“Kubs”
Sabrukušā veikala ēku projektēja arhitektu firma “Kubs”. Zolitūdes traģēdijas krimināllietā uz apsūdzēto sola sēž “Kuba” valdes loceklis arhitekts Andris Kalinka. Arhitektu firmas ienākumi pēc traģēdijas strauji saruka, bet tajā pašā adresē radās projektēšanas uzņēmums "BB studija". Tā īpašniece ir Kalinkas māsas meita.
"BB studija" pēdējos gados stabili apgroza vairāk nekā 200 000 eiro gadā.
"BB studijas" komandu veido arhitektu Kalinku ģimene. Kompānija pie saviem darbiem pieskaita arī firmas "Kubs" veikumu. Andris Kalinka "BB studijā" norādīts kā projektu vadītājs.
"HND grupa"
Tik viegli izsekojamas nav apsūdzētā Ivara Sergeta gaitas. Sergeta firma "HND grupa" izstrādāja sabrukušā Zolitūdes "Maxima" veikala būvkonstrukcijas. Uzņēmumam pēdējos gados nav bijuši ienākumi, izveidojies gandrīz 90 000 eiro nodokļu parāds, šogad ierosināta maksātnespēja.
Kā atklāja LTV raidījums "De facto", līdzīgi kā uz arhitekta Kalinkas, arī uz būvkonstrukciju autora Sergeta radinieka vārda pēc traģēdijas tika reģistrēts jauns uzņēmums.
Projektēšanas uzņēmuma "Enwo" īpašnieks ir Sergeta tēvs. Taču arī tā apgrozījums ir samazinājies un izveidojies nodokļu parāds. Sergets pats pašlaik vada inženieruzņēmumu ar nelielu apgrozījumu "WBS". Tajā valdes loceklis ir arī Sergeta advokāts.
“RE&RE”
Ēku būvēja tobrīd viens no vadošajiem būvniecības uzņēmumiem “RE&RE”. Lielveikala “Maxima” ēka Priedaines ielā iepriekš bija saņēmusi nozares atzinību. Īsi pirms “Maxima” ēkas sagrūšanas uzņēmums “RE&RE” svinēja 20 gadu jubileju. Dāvināja Rīgas pilsētai festivālu, bet uzņēmuma komanda par savām pamatvērtībām minēja izcilību, drošību, ilgtspēju un ētiku.
RE&RE būvniecības apjomi:
2013.gads: 97 657 384 eiro (Zolitūdes traģēdija)
2014.gads: 57 757 968 eiro
2015.gads 35 445 564 eiro
2016.gads 12 543 889 eiro
2017.gads 9 294 410 eiro
Tomēr šādu pienākumu ne toreiz, ne tagad likums būvuzņēmumam neuzliek.
Pēc notikuma uzņēmums ieviesis jaunus principus:
“RE&RE šobrīd veic dubultās drošības pārbaudes būvniecības projektos, kuros “RE&RE” nodrošina konsultācijas, ekspertīzi. Tas nozīmē, ka pārbaudām arī tās projekta daļas, kas nav būvnieka atbildība. Praksē ir pierādījies, ka šādas pārbaudes ir vērtīgas un dod papildu drošību, palīdz izvairīties no kļūdām, norāda uzņēmuma īpašnieki.
Taču šis uzņēmums būvē aizvien mazāk. Gadā pēc traģēdijas tā būvniecības apjomi bija 57,7 miljoni eiro, bet pērn – vairs tikai deviņi miljoni eiro.
“RE&RE” apliecina, ka šobrīd optimizē savu pamatdarbību un pāriet uz konsultāciju biznesu, kā arī nekustamo īpašumu attīstības un apsaimniekošanas biznesu. Tikmēr strauji uz augšu iet gadu pēc traģēdijas izveidotās “RERE Grupas” rādītāji. Uzņēmumu pārstāvji uzsver – no saistībām viņi neplāno izvairīties.
“RERE Grupa” ir slēgta akciju sabiedrība, tās īpašnieki esot vadoši uzņēmuma darbinieki un investori - vairāk atklāts netiek. Padomē strādā arī pirmā “RE&RE” dibinātāji Pauniņš un Putniņš. Grupai ir trīs meitas uzņēmumi. Grupa nav tieši saistīta ar uzņēmumu “RE&RE”, kas cēla sabrukušo “Maxima” veikalu.
“RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš skaidro, ka “faktiski šis jaunais sākums deva iespēju jauno uzņēmumu “RERE Grupu” dibināt uz pilnīgi citiem principiem, ar jaunu mūsdienīgu pārvaldības modeli un, protams, paņemot visu to labo no iepriekšējā uzņēmuma, arī darbiniekus, kompetenci, un, protams, arī šīs ārkārtīgi sūrās mācības, ko mēs pieredzējām”.
Pēc traģēdijas “RE&RE” cietušo un tuvinieku atbalstam pārskaitīja 140 000 eiro. Uzņēmums arī piedāvājis palīdzību apmācību poligona izveidei glābējiem, taču šī iecere nav īstenojusies.
Lielākā daļa civilprasības pret uzņēmumu ir atsauktas, savukārt par to, kas notiek krimināllietā, uzņēmums ārpus tiesas nekomentē.
“Maxima”
Juridiski savu vainu par notikušo noliedz sabrukušās ēkas nomnieks, uzņēmums “Maxima Latvija”, uzskatot, ka trauksmes signalizācijas nostrādāšanu un jumta sabrukšana nav saistāma.
Neraugoties uz to, veikalu tīkls vairāk nekā 9 miljonus eiro samaksājis traģēdijas upuru ģimenēm un arī cietušajiem - tostarp ikmēneša pabalstu bērniem, kas veikalā zaudējuši vienu vai abus vecākus. Tagad notiek pārrunas arī ar cilvēkiem, kas nav zaudējuši tuviniekus vai guvuši traumas, bet cietuši morāli.
“Mums ir apņemšanās un arī vienošanās ar cietušo pārstāvjiem, ka mēs izteiksim piedāvājumu, protams, cietušie paši pieņem lēmumu, piekrist vai nepiekrist,” saka SIA “Maxima Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.
Kāds tieši ir šīs piedāvājums, neatklāj.
“Maxima” vadība uzstāj, ka ēkas sabrukšana likusi uzņēmumam pārskatīt savus principus, tostarp arī pret veikalu ēku tehniskā stāvokļa pārbaudi.
“Mums štatā ir sertificēts būvinženieris; neatkarīgi no tā, ko mums projektētājs piestāda, mēs paši pārbaudām, vai mēs piekrītam aprēķiniem un vai mūsu ieskatā šie risinājumi ir droši,” stāsta Andris Vilcmeiers.
Uzņēmuma “Maxima Latvija” pozīcijas tirgū traģēdija nav iedragājusi. Dažus gadus pēc veikala sabrukšanas uzņēmums piedzīvojis nopietnu peļņas kritumu, bet jau pērn veikalu tīkls nopelnīja rekordlielu summu – 23 miljonus eiro. Teju katru gadu veikals nonāk arī iecienītāko zīmolu sarakstos.
“Homburg Zolitūde”
Savukārt ēku kompleksa Priedaines ielā attīstītājs, uzņēmums “Homburg Zolitūde”, tagad eksistē tikai “uz papīra”, lai pabeigtu tiesas darbus. Jaunbūve blakus sagruvušajam veikalam bija ieķīlāta, pērn banka to atsavināja un pārdeva izsolē par nepilniem 4 miljoniem eiro igauņu uzņēmumam “Prana Property”. Bet tagad to par pārsimt tūkstošiem mēģina atpirkt Rīgas dome.
“Homburg Zolitude” cietušajiem kompensācijas nav maksājis.
“Tas bija investors, kas ieguldīja līdzekļus, nolīgstot uzņēmumus, lai realizētu arhitektonisko izskatu, būvniecību utt.,” norāda SIA “Homburg Zolitude” pārstāve Rūta Grikmane.
“Homburg Zolitude” dibinātājs ir Nīderlandē reģistrēts fonds “Homburg Estern Europe”, tā investori ir vairāki simti cilvēku, tostarp pensionāri. Dzīvojamai mājai un veikalam Zolitūdē bija jābūt vienam no vairākiem fonda projektiem. Pēc veikala sabrukšanas visus projektus nīderlandieši ir pārtraukuši.
