs gribat, lai viņi uz jums mācās,” uzsver Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs. Viņš atzīmē, ka neapšaubāmi daudzi jaunie ienāk ar labiem nodomiem, bet cita lieta, ka viņi tikai pēc četriem sapratīs, kur ir nokļuvuši. 

Tomēr ne vienmēr izvēli par vienu vai otru kandidātu vada racionāli apsvērumi. Lielā mērā tas ir uzticēšanās jautājums. Ījabs iesaka sev pavaicāt – vai es no šī cilvēka pirktu lietotu automašīnu?

Kritērijs: Programmas

CVK mājaslapā zem kandidātu sarakstiem publicētas arī partiju saīsinātās programmas. Tas ir labs sākums favorītu saraksta izveidošanai. Taču ir arī politiskās debates un partiju pielaikošanas rīki internetā. 

Eksperti atzīmē, ka slazdi, kuros nevajadzētu iekrist, ir sekošana īstermiņa risinājumiem. Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers arī mudina izskaitļot varbūtību, ar kādu partija, nonākot pie varas, spētu savu programmu izpildīt.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs aicina nebalsot par populistiem:Ir ļoti viegli partijai iet ar skaļiem lozungiem, kam daudzi var piekrist, bet apakšā nekā nav. Un to mēs redzam arī “Brexit” situācijā – ir tie, kas aģitē, ka Eiropas Savienību mums nevajag, bet, kad ir jātiek galā ar šo situāciju, visi no skatuves pazūd.”

Peļama nav doma izvēlēties partiju kādas vienas idejas vārdā. Vai tā būtu pašvaldību skaita samazināšana, marihuānas legalizācija vai uzņēmumu nacionalizācija. Tomēr arī atsevišķas idejas nevajadzētu skatīties atrauti no citām.

Kritērijs: Reitings

Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis iedzīvotājus nesadalīt savas balsis pa mazajām partijām, kas Saeimā netiks. Arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vairākkārt mācījusi nebalsot par sīkpartijām. Viedoklis, kas bieži izskan, ka tādas balsis aiziet lielajiem sarakstiem.

Saraksti, kas neiegūst vismaz 5% balsu, netiek pārdalīti kādai partijai par labu. Šie saraksti nepiedalās vietu sadalē Saeimā. Taču partijas, kas iegūst 2% atbalstu, saņem ikgadēju valsts finansējumu - 71 centu par katru balsi. Jāatzīst, ar to vien partijai iztikt grūti. Tādēļ, ja kāda mazā partija simpatizē, jāpadomā, vai lielāka palīdzībai tai nebūtu kaut neliels ziedojums.

Taču šajās vēlēšanās mulsinoši daudz partiju stāv uz iekļūšanas-izkrišanas robežas. 

“Šobrīd pateikt, kas droši tiks un kas netiks, ir grūti. Ja jūtat vēlmi un līdzīgas vērtības, nevajag baidīties par kādu balsot, jo to, kurš tiks ievēlēts, izlemsim mēs paši,” saka Ījabs. 

Kritērijs: Nauda

Reti kurai partijai pamata ziedojumu daļu veido daudzi ziedotāji, kas sametušies pa mazām summām. Redzamākajām partijām prāvākie ienākumi tomēr ir no lielākiem sponsoriem. Vai nepatika pret kādu ziedotāju būtu pamatots iemesls par partiju nebalsot?

“Ja man ir pārliecība, ka ir kādas slēptas intereses, tas ir pamats nebalsot,” saka Grafs. 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā ir pieejams saraksts ar partiju ziedotājiem, kuru var izstudēt, ja šis aspekts ir svarīgs. Taču arī pašu kandidātu finanses, kas daļēji redzamas vēlēšanu lapā, nav mazāk svarīgas.

“Es negribētu neko cilvēciski pārmest kandidātiem, kuriem ir ap miljonu - drusku vairāk vai mazāk - tā parādu summa, bet iekrājumi ir pusotrs tūkstotis labākajā gadījumā, es savu kārti visdrīzāk neliktu uz tādiem deputāta kandidātiem,” teic Austers. 

Tiem, kas nav izlēmuši, par ko balsot, ir vēl nedēļa laika izšķirties. Vēlēšanu sekas būs jūtamas visiem un ne tikai četru gadu gadu garumā.

“Sūdzēties par kandidātu trūkumu nav pamata,” uzskata Cimdars. Viņš min, ka pieteikušies vairāk nekā 14 kandidātu uz vienu vietu. “No 1461 kandidāta pilnīgi droši var atrast vismaz vienu, kura vērtības ir līdzīgas,” secina Cimdars. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti