Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par normām, kas liedz karavīram darboties politiskās partijās. Šobrīd šāds aizliegums ir spēkā ne vien Latvijā, bet arī lielā skaitā Eiropas Savienības valstu. Pieteikumu tiesai iesniedzis viens no Alda Gobzema vadītās partijas “Likums un kārtība” dibinātājiem, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Autora ziņas
Krievijas tā saukto interneta jokdaru tikšanās ar vairāku valstu deputātiem, izliekoties par Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija sabiedroto Leonīdu Volkovu, varētu būt notikusi izmantojot video viltošanas paņēmienu, ko angliski sauc “deepfake” jeb dziļviltojums. Taču otra iespēja ir daudz primitīvāka – vienam no viltvāržiem pārgrimējoties par Volkovu, šovakar ziņoja LTV raidījums “De facto”.
Otrs lielākais Latvijas novads pēc iedzīvotāju skaita būs Valmieras novads, kurā apvienota Valmieras valstspilsēta un septiņi līdzšinējie novadi. Te uz varu pretendē deviņi politiskie spēki – gan Valmieras pilsētā ilgstoši valdījusī reģionālā partija "Valmierai un Vidzemei", kuras sarakstā startē arī vairāki novadu vadītāji, gan nacionālās partijas. Vairākas no tām jau noskaņojušās sadarboties ar tagadējo Valmieras mēru Jāni Baiku, savukārt citas, galvenokārt "zaļzemnieki", ir noskaņotas kareivīgāk, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Grūtāk, nekā bija plānots, cauri Saeimai virzās grozījumi netīrās naudas apkarošanas likumā. Atbildīgā komisija pēdējās nedēļās ar brīžiem sakāpinātām emocijām skatījusi deputāta Gata Eglīša (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) sagatavotos priekšlikumus, kas izsaukuši lielu pretestību no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID), vēsta LTV raidījums "De facto".
To, ka Covid-19 krīzē nopietni iedragāta bērnu un jauniešu psihiskā veselība, apliecina daudzi – sākot no uzticības tālruņu uzturētājiem un beidzot ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu. Tur psihiatrijas klīnikas stacionārā agrāk neatliekamā kārtā bija stacionēti trešā daļa pacientu, pārējie plānveida, taču nu jau neatliekamo ir vairāk nekā puse, noskaidrojis LTV raidījums "De facto".
Latvija šobrīd veic saskaņošanas procedūru, lai tiktu pie vairāk nekā pusotra miljarda eiro no Eiropas Komisijas (EK) Atveseļošanas plāna naudas. Šajos tēriņos uzsvars jāliek pārejai uz zaļu un digitālu ekonomiku, kā arī jāmazina Covid-19 izraisītās krīzes sociālā un ekonomiskā ietekme. Taču Latvijai saskaņošanas process nav bijis sekmīgs un lielākā daļa no Latvijas piedāvājuma, kam tērēt naudu, tika izbrāķēta.
Jaunās pret vakcīnām mazāk jutīgās Covid-19 mutācijas visā pasaulē vēlreiz liek pārskatīt gan drošības pasākumus, gan to, kā, šādiem variantiem vairāk izplatoties, mainīsies vakcinācijas principi, jo vakcīnas būs jāpārveido. Arī Latvijai šis jautājums ir kļuvis aktuālāks, jo no vakcīnām izvairīgākais Dienvidāfrikas paveids, kas konstatēts jau 20 valstīs, cirkulē arī pie mums. Tomēr pagaidām ir pārāk liela neskaidrība, kā pie šīm uzlabotajām vakcīnām tiksim, ja tādas tiks apstiprinātas, un kas notiks ar līdzšinējo vakcīnu krājumiem, ja uz to brīdi tādi būs izveidojušies.
Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā vairākkārt locīts prokurora Ulda Cinkmaņa vārds. Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte lēmusi anulēt viņa bakalaura diplomu, saglabājot maģistra diplomu. Tāpat prokurors šonedēļ publiski atvainojies sabiedrībai par savu uzvedību Rēzeknes koncertzālē "Gors" pērn rudenī, kas tika nofilmēta un atspoguļota medijos. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" Cinkmanis solīja pārsūdzēt bakalaura grāda anulēšanu un norādīja, ka iesniegumus LU rakstījis bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kuram viņš savulaik uzrādījis apsūdzību. Tikmēr Sprūds apgalvoja – neesot svarīgi, kurš tieši norādījis uz plaģiātu, un pauda sašutumu, ka Cinkmanis ir saglabājis maģistra grādu un līdz ar to arī prokurora amatu.
Apsūdzības lietā par digitālās televīzijas ieviešanu bijušajiem politiķiem, tagad biznesa partneriem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram izvirzītas 12 gadus pēc notikumiem. Prokurors ilgo izmeklēšanu skaidro ar vairākkārtēju izmeklētāju nomaiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un lielāku koncentrēšanos uz tā saukto oligarhu lietu, kas beidzās bez apsūdzībām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Turpinās pašvaldības īres dzīvokļu piešķiršana rīdziniekiem ārpus Rīgas, tādējādi padarot viņus par citas pašvaldības iedzīvotājiem. Par šādu praksi, kas aizsākās pirms vairāk nekā 10 gadiem, marta vidū ziņoja Valsts kontrole revīzijā par Rīgas pašvaldības nekustamo īpašumu saimniecību. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka tas notiek joprojām. Šie dzīvokļi piešķirti arī pēdējos gados, tostarp – šogad.
Šonedēļ sākās sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām, kurās tiks vēlētas domes sešās valstspilsētās un 35 novados. Vēlēšanas un process, kas sekos pēc tam, būs pārbaudījums ne vien administratīvi teritoriālajai reformai, bet arī partijām, jo vēlētāju apvienības kandidātus pieteikt vairs nevar. Vieni politiskie spēki vēlēšanās mēģinās nodemonstrēt, ka joprojām ir spēcīgi reģionos, citi – apliecināt, ka nav tikai Rīgas partija.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD), kas apsaimnieko vairāk nekā trešo daļu no vienu miljardu eiro lielā galvaspilsētas budžeta, nupat ir ticis pie jauna Finanšu pārvaldes priekšnieka. Konkursā, uz kuru varēja pieteikties desmit dienas, par jauno finansistu departaments izvēlējās Māri Skujiņu, kurš pirms trīs gadiem pēc uzvaras citā konkursā tā arī nekļuva par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Kārtējā naudas izlietojuma skandālā ierauta valdībā ietilpstošā partija "Par cilvēcīgu Latviju" (PCL), kas labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu "KPV LV". Par partiju, kas saņem valsts finansējumu, pērn pēc Rīgas domes vēlēšanām izskanēja informācija, ka dārgo priekšvēlēšanu kampaņu tai veidojis ēdināšanas uzņēmums. Tagad Valsts policija izmeklē, vai partija nav maksājusi par vēl nesniegtiem pakalpojumiem vienam no partijas biedriem.
Aizvadītā gada beigās un šā gada sākumā e-veselībai atkal bija uzliesmojušas hroniskās kaites, nokaitinot savus lietotājus. Tai pašā laikā, vakcinācijai uzņemot aizvien lielākus apgriezienus, lielāka slodze gulsies arī uz e-veselību, kurā jāievada vakcinēšanas dati. Paralēli tam tiek veidoti arī risinājumi, kuriem būs jānodrošina vakcinēšanas rindu organizēšana un citi jautājumi. Taču no jauna tiks radīta arī pati e-veselība – šobrīd sākti pirmie sagatavošanas darbi un jaunajai digitālajai veselības platformai iezīmēti ap sešiem miljoniem eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Ar Eiropas fondu ieguldījumiem gāzes pārvades sistēmas paplašināšanā, degvielas uzpildes stacijās un biogāzes ražotņu pārbūvē Latvija gatavojas biometāna ražošanai, ko Ekonomikas ministrija (EM) uzskata par perspektīvu un ērti izmantojamu zaļās enerģijas veidu. Taču aiz šīs iniciatīvas arī skaidri saskatāms gan gāzes biznesa lobijs, gan līdzšinējo OIK saņēmēju – biogāzes staciju – intereses, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Lai gan pats Aivars Lembergs apgalvoja, ka savai apcietināšanai tiesas zālē bijis gatavs, viņa politiskajiem līdzgaitniekiem šāds lēmums esot bijis šokējošs. Tomēr gan Ventspils pilsētas dome, gan Lemberga vadītā partija "Latvijai un Ventspilij", gan sadarbības partnere Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) visai ātri paspēja nokritizēt spriedumu vai vismaz tiesas piemēroto drošības līdzekli.
Lai arī masu vakcināciju pret Covid-19 sola sākt vēlā pavasarī, pagaidām nemaz nav skaidrības, cik daudz vakcīnu saņemsim. Noteiktības nav pat par tuvākajām nedēļām, nemaz nerunājot par nākamajiem mēnešiem. Tas rada spriedzi arī Latvijas iekšējā vakcīnu sadalē, jo liela daļa prasīto apjomu nedabūja, ko uzzināja tikai brīdi, kad vakcīnas atveda, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Varas pārstāvju goda un cieņas aizskaršana, tiem pildot dienesta pienākumus, varētu kļūt par krimināli sodāmu darbību – šādus Krimināllikuma grozījumus pēc Valsts policijas priekšnieka ierosinājuma ir sagatavojusi Iekšlietu ministrija (IeM), jo Covid-19 krīze esot aktualizējusi šo problēmu. Iekšlietu darbinieku arodbiedrība ieceri atbalsta, tomēr rodas bažas par to, ka norma būs vien deklaratīva. Likums "Par policiju" jau šobrīd paredz, ka policists atrodas valsts aizsardzībā, tomēr praksē policistiem par savām tiesībām bieži vien ir jācīnās, paļaujoties vien uz saviem spēkiem. Tikmēr Tieslietu ministrija šādus grozījumus vairāku iemeslu dēļ neatbalsta.
Lai aizlāpītu budžeta caurumu, Rēzeknes dome bijusi spiesta ņemt valsts īstermiņa aizdevumu – nepilnu miljonu eiro ikdienas tēriņu segšanai. Šādu aizņēmumu pieprasīšana Latvijas pašvaldību praksē ir visai liels retums. Tā kā valsts naudu piekritusi aizdot, domes vadība uzskata, ka problēma ir atrisināta. Tikmēr domes opozīcija vaino pilsētas aizraušanos ar attīstības projektiem.
Aviācijas nozare Covid-19 krīzē cieta viena no pirmajām. Satiksmes ministrijas aprēķini liecina, ka satiksmes nozare kopā aizvadītā gada laikā saņēmusi atbalstu 500 miljonu eiro apmērā, un puse šīs naudas ieguldīta nacionālajā aviokompānijā “airBaltic”. Lidsabiedrība pagaidām nevar pateikt, vai prasīs vēl vienu porciju naudas. Tā nākotni rēķina pēc pieciem dažādiem scenārijiem. Jāsaka, ka sliktākais no tiem paredz visai prāvus zaudējumus.
Sākot vakcinēt Sociālās aprūpes centru darbiniekus un klientus, amatpersonas un gados vecākus cilvēkus, mazāka uzmanība pievērsta vēl kādai grupai, kura prioritāšu ziņā turklāt ir augstāk par minētajām. Tie ir slimnīcu pacienti pirms smagām operācijām vai ķīmijterapijas. Šajā grupā vakcinācija praktiski nav virzījusies, un īsti neiesaistījās arī vakcinācijas organizatori, lai tempu kāpinātu un ar kavēšanos saistītās problēmas novērstu un risinātu, ziņo LTV raidījums "De facto".
Lai gan Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības gals gandrīz nemitīgi ir ticis prognozēts jau kopš tās apstiprināšanas pirms diviem gadiem, pēdējo nedēļu laikā šādas runas ir kļuvušas daudz intensīvākas. Piemēram, sociālo partneru sasauktā preses konference ar kritiku par to neiesaisti Covid-19 krīzes vadībā aizkulisēs tika gaidīta ar neslēptām bažām, ka tajā tiks pieprasīta premjera demisija. Neformāli bažas par Ministru kabineta krišanu pauž vairāku partiju politiķi, tomēr kameras priekšā visi apgalvo, ka tic valdības stabilitātei. Pats Kariņš runas par valdības krišanu Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" skaidro ar politiķu nogurumu no Covid-19 krīzes.
Covid-19 krīzē viena no mazāk aizsargātajām grupām ir bezdarbnieki, kuriem atšķirībā no dīkstāves atbalsta saņēmējiem, kas arī ir bez darba, bet joprojām – darba attiecībās, pabalsts izsīkst, daļai vairs nepienākas vai tūlīt izbeigsies, ziņo Latvijas televīzijas raidījums "De facto". Tikmēr bezdarba līmenis pēc cerīgāka rudens atkal aug. Šogad janvārī bija reģistrēti 72 612 bezdarbnieku, gadu iepriekš šajā mēnesī – 58 832.
Salīdzinot šonedēļ un janvāra sākumā valdībā prezentētos plānus par prioritāri vakcinējamām personām, jaunākajā dokumentā ievērojami augstāk uzceltas ne tikai valsts nozīmīgākās amatpersonas. Paplašināta arī piektā noteiktā prioritārā grupa, kur iepriekš bija ielikti skolotāji, operatīvo dienestu darbinieki, armija un energoapgādes darbinieki.
Pret Baltkrieviju vērsto Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā netika iekļauts Aleksandra Lukašenko režīmam pietuvināts uzņēmējs Aleksejs Oleksins. Viņš no sākotnējā saraksta izņemts pēc Latvijas lūguma, vēsta LTV raidījums "De facto", atsaucoties uz Londonā dzīvojošo baltkrievu cilvēktiesību aktīvistu Nikolaju Halezinu.
Valdībā lemšana par veidu, kad un kā sevišķi svarīgas amatpersonas ielikt prioritāri pret Covid-19 vakcinējamo sarakstā, notikusi aiz slēgtām durvīm, bet informācija par šāda jautājuma skatīšanu nav atrodama ne valdības sēdes protokolos, ne arī Starpinstitūciju sadarbības grupas sēžu protokolos, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” izpētītais.