Panorāma

ES un Lielbritānijas sarunas stagnē

Panorāma

Panorāma

Cer samazināt fotoradaru uzturēšanas izmaksas

Cer samazināt fotoradaru uzturēšanas izmaksas

Augstās fotoradaru uzturēšanas izmaksas cer samazināt, nākotnē to apkopi vairs neuzticot vienam, bet vairākiem uzņēmumiem. Daļu līdz šim ārpakalpojumā piesaistīto funkciju varētu pārņemt arī Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD) pati. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) gan atzina, ka uz Latvijas ceļiem uzstādītie 100 fotoradari ir dārgs pagātnes mantojums, kura efektivitāte nav pietiekama, un nākotnē vajadzētu pāriet uz vidējā ātruma mērīšanu.

Kopš nedēļas vidus spēku zaudējis CSDD noslēgtais līgums par visu 100 Latvijā uzstādīto fotoradaru apkopi, labošanu nepieciešamības gadījumā un citiem uzturēšanas pakalpojumiem.

Turpmāk plānots visu šo funkciju veikšanu vairs neuzticēt vienam uzņēmumam, bet sadalīt. Iespējams, daļu uzturēšanas darbu varētu veikt arī CSDD pati.

"Mēs vērtēsim, par ko mēs taisīsim iepirkumu un ko mēs spēsim paši ar saviem resursiem nodrošināt," sacīja CSDD pārstāve Ieva Bērziņa.

Galvenais mērķis ir samazināt augstās fotoradaru uzturēšanas izmaksas, jo jau vairākkārt izskanējis, ka līdzekļu šim mērķim trūkst. Ar radaru darbības rezultātā iekasētajiem sodiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nepietiek.

"Mums ir kaut kāds pagātnes mantojums – šie iepriekšējie foto radari, ar kuriem pagātnē ir notikušas dažādas interesantas lietas arī iepirkumu un izmaksu ziņā," teica satiksmes ministrs.

Jau vēstīts, ka radarus CSDD piegādāja SIA "Reck". Uzņēmums, kurā starp patiesā labuma guvējiem ir arī Armands Garkāns – būvuzņēmuma "Arčers" īpašnieks, kura vārds izskanējis arī vērienīgajā būvnieku karteļa lietā. SIA "Reck" atbildēja arī par radaru uzturēšanu, kas vairākkārt novērtēta kā ļoti dārga. Tagad saistības beigušās, bet, kā zināms Latvijas Televīzijai (LTV), fotoradaru ražotājs šajā pavasarī brīdinājis CSDD, ka radaru licence ir apmaksāta tikai līdz maija beigām un pēc tam tā jāiegādājas no jauna. Pēc LTV rīcībā esošas neoficiālas informācijas, par licences turpmāko darbību nesen interesējies arī pats CSDD, tomēr intervijā direkcija noliedza, ka ar to būtu kādas problēmas.

"Tas ir mūsu īpašums, un mēs ar to varam darīt arī turpmāk visas mums nepieciešamās lietas, šobrīd stacionāri fotoradari darbojas, tie ir licencēti un verificēti, ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, lai radari Latvijā varētu strādāt, toskait sūtīt operatīvi datus Valsts policijai," sacīja CSDD pārstāve.

Sarakstē pēc intervijas CSDD gan precizē, ka licences ir spēkā, bet jautājums par to turpmāko iekļaušanu uzturēšanas līgumā tiks risināts iepirkuma kārtībā.

"(..) Es zinu, ka vakar bija tehniskā atslēgšanās un pēc tam pieslēgšanās tiem radariem. Bet detaļas es par to nevarēšu komentēt," piebilda Linkaits.

Pēc satiksmes ministra teiktā uz laiku darbību pārtraukuši 78 no kopumā 100 radariem.

"Tāpat kā jebkuram mehānismam arī tiem ir pārtraukumi, pārtraukumi ir plānoti vai neplānoti, mehānika ir jālabo, bet, kas ir būtiskākais, arī pārrāvumu laikos stacionārie fotoradari pilda savu galveno primāro funkciju – veic prevenciju," uzsvēra Bērziņa.

Konkrētie fotoradari uz Latvijas ceļiem darbojušies jau piecus gadus, kas ir aptuveni puse no to ekspluatācijas ilguma. Satiksmes ministrs gan cer jau ātrāk pāriet uz citu risinājumu.

"Tas ieteicamais variants būtu, ka tie būtu vidējā ātruma radari.

Mūsu kaimiņvalstis jau ir atteikušās no punktveida radaru izmantošanas, un arī mums ir pakāpeniski no tā jāiet prom. Problēma ir līdzekļu trūkums," atzina ministrs.

Pilotprojekts, kurā pagājušajā vasarā vidējā ātruma radari tika uzstādīti uz Kokneses šosejas, esot izmaksājis 200 000 eiro. Lai arī projekts atzīts par veiksmīgu, šādu līdzekļu radaru uzturēšanai neesot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti