Saistībā ar Covid-19 valsts cer uz zinātnieku atbalstu trīs jomās un apsolījusi pētījumiem piešķirt piecus miljonus eiro. Šādi cerēts iegūt atbildes, piemēram, uz tādiem jautājumiem kā “Kas nosaka uzņēmību pret infekciju?” un “Kā slimību ārstēt?”. Tiek sagaidīta arī palīdzība individuālo aizsarglīdzekļu izstrādē un ieteikumi, kā pārvarēt nākamos vīrusa uzliesmojumus.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) sola konkursu par pētījumu veikšanu izsludināt tuvākā mēneša laikā: “Šobrīd tiek gatavots nolikums, un nolikumu sagaidīsim nedēļas laikā.”
Tiesa, pētījumi Covid-19 laukā jau notiek. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ir atklājuši Covid-19 pēdas kanalizācijā. Notekūdeņu paraugi ņemti dažādos Latvijas reģionos. Atlasītas pilsētas, kur saslimšana ar Covid-19 nav konstatēta un kur ir.
“Kur ir saslimstība, tur pārsvarā mēs arī redzam, ka ir notekūdenī, kas ietek notekūdeņu attīrīšanas stacijā. Pēc attīrīšanas viņa nav. Mēs gribam tālāk izstrādāt monitoringa sistēmu, jo ir grūti staigāt pa visiem dzīvokļiem un ņemt paraugus no dzīvokļiem, bet šeit jūs varat pateikt – šajā pilsētā, mājā vai pansionātā ir problēmas,” stāsta Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.
Plānotajā konkursā RTU cer piedalīties gan ar šo, gan citiem projektiem, piemēram, individuālo aizsarglīdzekļu pētījumiem. “Masku lietošanas ilgumu palielināt vai masku caurlaidību pilnveidot. Un dažādas citas metodes, kā padarīt tās efektīvākas,” stāsta Juhna.
Tikmēr Latvijas Biomedicīnas un studiju centrā top komplekti, ko nosūtīt tiem Covid-19 pozitīvajiem pacientiem, kuri piekrituši līdz ar atkārtotām analīzēm nodot arī vīrusa pētniecībai tik nepieciešamos paraugus. Biomedicīnas centrs līdz ar zinātniekiem visā pasaulē veiksmīgi iesaistījies vīrusa genoma uzbūves pētniecībā un konkursā plāno pieteikties ar vismaz četrām idejām.
“Pētīt, kādi faktori – gan imunoloģiskie faktori, gan daudzi citi – ietekmē slimības smagumu, kas jau ir tajā pētniecības sadaļā. Un, protams, mēs noteikti startēsim zāļu un vakcīnu izstrādē,” saka Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors Jānis Kloviņš.
Zinātniekiem gan dots nopietniem pētījumiem neierasti īss laiks. Pusgads.
“Skaidrs, ka uz šādu projektu var pieteikties tikai tie, kam šobrīd ir jau kādas iestrādes. Tas nozīmē, ka ir praktiski gatava infrastruktūra un cilvēki, kas jau strādā pie noteiktiem risinājumiem.
No nulles iesākt šo projektu un pabeigt pusgada laikā nav iespējams,” atzīst Šuplinska.
Ministre gan piebilst, ka iespējams arī vienreizējs projekta pagarinājums vēl uz trīs mēnešiem. Tikmēr zinātnieki uzsver – lai valsts pētījumu programma tiešām nestu rezultātus, tā būs jāturpina arī nākamgad.
