Dienas ziņas

Satraukums par sociālu problēmsituāciju Mārcienā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Sarunas par ostu pārvaldību iestrēgst pie Liepājas

Koalīcijā nav vienprātības par Liepājas SEZ pārveidi par kapitālsabiedrību

Koalīcijas partiju pārstāvji vienojās pārveidot Rīgas un Ventspils ostas par kapitālsabiedrībām, bet par Liepājas ostas likteni koalīcijas partneriem nav vienprātības. 3 no 5 partneriem – premjera pārstāvētā “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un arī partija “KPV LV” uzskata, ka Liepājas Speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ) jāsaglabā līdzšinējais statuss.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā vienotība”) pēc koalīcijas sadarbības padomes medijus informēja, ka partneri gatavi ostu pārvaldes reformu virzīt uz priekšu, ir vienprātība, ka Rīgas un Ventspils ostas jāpārveido par kapitālsabiedrībām, bet par Liepāju domas dalījās.

Tas būs satiksmes ministra jautājums, vai meklēt citu risinājumu, vai virzīs uz valdību kādu piedāvājumu, norādīja Kariņš.

Viņš arī atzina, ka “Jaunā Vienotība” uzskata, ka Liepāja nav novērotas grūtības ar pārvaldību, kādas ir Rīgā un Ventspilī, tāpēc reformu vajadzētu sākt tikai ar Rīgas un Ventspils ostām. 

Nacionālās apvienības deputāte Ilze Indriksone savukārt norādīja, ka ar Liepāju nevajadzētu steigties, “nevajag censties labot lietas, kas šobrīd strādā labi”, SEZ darbojas atšķirīgi no Rīgas un Ventspils brīvostām, un Liepājā SEZ ir viens no pilsētas attīstību virzošajiem spēkiem. Tāpēc NA saredz vairāk riskus nekā ieguvumus, mainot Liepājas statusu.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (“KPV LV”) medijus informēja, ka viņa pārstāvētā partija uzskata, ka Liepājas SEZ jāsaglabā pašreizējais statuss.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) informēja, ka viņa politiskais spēks neiebilst pret Liepājas SEZ pārveidošanu par  kapitālsabiedrību.

“Nav neviena racionāla argumenta, kāpēc Liepājas speciālā ekonomiskā zona, kuras bilance un darbības modelis ne ar ko neatšķiras no Ventspils brīvostas bilances un modeļa, netiktu attiecīgi pārvaldīts atbilstoši OECD rekomendācijām,” sacīja Pūce.

To, ka Liepāju nav pamata nostādīt īpašā izņēmuma stāvoklī, uzsver arī reformas virzītājs, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kura pārstāvētās partijas viedoklis koalīcijā palicis mazākumā.

“Vairākas iepriekšējās valdības ir kritušas tieši ostu reformas dēļ, mēs negribam nekādā veidā veicināt arī šīs valdības krišanu, bet tajā pašā laikā mēs kā nozares ministrija iestājamies par vienotiem principiem attiecībā uz visām trīs lielajām ostām.  Mēs šeit runājam nevis par kārtību vai nekārtību, bet kā panākt labāku ostu konkurētspēju Eiropā attiecībā pret mūsu kaimiņvalstīm.  

Koordinēta visu trīs ostu darbība ir daudz izdevīgāka Latvijai,” uzsvēra Linkaits.

Satiksmes ministrs cer koalīcijas partnerus vēl pārliecināt un paredz, ka jaunā ostu pārvaldības likuma virzība uz Saeimu nenotiks ātrāk kā augustā. Iepriekš bija plānots likumprojektu uz Saeimu virzīt līdz jūnija biegām.   

Cerot panākt vienošanos, jautājuma izskatīšana koalīcijā atlikta par nedēļu.  

Liepājas vadība jau iepriekš paudusi cerību noturēt grožus pār ostu savās rokās. Liepājas mērs Jānis Vilnītis (Latvijas Reģionu apvienība) februāra beigās solīja, ka “darīs visu, lai tas nenotiktu, jo tas būtu vissliktākais, jo tad Rīgā visu par Liepāju lems”.

KONTEKSTS:

Sadarbībā ar valdības koalīcijas partneriem izveidota Attīstības komisija ostu pārvaldības jautājumos, un līdz 1.jūlijam Saeimā plānots iesniegt gatavu likumprojektu trīs lielo ostu pārveidošanai par valsts kapitālsabiedrībām.

Par ostu pārvaldības modeļa maiņu  valdība sāka spriest pēc tam, kad 9. decembrī ASV iekļāvušas globālajā Magņitska sankciju sarakstā no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvaldi.  Tad gada izskaņā gan no Ventspils, gan, lai arī tā ASV sankciju sarakstā nebija iekļauta, arī Rīgas brīvostas pārvaldes valdes tika izslēgti visi pašvaldības pārstāvji, atstājot tikai valsts virzītos valdes locekļus. Valdība arī nolēma labot situāciju, valsts pārvaldībā pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes, un Saeima 12. decembrī vienas dienas laikā nolēma atbalstīt šo valdības priekšlikumu.

Baidoties, ka ar to varētu nepietikt, lai Ventspils brīvostas pārvaldi no ASV sankciju saraksta izņemtu, tika iets vēl soli tālāk -  valsts nolēma veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS) "Ventas osta"  Ventspils ostas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.

Attiecībā uz Rīgas un Ventspils ostām pārņemšana valsts uzraudzībā jau faktiski notikusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti