No nedaudz vairāk kā 1000 uzrunātajiem iedzīvotājiem 22% atzina, ka kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir sajutuši tādus simptomus kā klepus un temperatūra, un vēl nedaudz mazāk – 18% ir arī ienācis prātā, ka viņi varētu būt saslimuši ar Covid-19. Tomēr absolūti lielākajai daļai – vairāk nekā četriem no katriem pieciem aptaujātajiem iedzīvotājiem šādu aizdomu nav bijis.
Ja par tiešāku saskarsmi – katrs ceturtais aptaujātais pazīst kādu cilvēku, kuram ir veiktas Covid-19 analīzes, bet kāds saslimušais paziņu lokā gan ir tikai 5% aptaujāto.
Par spīti tam, vairāk nekā trešā daļa sabiedrības iespēju pašam inficēties ar jauno koronavīrusu vērtē kā vidēju un 16% pat kā lielu. Vienlaikus, katrs trešais jūtas salīdzinoši pasargāts un iespēju saslimt vērtē kā drīzāk mazu vai pat ļoti mazu.
Šeit gan vērojamas visai būtiskas atšķirības pa vecuma grupām. Ja no 55 līdz 75 gadiem katrs piektais iedzīvotājs uzskata, ka viņam ir pietiekami liela varbūtība saslimt ar Covid-19, jaunieši – no 18 līdz 24 gadiem, jūtas daudz drošāk.
Tikai katrs desmitais domā, ka ar viņu tas reāli varētu notikt, bet vairāk nekā puse iespēju inficēties vērtēja kā mazu. Sociologs Arnis Kaktiņš atzina – aptauja parāda, ka sabiedrība ir salīdzinoši mierīga.
"Te jāņem vērā aptaujas laiks. Aptauja ir diezgan svaiga, tā notika maija brīvdienu laikā, un tas nozīmē, ka visi mēs esam dzīvojuši ar to statistiku, kura katru dienu tika publicēta visu aprīļa laiku. Un, ja tā statistika pie mums būtu bijusi tādā, kāda tā bija Zviedrijā vai ASV, vai sākotnēji Itālijā vai Vācijā, es nedomāju, ka tās atbildes būtu tādas, bet man jādomā, ka līdz šim šī statistika ir bijusi lielai daļai diezgan nomierinoša," sprieda Kaktiņš.
Iespējams, tieši epidēmijas vismaz pagaidām salīdzinoši vieglā gaita Latvijā ir iemesls, kādēļ tikai nedaudz vairāk kā puse aptaujāto Covid-19 atzinusi par tiešām bīstamu slimību.
Katrs ceturtais atzīmējis, ka tā ir tikai politiķu un mediju uzpūsta ņemšanās, un aptuveni tikpat bieži arī pausts viedoklis, ka Covid-19 nav bīstamāks par gripu. Jāpiebilst, ka aptaujātajiem bija iespēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, tādēļ rezultātu summa pārsniedz 100%. Rezultāti tieši šajā jautājumā ir bijuši stipri atšķirīgi atkarībā no mājās lietotās sarunvalodas.
"Lai gan mēs nevaram runāt, ka krievvalodīgi kaut kā principiāli savādāk vērtētu Covid-19, tomēr jautājumā par to, ka tā ir tikai un vienīgi politiķu un mediju uzpūsta ņemšanās, redzam, ka tikai katrs piektais latviski runājošais iedzīvotājs to ir atzinis,
starp krievvalodīgajiem – vairāk kā katrs trešais jeb 37%, citiem vārdiem, krievvalodīgie biežāk uzskata, ka šis viss troksnis ir tikai politiķu ņemšanās," norādīja sociologs,
Tātad, no tiem aptaujātajiem, kam sarunvaloda ir latviešu, Covid-19 par politiķu un mediju uzpūstu ņemšanos ir atzinis katrs piektais aptaujātais, krievvalodīgo vidū – divas reizes biežāk. Par citiem jautājumiem, kas atspoguļoti iepriekšējās dienās, piemēram, par attieksmi pret Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, šāda atšķirība nebija ne tuvu tik izteikta.
