De Facto

10 februāra «De Facto»

De Facto

17. februāra «De Facto»

Novadu reforma varētu izmaksāt 1% no IKP

Ministrs: Novadu reforma varētu izmaksāt 1% no iekšzemes kopprodukta

Administratīvi teritoriālā reforma varētu izmaksāt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” pieļāva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”).

Vislielākie reformas tēriņi būs saistīti ar investīciju projektiem – pašvaldības stimulēs apvienoties, piešķirot naudu, piemēram, kāda ceļa remontam vai jaunajai būvei, skaidroja “De facto”. Tieši šādi pasākumi, visticamāk, arī sastādīs lielāko daļu no reformas izmaksām. Var secināt, ka tie varētu būt aptuveni 300 miljoni eiro.

“Aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta [parasti aiziet] šādiem pasākumiem. Igaunijā nupat kā realizēja reformu un [viņi] aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta novirzījuši pašvaldību investīciju programmai," intervijā raidījumam pauda Pūce. "Es jebkurā gadījumā plānoju, ka šim nevajadzētu būt pasākumam, kas notiek uz jebkuras citas jomas rēķina vai nedodot viņiem iespēju attīstīties. Vai nu izmantosim Eiropas fondu līdzekļus, vai arī, ja tie vēl nav pieejami, iespējams, valdībai būtu jālemj par to, ka mēs uzsākam sarunas ar Eiropas Komisiju par iespējamu tā saukto reformas atkāpi no budžeta deficīta limita. Tā kā, piemēram, šobrīd tiek izmantota veselības aprūpe,”

Prasīts, vai šādi aprēķini jau apspriesti valdības līmenī, ministrs atbildēja noraidoši. “Es neesmu to piedāvājis. Valdības partijām tas ir diskusiju jautājums, kas ir jāizdiskutē budžeta sagatavošanas procesā," viņš teica.

LTV skaidro, ka reformas iesākšanai ir nepieciešami 800 000 eiro, 500 000 no tiem ar valdības atļauju jau atrasti pašas ministrijas budžetā. Ministrs skaidro, ka naudu izlietos papildu darbinieku algošanai, pētījumu datu atjaunošanai, lai organizētu tikšanās ar iedzīvotājiem katrā novadā. Taču gandrīz pusi no šīs summas, 220 000 eiro, tērēs informatīvai kampaņai – informatīvajam telefonam un novadu iedzīvotāju informēšanai.

Jau tagad ir skaidrs, ka viens no strīdīgākiem aspektiem varētu būt republikas pilsētu likvidēšana – izņemot Rīgu, tās plāno apvienot ar novadiem, norāda “De facto”. Šāda ideja jau secināma no ministrijas sagatavotajiem dokumentiem. Vairāki pašvaldību vadītāji noskaņoti pret to.

“Šis ir diskutējams jautājums, bet ministrijas pozīcija ir, izņemot galvaspilsētu Rīgu, kā visām lielajām pilsētām vajadzētu būt arī ar novada teritoriju. Bet mēs arī saprotam, ka šis ir jautājums, kuru var vērtēt. Izvērtēt, vai pilsētas un novada kopīga darbība stimulētu novada attīstību vai tieši pretēji, bet ministrija piedāvās pieeju, kur tādas republikas pilsētas kā koncepts vispār no likuma pazudīs,” pauda Pūce.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti