Taču jau šobrīd, vēl pirms biznesa plāna izstrādes, Latvijas Universitāte noslēgusi sadarbības līgumu ar Rīgas pilsētu, kas varētu noslēgties ar ekskluzīvu iespēju sniegt pakalpojumus par universitātes līdzekļiem būvētā ēkā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Vismaz pagaidām konkursu nav plānots izsludināt.
Pirms nepilna pusgada Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks un Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) svinīgos apstākļos viens otram paspieda roku un vienojās par sadarbību, plānojot trešo kārtu Universitātes Akadēmiskajam centram.
Būtībā tai brīdī Rīga bija ielikusi kāju durvīs, lai tiktu pie iespējas saimniekot ēkā, kuru plāno būvēt Latvijas Universitāte. Aptuveni desmit hektāru plašajā, Akadēmiskajam centram atvēlētajā teritorijā, nākotnē kā viena no ēkām iecerēta Veselības māja. Tā būtu ne vien kā ambulatorās aprūpes pakalpojumu sniedzējs, bet varētu piedalīties arī mācību un zinātnes procesā.
“Tas ir viens no attīstības virzieniem, kur mēs redzam kaut kādas labas sadarbības iespējas arī ar Rīgas domi, jo galu galā tā nav jauna veselības [aprūpes] iestāde. Tā principā ir Rīgas domes nepieciešamība pārcelt laikam Zemgales rajona [Torņakalna] poliklīniku, kura ir īrētās telpās, ja es pareizi saprotu - nepietiekamās telpās, uz kādu stabilāku vietu. Un tā ir mūsu, universitātes interese veidot tādu atbalsta bāzi mūsu medicīnas, un ne tikai medicīnas - vispār veselības aprūpes virzienā,” plānus stāsta Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.
Veselības māja ir daļa no Akadēmiskā centra attīstības trešā posma. Un, lai arī biznesa plāns vēl ir tikai tapšanas stadijā, tomēr no sadarbības līguma un dokumentiem skaidri nolasāma prioritāte uz Veselības māju pārcelt tieši Torņakalna poliklīniku, kas ir daļa no Rīgas pilsētai piederošā “Rīgas veselības centra”.
‘Rīgas veselības centru” izveidoja 2014.gadā, apvienojot sešas pašvaldībai piederošas poliklīnikas vienā uzņēmumā. Tai brīdī Veselības inspekcija izteica iebildumus pret vides pieejamību Torņakalna poliklīnikai, un, lai to neslēgtu, Rīga bija spiesta pielāgot telpas.
“Mēs pārgājām strādāt kā filiāle tikai pirmajā stāvā, jo tur nav lifta un viņu ierīkot ir tehniski ļoti sarežģīti, un arī finansiāli ļoti dārgi, un tas neatmaksājas. Līdz ar to mēs nevaram paplašināt savus pakalpojumus atbilstoši cilvēku vajadzībām. Mums nav iespējas ieviest jaunus pakalpojumus, mums nav iespējas diagnostiku ieviest, un līdz ar to mēs esam ļoti ieinteresēti pāriet uz plašākām telpām, kas ir atbilstošas prasībām,” saka “Rīgas veselības centrs” valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Vasaraudze.
Rīga piedāvājusi ideju par Torņakalna poliklīnikas integrēšanu Akadēmiskā centra plānotajā Veselības mājā. Sākumā apspriesti dažādi varianti, arī iespēja, ka poliklīniku universitātes teritorijā būvē Rīgas pilsēta, bet universitāte svešu ēku uz savas zemes negribēja.
“Šīs komunikācijas rezultātā, apspriežot daudz daudz variantu, arī apspriežot iespēju, ka mēs būvējam poliklīniku, un viņi īrē telpas – tas tika izrunāts daudz daudz reižu. Rezultātā tika panākta vienošanās, ka labākais variants ir Latvijas Universitātei piederošs zemes gabals, kur viņi būvē savas telpas, atbilstoši savām vajadzībām, un tai skaitā paredz telpas, kurās atradīsies Torņakalna poliklīnika,” saka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Paralēli tam, Latvijas Universitāte šobrīd meklē biznesa plāna izstrādātāju trešā posma projektiem. Tas ir vajadzīgs aizdevuma saņemšanai no Eiropas Investīciju bankas. Uzvarētājam būs jāveic gan pētījums par veselības aprūpes tirgus ietilpību Rīgā, gan par valsts politiku medicīnas jomā, gan jānovērtē tirgū esošais piedāvājums un konkurence tajā.
Taču tai pašā laikā Rīgas veselības centrs ir vienīgais, kura kvalitāti un iespējamo sadarbību konsultantiem prasīts izvērtēt.
Pagaidām projekts ir pārāk zaļš, lai spriestu par detaļām, uzsver Universitātes pārstāve un vienlaikus - Rīgas domes deputāte Baiba Broka. Tomēr uz jautājumu, vai nebūtu loģiski rīkot konkursu par iespējami labāko partnerību medicīnas pakalpojumu sniegšanai, atbilde ir noraidoša.
“Pirmkārt, Latvijas Universitāte nav nekustamā īpašuma apsaimniekotājs, mūsu pamatfunkcija nav pelnīt, iznomājot telpas vai mēģinot atrast labāko īrnieku. Latvijas Universitāte visu savu attīstību balsta tad, ja redz, ka tam ir pienesums un atdeve zinātnei, un studiju programmām. Tikai tā vienīgā iemesla dēļ šāda sadarbība arī varētu būt. Un tāpēc mēs nemeklējam kaut kādu privāto, bet šajā gadījumā pašvaldībai ir jānodrošina savas apkaimes iedzīvotājus ar pieejamiem veselības pakalpojumiem, ko Rīgas pašvaldība dara vairāk vai mazāk veiksmīgi dažādās apkaimēs, un Torņakalna apkaimē šobrīd ir problēmas Rīgas domei ar atbilstošu infrastruktūru,” uzsver Baiba Broka.
Broka atgādina – universitāte var brīvi sadarboties ar citu publisku personu, šajā gadījumā – pašvaldību. Arī tādā gadījumā, ja tas ir pašvaldības uzņēmums.
Citos ieskatos ir Konkurences padome, kas uzskata – lai sasniegtu iespējami labāko rezultātu, būtu jārīkojas citādi.
“Ja šeit grib veidot kaut ko, tad lūdzu - ja universitāte var savas telpas laipni piedāvāt, varbūt arī izvirzīt kaut kādas prasības, lai būtu šie augstākie standarti, bet vienalga, vai tie privātie uzņēmēji vai arī kādas pašvaldības iestādes - šeit nedrīkst būt nevienam privilēģijas, visiem ir jākandidē uz līdzvērtīgiem noteikumiem,” saka Skaidrīte Ābrama.
Interesi par biznesa plāna izstrādi izrādījušas vairākas kompānijas. Savukārt gala vārdu par projekta dzīvotspēju teiks Eiropas Investīciju banka, piešķirot vai atsakot aizdevumu universitātes plānu finansēšanai.
Universitāte savus plānus par iespējamo Medicīnas centra veidošanu nav apspriedusi, piemēram ar Veselības ministriju vai Nacionālo veselības dienestu, kas pārvalda veselības aprūpes politiku Latvijā, kā arī piešķir tā dēvētās ārstniecības kvotas pakalpojumu sniedzējiem.
