Par valsts dotācijām elektrības ražotājiem, par ko ik mēnesi maksā Latvijas patērētāji, atbildīgas ir sešas valdības un astoņi ekonomikas ministri. Taču lauvas tiesa – 80% –no visām subsīdijām piešķirtas Valda Dombrovska trīs valdību laikā, aprēķinājis LTV raidījums "De facto".
Autora ziņas
Skandalozās Latvijas Biznesa koledžas, kurai pirms diviem gadiem atņēma akreditāciju, vadība nodibina jaunu izglītības iestādi un par to jau saņemtas sūdzības. Par to ziņo LTV raidījums “De facto”.
Tikai pēc Augstākās tiesas aizrādījuma Finanšu ministrija un “Valsts nekustamie īpašumi” sākuši rīkoties, lai saprastu, kas īsti notiek ar valstij piederošo zemes gabalu Jūrmalā, pašā jūras krastā, svētdien informēja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Vairāki kriminālprocesi, nopludināta politiķu sarakste un vicemēra atkāpšanās – līdz šim diezgan rāmi strādājusī Liepājas dome pēdējo nedēļu laikā ir piedzīvojusi nopietnus satricinājumus. Lai gan Liepājas partija un Latvijas Reģionu apvienība apgalvo, ka to veidotā koalīcija joprojām ir stabila, opozīcijā palikusī “Saskaņa” nu ir sākusi aktīvi runāt par jaunas koalīcijas nepieciešamību.
Sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) neatrisināti palikuši paši smagākie jautājumi, un tie var visu apgriezt kājām gaisā. Britu premjerministres krēslu krietni šūpo pašas partijas biedri. Šī politiskā nestabilitāte uzjundījusi diskusiju par Briseles un Londonas šķiršanos bez vienošanās, kas sarežģītu teju katru dzīves jomu, šovakar ziņo LTV raidījums “De facto”.
Partiju programmās tiesiskuma jautājumos aiz skaļajiem saukļiem ir diezgan konkrēta maz satura – secina Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, turpinot analizēt politiķu solījumus pirms Saeimas vēlēšanām. Noziedzība, korupcija, ēnu ekonomika, problēmas tiesu sistēmā un maksātnespējas jomā. Lai gan partiju programmās var atrast apņēmību visas šīs lietas risināt, solījumi galvenokārt ir vispārīgi. Tomēr pat gadījumos, kad partija ir nospraudusi kādu konkrētu mērķi, bieži vien ir grūti saprast, kā tieši tā iecerējusi rezultātu sasniegt.
Ekonomikas ministrs pirms pusotra gada paziņoja par Latvijas mērķi kļūt par jaunuzņēmumu izvēli numur viens Baltijas valstīs. Taču tai pašā laikā īpašā likumā paredzēto atbalstu jaunuzņēmumiem spējis saņemt tikai viens uzņēmums. Birokrātija un nosacījumi bijuši tik skarbi, ka pārējie vienkārši atbalstam nav kvalificējušies.
Viens no jautājumiem, par kuru partijas "KPV LV" vadība vairās sniegt skaidru atbildi, ir par iespējamajiem sadarbības partneriem nākamajā Saeimā. Tāpēc nav saprotams, vai partijas nostāja būs pieņemama kaut vai pašiem tās kandidātiem – potenciālajiem deputātiem. Iespējams, ar tādu nolūku tika radīts kāds konfidenciāls dokuments, par kura esamību uzzināja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Pavasarī nogalinātā bijusī prokurore Biruta Loze dažus mēnešus pirms pazušanas sūdzējusies policijai par draudiem dzīvībai, ziņo raidījums "De facto". Loze pazuda 13.martā, kad izgāja no savas mājas Mārupē. Jau daudzus gadus Loze bija pensijā un publiski par viņas dzīvi nekas nebija izskanējis. "De facto" ir zināms, ka pusotru gadu pirms vardarbīgās nāves Loze noslēgusi līgumu ar kādu Edgaru Kadiķi. Kadiķis līdz ar to mantotu māju Mārupē un apsolījis aprūpēt Lozi līdz viņas mūža beigām.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš vairāku gadu garumā ierakstījis pats savas telefonsarunas, un tās neskaidros apstākļos noplūdušas. Daudzu privātu lietu starpā sarunās arī dzirdams, kā pašreizējais partijas "KPV LV" premjera kandidāts Aldis Gobzems mudina Kaimiņu sadarboties ar partijām, ko abi asi kritizē, lai tikai nokļūtu pie varas. Sarunas arī atklāj, ka Kaimiņš jau politiskās karjeras pirmsākumos saņēmis finansiālu labumu no Aivara Lemberga oponenta Rūdolfa Meroni cilvēkiem, ziņo LTV raidījums "De facto".
Kratīšanas orderis bez prokurora paraksta un uz nezināmu laiku atņemti datori. Kibernoziedznieku uzbrukuma upuri kļuvuši par policijas izmeklēšanas interešu objektu. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņo, ka policijai nav noteikti nekādi ierobežojumi laikam, kādā jāatdod kratīšanā izņemti datori, un tas radījis visai nepatīkamu situāciju cilvēkiem, kuru IP adreses izmantojis kibernoziedznieks.
Eiropas Komisijas gadiem ilgusī izmeklēšana pret “Gazprom” pirms divām nedēļām noslēdzās bez rēķina izrakstīšanas lielākajam Eiropas gāzes piegādātājam. Brisele naudas soda vietā panākusi vienošanos ar “Gazprom” par jauniem spēles noteikumiem. Taču tie aizvien būs dažādi Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm, šovakar ziņo LTV raidījums "De facto".
LTV raidījums “De facto” ziņo, ka valdības paspārnē ir izveidota vēlēšanu drošības koordinācijas grupa. Tās mērķis - sagatavoties iespējamiem informācijas telpas apdraudējumiem pirms Saeimas vēlēšanām.
Koordinācijas grupā ietilpst visu ministriju, Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas pārstāvji. LTV skaidro - tagad katrs atbild par savu aizsardzības jomu, bet komplicēto kampaņu atspēkošanai, nepieciešams darbus koordinēt, ar informāciju jāapmainās.
Koordinācijas grupā ietilpst visu ministriju, Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas pārstāvji. LTV skaidro - tagad katrs atbild par savu aizsardzības jomu, bet komplicēto kampaņu atspēkošanai, nepieciešams darbus koordinēt, ar informāciju jāapmainās.
Otro reizi pāris gadu laikā skandālu dēļ nav izdevies atrast jaunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru. Konkursā par labāko atzītā kandidāta Māra Skujiņa pagātni uzņēmējdarbībā Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas (FM) organizētā komisija pastiprināti vētīt apņēmās vien pēc uzvarētāja pasludināšanas. Komisijai, kurai bija gandrīz mēnesis informācijas pārbaudei, jautājumi par Skujiņa agrāko darba gaitu krustošanos ar vairākos kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu izrādījās pārsteigums. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka VID konkursa komisija turklāt arī nepamanīja vai vismaz sabiedrībai neatklāja pretrunas par Skujiņa lomu Vaiņodes biogāzes stacijas projektā.
Uzņēmēja Jūlija Krūmiņa uz lapiņas uzrakstītie un tiesnesei Aijai Orniņai parādītie jautājumi "Vai no viņa ko vajag? Vai 5000?" vērtējami vien kā mājiens, ka gadījumā, ja būs nepieciešams, kukuli varētu maksāt. Tas robežojas ar nodoma atklāšanu, kas varētu būt morāli, taču ne krimināli nosodāma rīcība.
“Azartspēļu biznesa lobijs” ir viens no klasiskajiem pārmetumiem, ar ko Latvijā mēdz apmainīties politiskie oponenti. Tas vēl joprojām tiek izmantots debatēs gan Saeimā, gan pašvaldībās, piemēram, Rīgas domē. Spēļu biznesa nozare gan apgalvo, ka tās ietekme politikā ir stipri pārspīlēta, jo pēdējos gados varasvīri tajā ieklausoties ļoti reti, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” Arī starp lielākajiem partiju atbalstītājiem azartspēļu uzņēmēji gandrīz nav sastopami, tomēr dažādas cita veida saiknes ar politiķiem gan ir atrodamas – gan caur ziedojumiem dažādām biedrībām, gan caur bijušo padomnieku algošanu.
Latvijas ierēdņi un politiķi jau kopš 2011.gada nespēj vienoties par to, kā pasargāt no azartspēlēm atkarīgos, stāsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”. Ideja par to, ka valsts varētu ar likuma spēku īpaši aizsargāt no azartspēlēm atkarīgos, pirmo reizi parādījās 2011. gadā, kad Finanšu ministrija izstrādāja jaunu azartspēļu likumu. Tajā bija desmitiem jaunu priekšlikumu, starp tiem arī piedāvājums – izveidot saistošus pašizslēgšanas sarakstus (cilvēks, kas vēlas sevi “izslēgt” no spēles ) un ieviest dokumentu pārbaudes pie ieejas spēļu zālēs.
Neviens nav skaitījis, cik cilvēku dzīves izpostījusi atkarība no azartspēlēm. Taču vairāk nekā 1260 cilvēku uzrakstījuši iesniegumus, lūdzot viņus vairs neielaist spēļu zālēs. Viņiem vajadzība spēlēt, iespējams, ir apmēram tāda pati kā narkomānam pēc heroīna. Taču likums azartspēļu organizētājam neuzliek par pienākumu neielaist šos cilvēkus spēļu zālēs. Un šī pašizslēgšanas iespēja dzīvē īsti nestrādā, pārliecinājies Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
Ja spriestu pēc oficiālajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzēm, taksometra vadītājs strādā vidēji vienu nedēļu mēnesī, algā saņemot aptuveni 140 eiro, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Būtībā tas nozīmē, ka taksometru nozarē lielākā daļa vadītāju oficiāli strādā 1/4 daļu no slodzes. Ņemot vērā, ka VID vidējo algu nozarē aprēķina pēc visu kompāniju iesniegtajiem datiem, daļai taksistu nostrādāto stundu nav pat tik daudz.
“Trasta komercbankas” (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro. Tik dāsna atlīdzība ir iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas, svētdien ziņoja Latvijas Televīzjas raidījums “De facto”.
ASV Finanšu departamenta ziņojumā par “ABLV Bank” ir pieminēta amatpersonu kukuļošana, kas notikusi vēl pagājušajā gadā. “ABLV Bank” kukuļu došanu ir kategoriski noliegusi. Tomēr pirms nedēļas, kad žurnālisti “ABLV Bank” vadībai vaicāja, vai viņiem ir prasīti kukuļi, atbilde skanēja – esam vērsušies tiesībaizsardzības iestādēs. Šonedēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz šī iesnieguma pamata sāka kriminālprocesu, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Avots pusmiljonam eiro bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda drošības naudai, ko iemaksāja viņa brālis Kristaps, ir aizdevums no “Latvijas autoceļu uzturētāja” (LAU) valdes locekles Anastasijas Udalovas, kļuvis zināms Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto”. Udalovas līgavainis ir “Latvijas dzelzceļa” (LDz) kukuļu lietā apsūdzētais Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis.