Līdz vēlēšanām palikusi vairs tikai nedēļa, un tas nozīmē, ka aptuveni trešdaļa vēlētāju vēl tikai formulēs savu galīgo izvēli.
Pēdējā brīža izvēle – tieši tā var raksturot trešdaļas vēlētāju izdarīto izvēli iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Pētījums liecina, ka viņi, par ko balsot, izvēlējās vēlēšanu iecirknī, vēlēšanu dienā vai pēdējās nedēļas laikā. Tas nozīmē, jo tuvāk vēlēšanu laikam, jo precīzākas būs prognozes.
Piemēram, pēdējā SKDS aptauja, lai noskaidrotu politisko partiju reitingus, noslēgusies 18.septembrī - gandrīz trīs nedēļas pirms vēlēšanām.
Socioloģe un SKDS projektu direktore Ieva Strode uzsver, ka kritiskā ir pēdējā nedēļa vai divas. Joprojām liela daļa saka, ka nezina par ko balsos, un viņi varētu savu izvēli mainīt, pat šobrīd jau ir kaut ko izvēlējušies.
Pētījums liecina, ka vispārliecinātākais par savu izvēli ir ''Saskaņas'' (81%), ''KPV LV'' (74%) un Latvijas Krievu savienības (68%) atbalstītājs, kā arī Nacionālās apvienības vēlētājs. Bet aptuveni puse no tiem, kuri septembra pirmajā pusē plānoja balsot par ZZS, Jauno konservatīvo partiju, "Attīstībai Par!" vai "Jauno Vienotību", tomēr pieļāva, ka viņu izvēle līdz vēlēšanām vēl varētu mainīties. Šobrīd nav pamata domāt, ka aptaujātie varētu slēpt savu izvēli vai melot par to.
Strode norāda, ka lielākā problēma ir tā, ka cilvēki paši nezina, par ko balsos. Nevis tāpēc, ka viņi gribētu melot, bet šajā brīdī viņi vēl nav izlēmuši līdz galam vai arī izvēle ir tik nenoturīga, ka pietiek parādīties kādai vitāli svarīgai jaunai informācijai par attiecīgo partiju, lai par viņiem vairs nebalsotu.
"Es domāju, ka tomēr liela daļa vienkārši nesaka patiesību tāpēc, ka viņi nezina patiesību," saka Strode.
Savukārt politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens uzskata, ka vēlētāju pašapziņa tomēr ir augusi. "Mēs vairs varbūt tik daudz pat necenšamies noslēpt savas politiskās preferences," viņš piebilst.
Vērojot aptauju rezultātu, kā nezināmais aizvien paliek tas, kā sadalīsies neizlēmušo vēlētāju balsis.
Lai arī aptaujās tās sadala proporcionāli izlēmušajiem, dzīvē tā bieži var būt nespēja izvēlēties jau starp divām trim konkrētām partijām. SKDS pētījums liecina, ka septembra vidū ceturtā daļa aptaujāto nezināja par ko balsot, bet tikai 12 procenti respondentu pateica, ka vēlēšanās nepiedalīsies.
"Ļoti bieži pēdējā mirkļa balsis saņem tās partijas, kuras jau ir priekšgalā, kurām ir varbūt arī spēcīgs kampaņas, kuras ir visur redzamas, dzirdamas," paskaidro profesors Ikstens. "Līdz ar to līdzīgi kā ar kādām patēriņa precēm - mums var būt pilnīgi vienalga, kādas baterijas pirkt, un tad mēs skraidām pa visu veikalu, bet pie kases nopērkam šīs baterijas pašā pēdējā brīdī. Un un vienā daļā, es domāju, ir tas pats mehānisms attiecībā uz politiskajām partijām."
Ikstens pieļauj, ka neizlēmušie galu galā būs starp tiem, kas nemaz neaizies uz vēlēšanām.
Pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām mediju telpā parādījušies visai dažādi partiju reitingi ar atšķirīgiem panākumiem. Tas tiek skaidrots nevis ar izvēles slēpšanu, bet gan ar pašas aptaujas veikšanas vietu un veidu – vienmēr ir cilvēku grupa, kas neatbild. Piemēram, tiešajās intervijās dzīvesvietās nevar sasniegt ārzemēs dzīvojošos. Vai internetā aptaujāt tos, kuri internetu lieto maz vai nemaz.
Strode paskaidro, ka šajā gadījumā iezīmējas sistemātiska kļūda, respektīvi, iespējams, šie cilvēki, kuri nelieto internetu, nav izkliedēti sabiedrībā kopumā, bet koncentrējās kādās noteiktās grupās, piemēram, ir vecāki cilvēki. Tajā brīdī rodas paradokss, ka vecāki cilvēki ir aktīvi vēlēšanās, bet viņu viedoklis netiek pietiekami plaši pārstāvēts.
Baltijas mediju izcilības centrs kopā ar domnīcu “Providus” seko līdzi tam, kas tiek publicēti kā partiju reitingi. Pirmais secinājums – medijos bieži var redzēt reitingus, par kuriem nav zināms, ne cik cilvēku aptaujāts, ne kādā veidā un kur. Tādēļ, ja vēlētājs par atskaites punktu izvēlas arī partiju reitingus, jāseko līdzi tam, cik tā ir reprezentatīva.
Politoloģe un domnīcas “Providus” pētniece Iveta Kažoka norāda, ka partiju reitingi labāk noder tādam vēlētājam, kas ikdienā ir sekojis līdzi politikai un var reitingus ielikt lielākā kontekstā ar procesiem, kas Latvijas sabiedrībā notiek. "Es teiktu, ka vidējam Latvijas vēlētājam, kurš salīdzinoši maz seko līdzi politikai, manuprāt, tā reitingu informācija pirms vēlēšanām nodara vairāk kaitējuma nekā labuma," viņa piebilst.
Šobrīd lielākā daļa aptauju liecina, ka Saeimā iekļūs septiņas partijas, turklāt trim no tām ir ne vien līdzīgs atbalsts, bet arī pārklājas vēlētāju auditorija, ko tās spējušas uzrunāt.
